To, ka slēdzieni par "vēstures noslēgumu", ko braši izplatīja Rietumu politologi, ir priekšlaicīgi, spilgti apliecināja uzbrukums Dienvidslāvijai. Tā bija NATO pēdējā operācija, kurā aliansei izdevās panākt nospraustos mērķus, lai cik asiņaini un kanibāliski tie bija, portālā RIA Novosti konstatēja Dāvids Narmanija.
Pēc tam sekoja Afganistāna, kur Vašingtona ķērās graut "Taliban"*. Pagāja 20 gadi, ASV ar kaunu muka prom, bet talibi pārņēma varu.
Pēc tam bija masu iznīcības ieroču meklējumu operācija Irākā. Neko neatrada, toties radīja augsni ISIS** tapšanai.
XXI gadsimta otrajā desmitgadē ASV un Eiropas aktīvi atbalstītais "arābu pavasaris" noveda pie asiņainiem pilsoņu kariem Lībijā un Sīrijā. "Islāma valsts"** kaujinieki Sīrijā parādīja, ko spēj.
Lūk, šai pasaulei nu pienāk beigas. Top jauna pasaule, kurā nevar nesodīti apšaudīt Chinvalu. Kurā nevar, aizbildinoties ar demokrātijas būvi, sarīkot slaktiņus islāmistu rokām. Kurā nevar dedzināt cilvēkus Arodbiedrību namā Odesā, nevar astoņus gadus ignorēt karu, ko sākusi daļa no tavas paša tautas.
Bet ko var? Kāda tā būs? Kas mūs sagaida? Mūs visus – vienalga, kur mēs dzīvotu.
Šodien jaunās pasaules nākotne ir krievu karavīra rokās – viņš par to cīnās. Krievijas un ASV soļu kardinālās atšķirības līdzīgās situācijās saskata par niknākie Kremļa pretinieki. Mūsu lidmašīnas nerīko vispārējus uzlidojumus pilsētām, kā rīkojās amerikāņi Dienvidslāvijā, Afganistānā un Irākā. Pie tam mūsu armija var likvidēt jebkuru objektu Ukrainā – to spilgti apliecināja nesenie "Kinzhal" triecieni. Taču Krievija rīkojas citādi, tā cenšas minimizēt upurus civiliedzīvotāju vidū. Tāpēc mūsu spēki ir spiesti ieiet pilsētās un cīnīties tur, kur katrā logā var slēpties snaiperis. Tāpēc katrs karavīrs, kurš atdevis savu dzīvību tur, rīkojies tā, lai saglabātu mierīgo Ukrainas iedzīvotāju dzīvības.
Tāpēc operācija turpināsies tik ilgi, cik būs vajadzīgs, lai izpildītu uzdevumus. Šajā jomā steigties nevajag.
Kad operācija beigsies, darbu sāks diplomāti. Viņiem vajadzēs nospraust jaunās pasaules drošības arhitektūru, izstrādāt labākus mehānismus. Daļu no tiem vajadzēs pārvērtēt, daļu, piemēram, Līgumu par vidēja un maza darbības rādiusa raķetēm – atjaunot. Ļoti svarīga būs diskusija par NEW START pagarināšanu. Atsevišķs jautājums būs hiperskaņas bruņojums – joma, kurā Krievija būtiski apsteidz citas valstis. Taču tagad šo līgumu analogi vairs nebūs divpusēji Maskavas un Vašingtonas dokumenti. Tos uzmanīgi lasīs Pekinā, Deli, Berlīnē, Parīzē, Teherānā, Rijādā – katrā valstī, kas varēs uzņemties atbildību par nākotnes kārtību, kurāl vairs nebūs vietas vienpolārās pasaules kļūdām. Tagad Kremlis un Krievijas ĀM uzmanīgi vēro, kā izturas tie, ko mēs uzskatījām par sabiedrotajiem, tie, ko Vašingtona uzskatīja par vasaļiem. Iepriekšminētajos aspektos liela nozīme bija Krievijas apņēmībai, toties agrākās ekonomiskās kārtības bērēs Rietumi aiz prieka nezina, kur likties. ASV un to sabiedrotie saplēsuši lupatlēveros kapitālisma galveno principu – privātā īpašuma neaizskaramību. Jā, tagad Krievijas vienkāršos iedzīvotājus tas īpaši neuztrauc – maigi sakot, viņi ir neizpratnē, skatīdamies, kā cieš Krieviju miljardieri par to, ka arestētas jahtas un grūti apmaksāt algu apkopējām. Toties to uzmanīgi vēro iepriekš minētās valstis – liela daļa viņu bagātnieku naudas arī guļ Rietumu bankās. Viņiem ļoti nepatīk Vašingtonas, Londonas un Briseles pašreizējie soļi.
Jau pirms pusotras nedēļas amerikāņu mediji rakstīja, Saūda Arābija un Ķīna apspriež iespējas apmaksāt naftas piegādes juaņās. Pirms pāris dienām Krievija paziņoja, ka par gāzi Eiropas valstis tagad maksās rubļos.
Februārī pasaules ekonomikas dedolarizācija vēl bija miglaina perspektīva, bet šodien tā iegūst taustāmas aprises.
Īpaši interesanta šķiet mūsu kaimiņu, Eiropas valstu nākotne. Eiropa kļūs neatkarīga vai turpinās akli pildīt "Saules pilsētas" pavēles? Vai vācieši un francūži aptver, ka tieši uz viņu rēķina turpinās cīņa par ukraiņu nacistu bataljonu saglabāšanu? ASV taču atklāti nospļāvušās par kolektīvās atbildības nepieļaujamības ideāliem. Labi, Krievijai tie vairs nav nekādi jaunumi, taču tagad par sankcijām maksā arī vienkāršie eiropieši – viņus inflācija skārusi tikpat smagi.
Vienlaikus ir skaidrs, ka NATO valstis Eiropā nebūt nav vienprātīgas no Ukrainas atbalsta viedokļa. Protams, daži karstgalvji vēl plosās, tomēr daudzus pie prāta vedusi konfrontācijas perspektīva – Krievija ir gatava ne tikai norādīt uz savām interesēm, bet arī patiešām tās aizstāvēt. Diemžēl Rietumos neapjēdza, ar ko draud nevēlēšanās uzklausīt argumentus, ko Vladimirs Putins izteica jau pirms 15 gadiem Minhenē.
Kolosālas pārmaiņas gaidāmas arī Krievijā – ir skaidrs, ka iesūnojušās ekonomiskās problēmas jārisina nekavējoties. Interesanti, kādi risinājumi tiks atrasti pašreizējā situācijā?
Atbildes uz šiem un daudziem citiem jautājumiem vēl nāksies noskaidrot, taču tā noteikti būs daļa no visas cilvēces vēstures. Kāda tā būs? Tas atkarīgs no mums visiem. Jaunajā pasaulē liela nozīme piešķirta atbildībai. Par sevi, par saviem tuviniekiem, par valsti un visu pasauli. Nav neviena cilvēka, kurš būtu kā vientuļa sala okeānā.
* Organizācija, pret ko vērstas ANO sankcijas par teroristisku darbību.
** Krievijā aizliegta teroristiska organizācija.