Kāpēc Romas pāvests atgādināja par "NATO rejām pie Krievijas durvīm"

"Pieļauju, ka NATO rejas tieši pie Krievijas durvīm lika Kremļa valdniekam ne īpaši labi reaģēt uz šīm rejām un uzsākt konfliktu. (..) Nezinu, vai šīs dusmas tika izproovocētas tīšām, bieži par to domāju. Tomēr kāds nepārprotami palīdzēja uzkurināt aizkaitinājumu."

Nav jau tā, ka katoļu pasaules galva (tajā ir 1,2 miljardi ticīgo) pēkšņi būtu nolēmis atbalstīt Krieviju. Protams, ne. Francisks nosoda karu un pat apgalvo, ka vēloties apmeklēt Maskavu, lai pārliecinātu Krievijas prezidentu apturēt armiju. Taču, nododot Krieviju, pāvests vienlaikus nosoda arī Rietumus, un tas nepavisam neatbilst anglosakšu līderu interesēm, kuri uzskata, ka jāpanāk ne tikai Krievijas izolācija, bet pat sakāve. Pie tam pirmo reizi vēsturē ASV vadībā divus no trim vadošajiem posteņiem ieņem katoļi – Baidens un Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi. Nav nozīmes tam, cik ticīgi viņi ir patiesībā un cik labi katoļi, - viņi vienmēr ir atzinuši pāvesta Franciska augsto autoritāti. Pēkšņi noskaidrojas, ka katoļu baznīcas galva ne tikai neatbalsta Krievijas izolāciju, bet pat uzskata: par konfliktu daļēji vainīgi Rietumi.

Patiesībā gan Vatikāna pozīcija nav pārsteidzoša – ne Vatikāns, ne pats pāvests jau sen daļēji neatbalsta anglosakšu globalizācijas variantu. Katoļu baznīcai ir pašai savs projekts, bet anglosakšu iecere dzimusi no protestantiskā mesiānisma, un tas kopš Francijas revolūcijas laikiem sekmīgi spiež malā katoļus. Jo īpaši izspiež no Rietumu pasaules, kur Vatikāna pozīcijas strauji vājinās, it īpaši pēc Otrā pasaules kara. Un katolicismu nomaina ne protestantisms, bet gan antikristīgais posthumānisms ar tā nihilistisko attieksmi pret jebkādām reliģiskajām vērtībām un jaunā pārcilvēka kultu.

Tāpēc Francisks pastāvīgi kritizē "brīvo tirgu" un apliecina, ka tirgus kapitālisma "maģiskās teorijas" cietušas neveiksmi. Viņš aicina izstrādāt taisnīgu ekonomisko attiecību sistēmu tagadējās vietā, kas ļauj dažiem iedzīvoties bagātībā un nostiprina trūkumu. Pāvestam nepatīk arī Rietumu pārliecība par savu pārākumu un tiesībām mācīt un sodīt citas tautas un civilizācijas, rīkot jaunus "krustakarus". Pērnā gada augustā Francisks vēlreiz apliecināja savu viedokli un intervijā spāņu radiostacijai "Cadena COPE" atgādināja viņam ļoti iepatikušos frāzi: "Ir jāpārtrauc bezatbildīgā politika, kas paredz no ārienes uzspiest kaut kādas svešas vērtības, un mēģinājumi būvēt citās valstīs demokrātijas atbilstoši svešiem modeļiem, neņemot vērā vēsturiskās, nacionālās un reliģiskās īpatnības, ignorējot citu tautu tradīcijas."

Pāvests paziņoja, ka to teikusi Angela Merkele – "viena no izcilākajām politiķēm pasaulē", un šie vārdi atspoguļo arī viņa attieksmi pret situāciju, kas veidojusies pasaulē pēc ASV aiziešanas no Afganistānas. Patiesībā citāts ir labs, tikai tā nav kancleres frāze – to teica Vladimirs Putins, uzņemot Merkeli Maskavā. Starp citu, to viņš uzsvēris ne vienu vien reizi un ne tikai par Afganistānu vien.

Proti, Vatikāna un Kremļa viedoklis par anglosakšu globalizāciju ir daudz tuvāks nekā varētu domāt. Ne tikai tāpēc, ka viņi iebilst pret "globālo cēlo" spēku skarbu diktātu. Arī tāpēc, ka katoļi un pareizticīgie, lai kā atšķirtos, lai kādas būtu viņu gadu tūkstošiem ilgās domstarpības, lai kā katoliskie Rietumi nepieņemtu "pareizticīgos shizmātiķus", tagad lielā mērā kļuvuši par sabiedrotajiem, jo aizstāv tradicionālās reliģiskās un ģimeniskās vērtības, tradicionālo dzīvi, taisnīgumu un cilvēces daudzveidību.

Jezuīts Bergulio aizstāv cilvēcisko civilizāciju daudzveidību un daudzšķautņainību? Jā, izklausās paradoksāli, tomēr pretstatā spēkiem, kuri nes vienīgo pareizo "brīvības un demokrātijas" mācību, kas slēpj totālas necilvēcības plānus, uz barikādēm Vatikāns neizbēgami stāv plecu pie pleca ar svēto Krievzemi. Vēstures dīvainības? Nē, tikai jauns pavērsiens, kurā vakarējie nesamierināmie pretinieki var atlikt malā savas pretrunas, lai kopīgiem spēkiem apturētu tuvo katastrofu.