RĪGA, 6. maijs — Sputnik. Rīgas osta jau noteikti zaudējusi minerālmēslu kravas, taču cer uz labību, kokmateriāliem un konteineriem, pastāstīja ostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps intervijā Delfi, stāsta rosagroeko.ru.
Marts bija vislabākais mēnesis pēdējos divos gados ar 15% apgrozījuma pieaugumu salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Tomēr ostas valde uzskata, ka gada rezultāti, iespējams, nebūs tik iepriecinoši: krīze Ukrainā atstāj savas pēdas, kravu plūsmas mainās, un tās nav tik ātras kā, piemēram, aviopārvadājumos, - līgumu slēgšana, kuģu fraktēšana un citi pasākumi rit lēnāk, tāpēc galīgā aina vēl nav skaidra. Bez tam viss pastāvīgi mainās, un kompānijas, pret ko ierobežojumi nebija vērsti, rīt jau var nonākt sankciju sarakstos. "Neviens šobrīd nevar pateikt, kā tas izskatīsies pēc mēneša vai pusgada," teica Zeps.
Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes kravas veido aptuveni 40% Rīgas ostas kravu plūsmā, kas gada izteiksmē sastāda apmēram 24 miljonus tonnu. Zeps norādīja: jau ir skaidrs, ka osta zaudēs minerālmēslu kravas, jo tās nodrošina sankcijām pakļautais "Riga Fertilizer Terminal" (bijušais īpašnieks – Krievijas uzņēmējs Dmitrijs Mazepins), kura darbs ir apstādināts. Tāpat terminālis nevarēs pārkraut Baltkrievijas izcelsmes kravas, tāpēc jādomā, kā mainīt nomenklatūru. Piemēram, terminālis "Alpha Osta" pērn krāva minerālmēslus, bet šobrīd krauj graudus – sadarbojas ar vienu no lielākajiem zemnieku kooperatīviem.
Zeps konstatēja, ka "Riga Fertilizer Terminal" pagaidām ir vienīgais, kas nonācis tik sarežģītā stāvoklī. Citi stividori strādā, bet ļoti uzmanīgi seko līdzi sankcijām, ļoti piesardzīgi strādā ar riskantajiem partneriem, jo darbā ar Krievijas un Baltkrievijas partneriem var rasties grūtības ar norēķiniem, turklāt tas, kurš šodien nav pakļauts sankcijām, rīt var jau būt aizliegts.
Šajos apstākļos osta cer uz darbu ar graudu kravām, bet tagad ražotāji nesteidz tos eksportēt, gaidot tālāku cenu pieaugumu.
Turklāt caur Rīgas ostu tiek vesti nelieli apjomi ogļu, kas jau bija "norakstītas". Tās nogādā gan Krievijas, gan Kazahstānas uzņēmumi – pagaidām sankcijas pret oglēm nav vērstas, un tās iepērk Vācija, Francija, Spānija.
Tātad graudi, kokmateriāli un konteineri ir Rīgas ostas "trīs lielie vaļi", paziņoja Zeps.
Viņš atzīmēja, ka tiek eksportēts liels koksnes apjoms, bet ir arī vairāki uzņēmumi, kas eksportē jau gala produktu no koksnes, piemēram, "Latvijas Finieris", kas ražo saplāksni. Ir uzņēmumi, kas ved uz ostu apaļkokus, tur sazāģē tos dēļos un pārdod.
Tāpat Zeps atklāja, ka perspektīvā Kundziņsalā varētu izvietoties kravu apstrādes kompleksi ar komplektācijas pakalpojumim. Proti, ostā nogādātā krava tiek nokomplektēta noteiktās partijās un sūtīta tālāk pa jūru. Bez tam Kundziņsalā varētu ierasties lieli starptautiskie spēles dalībnieki, kam Rīgas ostā vajadzīgas piestātnes, transporta mezgli, teritorija, un viņi ir gatavi investēt. Runa ir par konteineros pārvadātajām kravām vai nestandarta kravām, kas prasa speciālus transportēšanas apstākļus.
Šogad ostai bija ieplānotas lielas investīcijas, pastāstīja Zeps, taču pēc militārās operācijas sākuma Ukrainā osta "piebremzējusi" dažus ne īpaši svarīgus izdevumus un vēro situāciju reālā laika režīmā, lai efektīvāk rīkotos ar līdzekļiem.