Ārkārtas stāvokli Gitans Nausēda izsludināja pēc speciālās operācijas sākuma Ukrainā 24. februārī.
Kad nu kauju fonā Lietuvā atzīmēti tā saucamie demokrātijas un neatkarības svētki, vajadzētu paskatīties, kā tā "demokrātija" un "neatkarība"izskatās patiesībā, portālā Sputnik Lietuva stāsta analītiķis Jurģis Nēvežetis.
Tiklīdz Ukrainas teritorijā iegāja Krievijas Federācijas Bruņotie spēki, Lietuvas Seims steigšus nāca klajā ar rezolūciju, kas ne tikai nosoda Krievijas darbības, bet arī ierosina papildināt Kriminālodeksa 170. panta 2. daļu un paredzēt kriminālatbildību par "Krievijas un Baltkrievijas agresijas pret Ukrainu" noliegšanu. Lai arī šis papildinājums vēl nav stājies spēkā, raganu medības valstī jau plešas plašumā.
Tātad visā ES tiek bloķēti Krievijas galvenie mediju kanāli. Laikam jau tā nodrošina "aizsardzību" pret Krievijas "informatīvajiem uzbrukumiem" atklātajai un tolerantajai Eiropai. Pēc tam sekoja "tīrīšana" Lietuvā, atbrīvošanās no valstī reģistrētajiem "ārpussistēmas" mediju kanāliem (ekspertai.eu, Būkime vieningi, Laisvu laikraščio u.c.) un avīzes "Respublika" izņemšana no pārdošanas.
Daudzi sabiedrības pārstāvi, kas atbalsta ideju par labām kaimiņattiecībām ar Krieviju un Baltkrieviju, saskārušies ne tikai ar fašistiski noskaņoto patriotu apvainojumiem un draudiem. Viņiem uzmanību pievērš policija – par "neatbilstošas" un šajā brīdī "bezatbildīgas" informācijas izplatīšanu.
Pret visām "autoritātēm" dažādās nozarēs, sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem, tiek vērsts spiediens – vajagot "izteikt viedokli par Ukrainu", proti, publiski nosodīt Krieviju. Šajā aspektā par "grēcīgu" tiek uzskatīta pat mazākā, smalkakā kritika vai nepietiekamas entuziasma izpausmes (piemēram, tā gadījies ar Egidiju Dragūnu, Juozu Statkēviču, Arvidu Saboni).
Vienlaikus jebkurai informācijai, kas pamato karadarbības reālos apstākļus (piemēram, kaujas Donbasā, nebeidzamās apšaudes pret Doņecku un Lugansku, Eiromaidana un visa Kijevas režīma fašistisko raksturu un tā saiknes ar ASV), tiek pielīmēta "kara propagandas" un "naida kurināšanas" etiķete. Kā zināms, tā jau ir kriminālatbildība.
Savukārt bijusī prezidente Daļa Grībauskaite (kuru dažs labs, domājams, gribētu sēdināt prezidenta krēslā Nausēdas vietā) atklāti aicina NATO sākt intervenci pret Krieviju.
Iespējams, saimnieki viņai devuši komandu – kļūt par pašķību Vladimira Žirinovska atspulgu Lietuvā? Tas nav zināms, taču redzams, ka šādi izteikumi (starp citu, tie ir pretrunā Lietuvas Konstitūcijas 135. pantam, tātad tie ir antikonstitucionāli) tiek sludināti teju vai valsts līmenī, kamēr kritiķi tiek apsūdzēti par "kūdīšanu karam". Simptomātiski.
Tie parāda "demokrātijas" patieso stāvokli Lietuvā: patiesībā tā ir demokrātija, kurā "demos" ir rusofobā elite un apkalpojošais personāls.
Par to runā aizvien atklātāk: piemēram, 2. martā Aļģis Ramanausks, kuru mediji intervēja kā tādu "ekspertu", paziņoja, ka gribētu apšaut citādi domājošos, un vispār, tie, kam "Krievijas varas laikos bija labāk" (tā, starp citu, ir visnotaļ liela sabiedrības daļa) – ir cits, zemāks bioloģisks paveids, ar kuru nekāds dialogs principā nav iespējams.
Tas, ziniet, jau ir fašisms. Tā pamatā likts dziļas antropoloģiskas nevienlīdzības princips (no tā izriet ideja par vienu cilvēku ģenētisko pārākumu pār citiem, kas nozīmē atteikšanos no jebkādas vienotas cilvēces idejas, tātad – arī no jebkāda humānisma), un tā ir fašisma idejiskā bāze.
Tātad neatkarīgā Lietuva sākusi ar "demokrātijas un brīvības" solījumiem, bet tagad aizvien vairāk tuvojas fašismam. Jā, fašisma jaunā forma (politiskais ieslodzītais Aļģirds Paleckis to nosauca par "demokrātisku" fašismu). Taču fašisms ir un paliek fašisms.
Bet kur tad paliek neatkarība? ES un NATO locekle Lietuva patiesībā ir neatkarīga tikai no Krievijas. Tā ir atkarīga no Rietumiem visos aspektos – ekonomikā, politikā un kultūrā.
Būdama atkarīga, tā tuvojas augošam sociālajam dalījumam un demogrāfiskajai katastrofai. Tāda trajektorija, salīdzinājumā ar valsts attīstību tā saucamās "padomju okupācijas" periodā, ir nāvējoša no nacionālo interešu viedokļa.
Papildiniet ainu ar konfliktu Ukrainā un Lietuvas valdības attieksmi pret to, - saņemsim risku pārvērst valsti par karadarbības zonu.
Lūk, kāda tagad ir Lietuvas "demokrātija" un "neatkarība". Cik tā vēlama, nepieciešama un dzīvinoša? Par to lai lemj nācija.
Autora domas var atšķirties no redakcijas viedokļa.