RĪGA, 2. maijs — Sputnik. Veselas paaudzes dzīves laikā pārtikas un degvielas cenas Eiropā bija pārlieku zemas, un tagad stāvoklis mainīsies, raksta The Times.
Gada inflācija eirozonā pārsniedz 7%, bet enerģijas cenu pieaugums par 44% uzskrūvē pārtikas produktu cenas. Cenu pieaugums paātrinājies pēc dubultā trieciena – Krievijas specoperācijas Ukrainā, kuras dēļ patērētāji sāka atteikties no Krievijas degvielas importa, kā arī Eiropas pārejas pie bezogļūdeņražu enerģētikas.
Energoresursu cenu pieaugums, ieskaitot gāzes cenu seškārtējo pieaugumu lauksaimniecībā, vēl vairāk licis augt pārtikas cenām, militārā operācija Ukrainā noveda pie traucējumiem svarīgākās lauksaimniecības produkcijas – kviešu un saulespuķu eļļas tirgū. Radās domino efekts, un cieta visas sagādes ķēdītes.
Kopš pērnā gada marta mīksto šķirņu kviešu cena ES valstīs augusi par 64,4%, rapšu sēklu (no tām ražo augu eļļu) cena – par 77,8%. Radies saulespuķu eļļas deficits, jo 73% šī produkta eksporta pasaulē nodrošina Krievija un Ukraina.
Eiropas komisija, kas izstrādā enerģētikas politiku visai ES, uzskata, ka enerģijas cenu pieaugums briedis jau sen un bija neizbēgams.
EK vicepriekšsēdētāja Fransa Timermaņa aparāta vadītājs Dideriks Samsons jau brīdināja, ka agrāk zemās dzīves izmaksas tika sasniegtas, kaitējot apkārtējai videi un uz Krievijas fosilās degvielas importa rēķina.
Samsons atzina: neviens neiedrošināsies paziņot vēlētājiem, ka ir neiespējami saglabāt agrāko dzīves līmeni un augstākas cenas saglabāsies uz visiem laikiem.
"Jā, enerģija tagad būs daudz dārgāka. Pēdējos 40 gadus tā bija pārlieku lēta," viņš nesen paziņoja Briselē Breigela pētījumu centrā.
"Mums tas bija izdevīgi, un mēs sakrājām milzu bagātības uz Zemes rēķina. Tagad mēs saprotams, ka tas (atkarība no Krievijas – red.) kaitēja ģeopolitiskajam līdzsvaram. Tāda situācija ir jāizlabo. Šiem mērķiem mums vajag vairāk maksāt par enerģiju un pārtikas produktiem. Divi pirmās nepieciešamības līdzekļi – tā ir pārtika un enerģija, bet mēs pēdējos 40 gadus maksājam par tiem ļoti maz," apgalvoja Samsons.
Daudzas Eiropas valstu valdības uzskata, ka šāds EK viedoklis ir draud ar sprādzienu. Tas var radīt visā Eiropā tikpat nelabvēlīgu reakciju, kā stingrās ekonomijas režīms pēc 2008. gada krīzes: daudzi uzskata, ka šī politika stimulējusi labējā populisma pastiprināšanos.
Daudzām Eiropas valstīm, it īpaši Spānijai, Itālijai, Portugālei un Grieķijai bija nepieciešami vairāk nekā desmit gadi dzīves līmeņa pacelšanai līdz visas ES standartiem. Taču pēc tam triecienu izdarīja pandēmija, bet tagad cenu pieaugums var novest pie jaunas recesijas.
Beļģijā PVN samazināšana ar mērķi palīdzēt cilvēkiem apmaksāt elektrības rēķinus, nedeva nekādu rezultātu, jo jau mēnesi pēc šī pasākuma cenas atkal pieauga. Nodokļu brīvdienas samazināja ģimenes vidējos izdevumus par 237 eiro gadā, bet pēc aprīļa cenu pieauguma summas rēķinos var pieaugt par 450 eiro.
Pavasarī Itālijā un Spānijā sākās protesti pret degvielas un enerģijas cenu pieaugumu. Nesenajās prezidenta vēlēšanās Francijā galvenais bija jautājums par dzīves vērtību. Sašutumu par komunālo pakalpojumu cenu pieaugumu uzskata par iemeslu, kāpēc vēlētāju skaits bija mazākais 50 gadu laikā.
Emanuela Makrona uzvaras prieks nebija ilgs – vajadzēja steigšus spert soļus izdevumu samazināšanai, jo radās bailes no jauniem tautas protestiem pret degvielas cenu pieaugumu, līdzīgi "dzelteno vestu" kustībai, kas satricināja Franciju 2018. un 2019. gados.
Finanšu ministrs Bruno Lemērs apsolīja palielināt ārkārtējās palīdzības fonda apmērus, kas jau izsitis valsts budžetā caurumu 25 miljardu eiro apmērā. Tāds spiediens paredz jaunu budžeta krīzi periodā pēc pandēmijas. Pie tam pērn gada budžeta deficīts Francijā pieaudzis līdz 6,5%, un tas ir divarpus reizes lielāks par eirozonai noteikto izdevumu limitu 3% apmērā.
Samsons Francijas subsīdiju politiku uzskata par "kļūdainu atbildi".
"Viņi mēģina samazināt cenas, bet cenas aug. Jebkurš ekonomists jums paskaidros, ka vienīgais iespējamais darbības kurss ir pieprasījuma samazināšana," viņš teica. Pie tam, viņa ieskatā, galvenais instruments patēriņa samazināšanai ir augstas cenas.
Lai panāktu izdevumu samazināšanu, ES aizvadītajā nedēļā palūdza cilvēkus taupīgāk lietot elektrību un siltumu: retāk sēsties pie stūres, izslēgt kondicionētājus un trīsreiz nedēļā strādāt mājās. Domājams, protesti ir neizbēgami.
Rakstu pilnā apjomā pārtulkojis un pārpublicējis portāls InoSMI.