RĪGA, 21. aprīlis — Sputnik. Londonas Vestminsteras maģistrāta tiesa izsniegusi orderi Džuliāna Asanža ekstradīcijai uz ASV, vēsta RIA Novosti.
"Tiesa Lielbritānijā pieņēmusi lēmumu ekstradēt Džulianu Asanžu uz ASV, kur viņam draud brīvības atņemšana uz 175 gadiem," vēstīts WikiLeaks lapā Twitter.
Orderis izsniegts jau 2. aprīlī, taču ziņas par to parādījās tikai vakar. Galīgo lēmumu par ekstradīciju pieņems valsts Iekšlietu ministrija. Asanža advokāti var iesniegt savus argumentus līdz 18. maijam.
Asanža piekritēji uzskata, ka pēc divus gadus ilgas tiesvedības žurnālista likteni atkal izšķirs politisks lēmums.
Londonas tiesa parakstijusi nāves spriedumu WikiLeaks dibinātājām, izrakstot orderi viņa ekstradīcijai uz ASV, paziņoja WikiLeaks galvenais redaktors Kristinns Hrafnsons.
"Pirms sešpadsmit mēnešiem šī tiesa nolēma, ka Asanža ekstradīcija apdraudēs viņa dzīvību – tā līdzinās nāves spriedumam. Tagad šī tiesa nolēmusi apstiprināt šo nāves spriedumu. Lūk, kas šodien te noticis," žurnālistiem pēc tiesas sēdes teica Hrafnsons.
Asanža lieta
Džulians Asanžs kļuva plaši pazīstams pēc atmaskojošām publikācijām, kurās, piemēram, bija runa par ASV operācijām Afganistānā un Irākā, tostarp mierīgo iedzīvotāju noslepkavošanu, kā arī apstākļiem amerikāņu Gvantanamo cietumā Kubā.
2010. gadā, kad par viņu ieinteresējās ASV varasiestādes, Asanžs ieradās Zviedrijā, kur cerēja gūt aizstāvību. Šeit viņš tika apsūdzēts par seksuālu vardarbību. Asanžs apsūdzības noliedza, norādot, ka sievietes iesniedza prasību tiesībsargājošo iestāžu spiediena varā.
Zviedrijas tiesa izsludināja Asanžu starptautiskajā meklēšanā, un WikiLeaks dibinātājs tika aizturēts Londonā, taču izlaists pret ķīlas naudu. Kopš 2012. gada WikiLeaks slēpās Ekvadoras vēstniecībā Londonā.
Taču Ekvadora liedza Asanžam diplomātisko patvērumu sakarā ar "necienīgu un agresīvu uzvedību" un starptautisko līgumu atkārtotiem pārkāpumiem. 11. aprīlī Asanžu arestēja Lielbritānijas policija.
Asanžam piesprieda 11,5 mēnešus cietumsoda par atbrīvošanas noteikumu pārkāpšanu pret drošības maksu. Drīz pēc tam Zviedrija prokuratūra atjaunoja viņa lietas izmeklēšanu.
Savukārt ASV varasiestādes izvirzīja Asanžam jaunam apsūdzības spiegošanā un slepenas informācijas izpaušanā. Tagad viņam draud līdz 175 gadus ilgs cietumsods. Britu tiesa izskatīs jautājumu par WikiLeaks dibinātāja izdošanu Savienotajām Valstīm nākamā gada sākumā.
2021. gada janvārī Centrālās krimināltiesas tiesnese atteicās ekstradēt Asanžu, jo, viņas ieskatā, WikiLeaks dibinātājs cieš no depresijas, autiska spektra traucējumiem un Aspergera sindroma. Viņa norādīja, ka apstākļi Belmārša cietumā nelīdzinās tam, kas Asanžu gaida ASV. Tomēr viņu neatlaida brīvībā, lai ASV būtu iespēja apstrīdēt lēmumu par ekstradīcijas noraidīšanu.
Šo apelāciju Londonas Augstā tiesa apmierināja decembrī. Lielbritāniju apmierināja ASV sniegtās garantijas – tās solīja nepielietot "speciālos administratīvos pasākumus", nodrošināt viņam nepieciešamo klīnisko un psiholoģisko ārstēšanu, apņēmās piekrist viņa pārvešanai uz Austrāliju soda izciešanai tur.