RĪGA, 1. maijs — Sputnik. Statistikas biroja Eurostat publicētie dati liecina, ka Latvija ierindojusies starp septiņām Eiropas Savienības valstīm, kurās valsts parāda attiecība pret iekšzemes kopproduktu (IKP) 2021. gada ceturtajā ceturksnī palielinājusies salīdzinājumā ar šo pašu periodu 2020. gadā, raksta Mixnews.lv.
Saskaņā ar Eurostat informāciju, 2021. gada ceturtajā ceturksnī Latvijas valsts parāds pieaudzis par 1,5 procentpunktiem gada izteiksmē.
Jāpiebilst gan, ka ES ir valstis, kurās valsts parāds audzis vēl vairāk. Piemēram, Čehijas valsts parāds audzis par 4,2%, Maltas – par 3,6%, Slovākijas – par 3,3%, Rumānijas – par 1,6%.
Vācijas un Bulgārijas valsts parāds audzis par 0,6% un 0,4%.
Valsts parāda krass sarukums šajā periodā bija vērojams Grieķijā (-13,1 procentpunkti), Kiprā (-11,4), Portugālē (-7,8) un Horvātijā (-7,5).
Arī Lietuvai un Igaunijai izdevies samazināt valsts parādu par - 2,3% un 0,9% procentpunktiem.
Vidēji ES valsts parāds samazinājies par 1,9 procentpunktiem, eirozonā – par 1,6 procentpunktiem.
Atgādināsim, ka no 2022. gada februāra beigām finansiālā situācija Latvijā un pasaulē neuzlabojas – to atzīmēja arī Latvijas ekonomikas ministrs Jānis Reirs. Latvijas nākamā gada budžetā prognozēti ienākumi 13 miljardu eiro apmērā, izdevumi – 15 miljardi (acīmredzot, turpināsies ārējā parāda audzēšana). Šogad prognozēts, ka budžets saņems 10,6 miljardus eiro, bet izdevumi sasniegs 12,4 miljardus.
Finanšu ministrs atzina, ka mainījusies resursu cena starptautiskajā finanšu tirgū. Aug ar valsts parāda apkalpošanu saistītie izdevumi. Likmes ārējos tirgos pieaugušas par 1,5-2 procentpunktiem. Nākamgad Latvijai nāksies refinansēt apmēram 1,5 miljardus eiro no valsts parāda summas, un izdevumu pieaugums tikai ar procentu izmaksām sastādīs 20 miljonus eiro.
Finanšu ministrija prognozē, ka Latvijas IKP šogad pieaugšot par 2,1%, bet 2023. gadā – par 2,5%. Tātad pieaugums sastādīs 1,9 un 1,4 procentpunktus, - mazāk nekā paredzēja ieprekš izstrādātais scenārijs. Saskaņā ar FM prognozēm, patēriņa cenu gada pieaugums 2022. gadā var sastādīt 8,5%. Pārsvarā augs energoresursu un pārtikas produktu cenas, tomēr, domājams, augs visu preču grupu cenas.