RĪGA, 16. maijs — Sputnik. Aptaujas "Skolotāja balss" rezultāti liecina: tikai 56% pedagogu, taujāti par nākotni, uzskata, ka arī pēc pieciem gadiem turpinās darbu skolās, vēsta raidījums "Šovakar" vietnē Rus.LSM.lv. Starp iemesliem visbiežāk tiek minēta neliela alga un profesijas prestiža krišanās.
Pētījums rāda: katrs trešais skolotājs vienmēr vai bieži izjūt motivācijas trūkumu. Daudzi atzinušies, ka saskaras ar bezizejas sajūtu vai depresiju.
Pedagogi vēlētos būt savas profesijas patrioti, tašu jūtas novērtēti par zemu. Turklāt nereti darba dienas ievelkas garumā un nākas strādāt vairāk nekā 40 stundas nedēļā.
Pētnieks, uzņēmuma "Lielvārds" vadītājs Andris Gribusts stāsta, ka katrs desmitais, jeb 12% respondent strādā 57 stundas un vairāk, tātad jāuzdod jautājums: cil ilgi iespējams izturēt tādu slodzi?
Jāpiebilst, ka, saskaņā ar Latvijas pašvaldību savienības (LPS) datiem, lielākā daļa pedagogu skolās strādā nepilnu darba dienu. Tikai 47% skolotāju strādā pilnu slodzi vai pat vairāk. Arī lielākā daļa vakanto vietu Rīgas skolās paredz nepilnu darba dienu. No otras puses, pirmskolas iestādēs vairāk nekā 60% skolotāju strādā vairāk nekā vienu slodzi.
Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Edīte Kanaviņa konstatēja, ka daudz tiek runāts par speciālistu trūkumu nozarē, taču izglītības informācijas sistēmā pieejamie dati rāda, ka apmēram 25% pedagogu nestrādā pilnu slodzi. To parādījusi arī aptauja. Savukārt liela daļa skolotāju pārstrādājas, viņa atzīmēja, tāpēc vajagot padomāt par personāla vadību – to, kā tiek izmantoti cilvēku resursi nozarē.
Saskaņā ar LPS datiem, 2468 skolotāji strādā divās pašvaldībās, 257 – trijās, bet 32 skolotāji paspēj apstaigāt skolas četrās pašvaldībās. Trīs pedagogi pamanās strādāt piecās pašvaldībās, viens – pat sešās.
Pedagogu algas Latvijā ir vienas no zemākajām starp Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) dalībvalstīm. Saskaņā ar šīs organizācijas datiem, 2019. gadā 39% sākumskolas pedagogu Latvijā bija vecāki par 50 gadiem.