Latvijā

Krievijas ĀM asi reaģēja uz Saeimas lēmumu par 9. maiju

Latvijas valdība pūlas pazemot krievvalodīgo kopienu, kas saudzīgi glabā varoņu-antifašistu varoņdarbu piemiņu, uzsvēra Marija Zaharova.
Sputnik
RĪGA, 11. aprīlis – Sputnik. Saeimas lēmums pasludināt 9. maiju par "Krievijas agresijas" upuru dienu ir zaimojošs, teikts Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālās parstāves Marijas Zaharovas paziņojumā.
Saeima steigšus, burtiski dažu stundu laikā apstiprināja likumprojektu par šī gada 9. maija, Uzvaras dienas atzīšanu par Ukrainas upuru piemiņas dienu.
"Latvijas deputātu zaimojošais lēmums ir stingri jānosoda visiem veselīgi domājošiem spēkiem ne tikai Krievijā, bet arī visā pasaulē. To var nosaukt arī par mēģinājumu pazemot Latvijā dzīvojošo krievvalodīgo kopienu, kas saudzīgi glabā varoņu-antifašistu varoņdarbu piemiņu," teica Zaharova.
Pie tam, norādija diplomāte, apstiprinātais likumdoanas akts Krieviju nebūt nepārsteidz.
"Latvijā valdošais režīms jau sen labi pazīstams ar savām neonacistiskajām tieksmēm un mēģinājumiem attaisnot hitleriskās Vācijas pakalpiņu zvērības. Tāpat kā Rīga visādi attaisno Kijevas režīma noziegumus pret Ukrainas un Donbasa mierīgajiem iedzīvotājiem," uzsvēra Zaharova.
Maskava ir pārliecināta, ka vēsture visu saliks pa vietām, noslēdza Krievijas ĀM pārstāve.
Latvijā
"Jaunā likuma vienīgais mērķis – pazemot". Kā tagad svinēt Uzvaras dienu Latvijā?
Saeimas pieņemtais dokuments paredz, ka 2022. gada 9. maijā pie ēkām jāizkar Latvijas valsts karogs sēru noformējumā, Rīgas pils tornī, pie Saeimas galvenās ēkas un valdības ēkas – arī Ukrainas karogs svētku noformējumā. Aizliegts rīkot masu izklaides un svētku pasākumus, pašvaldībām aizliegts izsniegt atļaujas publisku pasākumu rīkošanai.
Iepriekš Saeima pieņēma Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma grozījumus, kas aizliedz organizēt pasākumus tuvāk par 200 metriem no jebkura pieminekļa, kas slavē Padomju armiju un tās uzvaras.
Krievijas vēstniecība Latvijā paziņoja: neskatoties uz visām Latvijas valdības pūlēm, 9. maijs vienmēr saistīsies ar Uzvaras dienu.
Kremlis uzskata, ka Saeimas lēmums ir apkaunojošs. Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs pauda cerību, ka Latvijas iedzīvotāji, kas atceras vēsturi un tur to godā, saglabās lepnumu savās sirdīs.
9. maijā Latvijā valsts līmenī svin Eiropas dienu, tomēr daudzi, pārsvarā – krievvalodīgie iedzīvotāji, plaši svin Uzvaras dienu. Desmitiem tūkstošu cilvēku galvaspilsētā 9. maijā nāk nolikt ziedus pie Uzvaras pieminekļa un godāt tos, kuri ziedojuši dzīvības cīņā ar fašismu.
"Neonacisms paceļ galvu Baltijā": Putins izteicās par "nepiebeigtajiem slepkavām"
24. februārī Krievija sāka speciālu militāro operāciju Ukrainā. Valsts prezidents Vladimirs Putins paskaidroja, ka tā sākta ar mērķi aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus saskaras ar Kijevas režīma ņirgāšanos un genocīdu. Viņš uzsvēra, ka šiem nolūkiem plānota Ukrainas demilitarizācija un denacifikācija, nepieciešams tiesāt visus kara noziedzniekus, kuri atbildīgi par asiņainajiem noziegumiem pret Donbasa mierīgajiem iedzīvotājiem.
Speciālās operācijas ietvaros Ukrainā Krievijas spēki izmanto precīzo bruņojumu, turklāt vērš to vienīgi pret militāro infrastruktūru un armiju. Aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu konstatēja, ka mēnesi pēc specoperācijas sākuma pirmā posma pamata uzdevumi ir izpildīti, Ukrainas militārais potenciāls būtiski samazināts. Ar Krievijas karavīru atbalstu uzbrukumu turpina Doņeckas un Luganskas tautas republiku grupējumi. Armijas ģenerālis piezīmēja, ka tas ļauj pievērst lielāko uzmanību operācijas galveno mērķu sasniegšanai – Donbasa atbrīvošanai.
Viedoklis
Eiropa baidās no denacifikācijas