RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Iestājoties Ziemeļatlantijas aliansē, Somija un Zviedrija zaudēs autonomiju attiecībās ar Krieviju, tātad abas valstis saskarsies ar dilemmu drošības jomā, stāsta Ķīnas preses izdevums "Global Times".
Iepriekš Zviedrijā valdošā Sociāldemokrātiskā partija paziņoja, ka nolems iesniegt pieteikumu dalībai NATO. Partijas pārstāvji informēja: ja pieteikums tiks apstiprināts, Zviedrija neplāno dislocēt pie sevis kodolieročus un militārās bāzes. Zviedrijas premjerministre Magdalēna Andersone apgalvo, ka iestāšanās NATO labvēlīgi ietekmēšot valsts drošību.
Svētdien arī Somijas valdība apstiprināja nodomu iestāties Ziemeļatlantijas aliansē. Prezidents Sauli Nīniste un premjerministre Sanna Marina paziņoja, ka šajā "vēsturiskajā lēmumā" valsts nodemonstrējusi demokrātijas spēku.
Izdevums atzīmēja, ka, iestājoties NATO, abas valstis saskarsies ar drošības dilemmu. Somija un Zviedrija vēlas parūpēties par drošāku vidi, taču "rezultātā tā kļūs nedrošāka".
"Dalība NATO novedīs pie tā, ka Somija un Zviedrija, it īpaši Somija zaudēs autonomiju attiecībās ar Krieviju. vai valsts pēc iestāšanās NATO var joprojām lemt par savu politiku attiecībās ar Krieviju, ņemot vērā savas nacionālās intereses? Kad Somija un Zviedrija oficiāli kļūs par bloka loceklēm, tām nāksies attiecībās ar Krieviju izturēties pasīvi, atbilstoši ASV interesēm, nevis aktīvi, balstoties uz savām interesēm," teikts rakstā.
Raksta autors norāda, ka Vašingtona izmanto krīzi Ukrainā saviem personīgajiem mērķiem. Viens no ASV mērķiem ir atjaunot kontroli pār Eiropu un pakļaut to savām globālajām interesēm.
"Kad lielāks skaits Eiropas valstu būs cieši saistītas ar ASV interesēm drošības jautājumos, Eiropa centīsies panākt kompromisu ar ASV arī citās jomās," stāsta izdevums un atzīmē, ka Vašingtona "izmanto Eiropu kā bandinieku" savas hegemoniskās stratēģijas ietvaros.