Vācija jau spriež par atteikšanos no gāzes, taču pagaidām nav sameklējusi aizvietotāju. Lielbritānija vēlas iztikt bez naftas produktiem un riskē ar smagu šoku ekonomikā. Vēl nav izdomājuši, kā atrisināt problēmu, pie tam neapdraudot visu Eiropas rūpniecību. Maskava vienlaikus devusi jaunu uzdevumu, portālā RIA Novosti stāsta Nataļja Dembinska.
Ambiciozi plāni
Embargo Krievijas energoresursiem pieteiks, ja sāksies "masveida uzlidojumi Kijevai", stāsta Reuters, atsaucoties uz ES diplomātu. Tiesa, tas pats avots atzina: sankcijas nemainīs Maskavas politiku Ukrainā.
Vācijas lielākais enerģētikas koncerns "E.ON" pārtraucis gāzes iepirkumus Krievijas kompānijās. Cerēja uz piegādēm no Norvēģijas, kas par trešo daļu sedz gāzes patēriņu Vācijā. Taču tās premjerministrs Jonass Gars Stēre atklāja, ka Oslo vienkārši nav pietiekamu rezervju, lai kompensētu deficītu.
Dabasgāzi Vācija pārsvarā saņem pa "Gassco" cauruļvadiem: piemēram, Emdenē valsts ziemeļos. Tie strādā gandrīz ar pilnu jaudu. Lai transportētu lielāku apjomu, jāpalielina jauda, bet tas ir ilgs un dārgs process.
Mēģināja vienoties ar Kataru par sašķidrināto gāzi. Nekas neiznāca. Eksports no turuenes pārsvarā iet uz Ķīnu – tur maksā vairāk.
Galvenais jautājums – kā sasildīt mājas un nodrošināt rūpniecību, it īpaši smagas enerģētiskās krīzes apstākļos, vēl aizvien karājas gaisā.
Kanclers Olafs Šolcs atzina: Eiropa nevar vienā mirklī pielikt punktu enerģētiskajai atkarībai no Krievijas. Būs apdraudēti simtiem tūkstošu darba vietu, veselas rūpniecības nozares balansēs uz izdzīvošanas sliekšņa. Sankcijas nevar skart ES smagāk nekā Maskavu.
Ekonomiskais šoks
Lielbritānija, kā jau apsolīja uzņēmējdarbības, enerģētikas un rūpniecības ministrs Kvazi Kvartegs, pārtrauks importu no Krievijas līdz gada beigām. Tiesa, britu "The Telegraph" atzīmēja, ka granulētas koksnes degvielas iepirkumu ierobežojumi būtiski sarežģī situāciju.
Pēdējos gadis tūkstošiem māju un uzņēmumu pārgājuši pie tādas apkures – to veicināja arī aktīvais valsts atbalsts. Krievija bija lielākais no kūdras un lauksaimniecības atkritumiem ražotās biodegvielas piegādātājs. Tagad briti meklē alternatīvu. Cenas pieaugušas par 25-40% - gandrīz līdz 400 mārciņām par tonnu, un tas vēl nav rekords. Ar gāzi klājas vēl sliktāk: cena pieaugusi pieckārt. Domājams, aprīlī apkures un elektroenerģijas rēķini pieaugs vismaz uz pusi.
Vienas vienīgas problēmas
Patlaban dabasgāzes cenas svārstās 1,2 tūkstošu dolāru robežās par tūkstoš kubikmetriem. Marta sākumā tās teju vai sasniedza četrus tūkstošus. Lielākās investīciju bankas un izejvielu analītiķi uzskata, ka atteikšanās no Krievijas naftas sola arī milzīgas naftas cenas – līdz 300 dolāriem par barelu.
Iespējams īsts kolapss, ja Džo Baidens pierunās Eiropu saraut saiknes ar Maskavu. "Tirgi ir līdzsvaroti, lieku resursu nav, jebkura atteikšanās vai samazināšanās liks augt cenām – gan 300, gan 500 dolāri par barelu," atzīmēja Enerģētikas ministrijas vadītājs Aleksandrs Novaks.
2021. gadā ES importēja energoresursus no Krievijas gandrīz 100 miljardu eiro apmērā. Vairāk nekā pusi veido jēlnafta, pārējo – naftas produkti, dabasgāze un ogles. Galvenie patērētāji – Nīderlande, Vācija, Francija un Polija.
ASV pagaidām nav nolēmušas, kā rīkoties. Vērsās pat pie Venecuēlas. Tikai vienoties neizdevās – Nikolass Maduro izvirzīja noteikumus, ko Vašingtona uzskata par "absolūti neizpildāmiem": visu sankciju atcelšana pret amatpersonām un kontrole pār valsts kompāniju PDVSA. Par Baidena politiku maksā vienkāršie amerikāņi – benzīna cena DUS sasniedz rekordus.
Ilgam laikam nepietiks
Krievijai naidīgā naftas un gāzes histērija, iespējams, pieklusīs. "JP Morgan" uzskata, ka "ekstremāla izvairīšanās" no Krievijas energoresursiem nevar būt ilga. Aprīlī nepiegādātās produkcijas apjoms diennaktī saruks no 3,5 miljoniem barelu līdz diviem miljoniem, maijā un vēlāk – līdz vienam. "Normāla" scenārija apstākļos Brent otrajā ceturksnī vidēji maksās 114 dolārus par barelu, līdz gada beigām – 101.
Pārdomājot embargo, Rietumi pūlas tiks galā ar Maskavas jauno prasību – maksāt par gāzi Krievijas valūtā. Tas pārsteidza Briseli. "Der Spiegel" raksta, ka satriektie pircēji nesaprot, kur viņiem ņemt tik daudz rubļu. Pirmdien Vācijas enerģētikas ministrs Peters Altmeiers paziņoja: G7 valstis nedomā pildīt šo noteikumu.
Tomēr arī Maskava neplāno atdot degvielu bez maksas. "Tomēr mūsu situācijā diezin vai iespējams nodarboties ar labdarību visas Eiropas mērogā, un diezin vai tas būtu rentabli," atzīmēja Kremlis.
Vienlaikus Krieivja devusi vēl vienu kontrsankciju triecienu. Atbildot uz Rietumu lēmumu iesaldēt zelta un valūtas rezerves, CB ierobežoja līdzekļu kustību uz nedraudzīgajām valstim. Tagad ārvalstniekiem aizliegts pārdot vērtspapīrus un pārskaitīt naudu uz ārzemēm.