Zinātnieki arvien biežāk aicina pievērst uzmanību aptaukošanos apkarošanai, raksta Anheless Gomess, kura materiālu pārpublicēja InoSMI. Tā izraisa nopietnas veselības problēmas, no kurām cieš daudzu valstu iedzīvotāji (diabēts, vēzis, sirds un asinsvadu slimības). Tam visam pieskaitāmas arī šokējošās sekas ekonomikai (Starptautiskās aptaukošanās apkarošanas federācijas pētījums liecina, ka tikai Spānijā vien tās sasniedz 25 miljonus eiro, bet līdz 2060. gadam pieaugšot par 211% un būšot 2,4% no IKP; pētījuma rezultāti publicēti žurnālā "BMJ Global Health"). Taču tas nav nekas jauns.
Mazāk zināms tas, ka normālo un viscerālo tauku pārpalikums noved pie kognitīvo spēju samazināšanās (tās, kas ļauj mums mācīties, atcerēties, runāt, domāt utt.). Šāds efekts vērojams veselīgiem jauniešiem un vidēja vecuma cilvēkiem (pie tam nav obligāts senioriem). Turklāt aptaukošanās sekmē smadzeņu novecošanu. Jo vairāk tauku, jo vairāk samazinās prāta spējas un tam nav nekāda sakara ar izglītības līmeni.
Šāds bija Kanādas zinātnieku starpdisciplinārās grupas secinājums, pēc deviņu tūkstošu cilvēku vecumā no 30 līdz 70 gadiem (vidējais vecums – 57,8) datu izpētes. Pētījuma dalībnieki piederēja pie dažādām etniskajām grupām (baltie eiropieši, dienvidāziāti, melnādainie un indiāņi), turklāt viņiem nebija sirds un asinsvadu sistēmas slimību.
Žurnālā "Jama Network" publicētajā darbā zinātnieki Sonijas Arnalas vadībā no Makmasteras universitātes (Ontario) Medicīnas un epidemioloģijas katedras izteikuši šādu pieņēmumu: aptaukošanās saistīta ar hronisku iekaisumu, kas palielina sirds un asinsvadu slimību attīstības risku neatkarīgi no citiem faktoriem. Turklāt viscerālā aptaukošanās ir saistīta ar paaugstinātu miokarda infarkta risku. Šiem diviem tauku veidiem piemīt dažādas metaboliskas īpašības. Un tas ir svarīgi, jo kognitīvās problēmas var būt saistītas ar asinsrites traucējumiem.
Tests un magnētiskās rezonanses tomogrāfija
Kognitīvās spējas novērtēšanai pētnieki izmantoja DSST-testu: divu minūšu laika dalībniekiem bija jāsaista simboli un skaitļiem atbilstoši esošajam kodam. Tādējādi mēra vizuālo un motorisko ātrumu un koordināciju, spēju mācīties, uzmanību, koncentrāciju, kā arī īslaicīgu atmiņu. Novērtēšana notiek pēc skalas no nulles līdz 133: jo mazāk punktu, jo sliktāks rezultāts.
Tāpat dalībnieki veica Monreālas kognitīvo testu, kas 10-15 minūšu laikā novērtē tostarp runas ātrumu un matemātiskās spējas. Novērtēšana notiek pēc skalas no nulles līdz 30, kur 26 punkti atbilst normālajām prāta spējām.
Turklāt pētījuma dalībnieki izgāja magnētiskās rezonanses tomogrāfiju, lai noteiktu smadzeņu bojājumu esamību un tauku sadali.
Ko parādījuši rezultāti?
Rezultāti atbilda gaidītajam: pārmērīgs tauku daudzums organismā palielina ierasto sirds un asinsvadu sistēmas slimību risku, piemēram, hipertoniju un diabētu. MRT rezultāti parādīja: jo vairāk tauku, jo vairāk bezsimptomu smadzeņu traumu, kas ietekmē kognitīvās spējas.
Mazāk zināms fakts, ka tauku kopējā apjoma pieaugums par 9,2% jeb viscerālā par 36 mililitriem samazinā DSST-testa rezultātus par 0,8 ballēm, kas atbilst kognitīvās novecošanās vienam gadam, turklāt divu pasliktināšanās par diviem punktiem ir vienāda ar 2,8 gadu novecošanu. Līdzīgus rezultātus parādīja arī Monreālas tests.
Kanādas zinātnieki atzīst, ka viņu darbs nav vienīgais, kurā tiek pētīta saikne starp normāliem un viscerāliem taukiem un prāta spēju. Iepriekš pētījums parādīja, ka lielākais viscerālo tauku apjoms ir saistīts ar kognitīvo funkciju pasliktināšanos, turklāt netika konstatēta prāta spēku atkarība no normāliem taukiem.
Turklāt ir dati, kas liecina par to, ka, samazinoties svaram (viscerālie tauki), bērniem uzlabojas prāta spējas. Tas ir svarīgi, jo bērnu aptaukošanās problēma izplatās visā pasaulē.
Vēlākais pētījums, kas veikts, pamatojoties uz 15 tūkstošiem cilvēku datiem no Lielbritānijas Biobankas, parādīja, ka saikne starp aptaukošanos un kognitīvās funkcijas samazināšanos var skaidrot ar tradicionālo sirds un asinsvadu sistēmas slimību riska faktoriem un iekaisuma marķieriem. Turklāt lielākais iekaisums saistīts ar telpiskās domāšanas, īslaicīgās atmiņas, runas, atmiņas un apgūsānas spējas pasliktināšanu, kā arī ar izmaiņām smadzeņu struktūrā (mazāk pelēko un balto vielu zonās, kas saistītas ar kognitīvajām spējām, piemēram, hipokampa zonā).
Neskatoties uz darba apjomīgumu, Kanādas zinātnieki apgalvo, ka nepieciešams vairāk pētījumu un klīnisko pārbaužu, lai noskaidrotu, kāpēc augsts aptaukošanās līmenis negatīvi ietekmē prāta spējas neatkarīgi no citiem sirds slimību attīstības riska faktoriem.