RĪGA, 13. aprīlis — Sputnik. Komisijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans LTV raidījumā "Kas notiek Latvijā?" uzbruka ekspertiem, kuri mēģina apšaubīt tādu ārkārtas pieeju, raksta "Diena" analītiķis Ronalds Pētersons.
Premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka koalīcijā ir "vienprātība, ka Latvijai pēc iespējas ātrāk jāatbrīvojas no Krievijas dabasgāzes piegādēm", bet Valsts prezidents Egils Levits – ka Latvija kopā ar Lietuvu un Igauniju "jau ir pilnībā atteikusies no Krievijas gāzes"!
Pilnībā atbalstot atteikšanos no Krievijas gāzes kā morālu izvēli par labu Ukrainas tautai, diemžēl ir jākonstatē, ka Latvijas politiķi ir krituši histērijā. Kopējais ES valstu paziņojums par jauno sankciju pakotni, ieskaitot plānu par pakāpenisku atteikšanos no Krievijas gāzes un citiem energoresursiem. Igaunijas premjere paziņoja, ka valsts no Krievijas dabasgāzes importa atteiksies līdz gada beigām, kad kopā ar Somiju cer uzbūvēt mobilu sašķidrinātās gāzes (SDG) termināli Paldiskos. Par Latviju paziņojumā nebija ne vārda.
Atkal pa priekšu ratiem
Šķiet, notikusi reti bezatbildīga Latvijas politiķu aizskriešana ratiem pa priekšu – viņiem nav reāla plāna, kā aizvietot trūkstošās gāzes piegādes no Krievijas. Ekonomikas ministrija to nākamnedēļ iesniegšot valdībā, tā cer, ka ministrs Jānis Vitenbergs atgriezīsies no vizītes ASV ar uzvarošu paziņojumu par to, kā amerikāņi tūlīt glābs Latviju, būvēs sašķidrinātās gāzes termināli!
Gāzes pārvades operatora "Conexus" vadītājs Uldis Bariss LTV trāpīgi formulēja: "Ir divas iespējas – turpināt sevi apgādāt un paralēli veidot jaunu infrastruktūru vai arī veidot infrastruktūru un apgādi veikt no jaunās infrastruktūras!" Diemžēl ir skaidrs, ka SDG termināli šī gada laikā Latvijā uzbūvēt nav iespējams, Klaipēdas terminālis Baltijas valstis un Somiju (kas ir vienots tirgus) nodrošina ar pusi nepieciešamās dabasgāzes, savukārt Latvijas iespēja kaut ko saņemt no iecerētā Paldisku termināļa nav skaidra. Taču gāze apkures sezonai Inčukalnā ir jāiesūknē jau šovasar. Gāze joprojām ir būtisks enerģijas avots daudzu pašvaldību, arī Rīgas, siltumapgādes uzņēmumiem un elektrības ražošanai.
Būsim atklāti – ja ir jāizšķiras, vai vēl vienu vasaru iepirkt gāzi ziemai no Krievijas vai arī būtiski vājināt Latvijas ekonomiku, dot smagu triecienu uzņēmējiem un iedzīvotājiem, izvēle ir skaidra. Mūsu tik nepieciešamā spēja sniegt palīdzību Ukrainai (tostarp ar ieročiem), kā arī mūsu pašu drošība ir prioritāras, raksta analītiķis.