RĪGA, 16. marts — Sputnik. Krievijas Federālā drošības dienesta Omskas apgabala pārvalde atslepenojusi kara pretizlūkošanas dienesta "Smerš" dokumentus. To starpā ir arī nopratināšanu protokoli – bendes no latviešu SS leģiona, kas piedalījās PSRS civiliedzīvotāju slepkavībās, stāstīja, kā tas noticis.
Starp materiāliem, kas nonākuši aģentūras RIA Novosti rīcībā, ir latvieša Ozola nopratināšanas protokols. 1941. gadā viņš bija virsnieks, taču nolēma brīvprātīgi sadarboties ar nacistiem.
"Vīrieši pārsvarā neteica neko, bet sievietes kliedza, raudāja, lūdza nenošaut. Arī bērni, stāvot pie bedrēm, kopā ar mātēm skaļi kliedza, raudāja, jo saprata, ka viņus nošaus," stāstīja kolaboracionists.
Viņš atcerējās, ka tikai Minskā vien SS leģions nošāvis vairāk nekā 10 tūkstošus mierīgo iedzīvotāju.
"Gadījās tādi, kas pēc lodkes trāpījuma vēl kādu laiku palika dzīvi. Vācieši aizliedza viņus nošaut, un cilvēkus bedrēs sameta dzīvus un apbēra ar zemi," paziņoja slepkava.
Viņš atzinās, ka 1942. gada jūlija beigās kopā ar saviem policistiem aplencis geto Minskā, bet citas komandas ķerstījušas ebrejus, kuri slēpās pagrabos.
"Trīs dienu laikā mums izdevās noķert vairāk nekā piecus tūkstošus cilvēku. Tos visus nogādājām nošaušanas vietā, kur bija nošauti iepriekšējie," teica kolaboracionists.
Vēl viens latvietis uzvārdā Gulbis, kurš tāpat iestājies nacistu dienestā 1941. gada septembrī, nopratināšanās stāstīja:
"Vācu virksnieki paziņoja, ka visi ebreji ir jāiznīcina, ka jānošauj visi, kas lielākā vai mazākā mērā jutuši līdzi padomju varai, nerunājot jau par padomju un partijas aktīvu."
Viņš atzinās, ka personīgi nošāvis divas sievietes un trijus vīriešus: "Agrāk pirms nošaušanas cilvēkus nostādīja izraktās bedres malā, bet šajā gadījumā (..) viņus visus nostādīja bedrē, un es, malā stāvēdams, šāvu viņiem tieši galvā."
Kolaboracionists stāstīja, ka daudzi pirms nošaušanas raudājuši un klieguši, lūguši nešaut, bet bijuši arī tādi, kas uz nāves sliekšņa klieguši: "Lai dzīvo Padomju Krievija!"
2020. gada oktobrī Novgorodas apgabala Soleckas tiesa pirmo reizi Krievijas tiesvedības vēsturē atzina par genocīdu padomju pilsoņu masveida slepkavības Lielā Tēvijas kara laikā. 2021. gada martā Izmeklēsanas komitejas priekšsēdētājs Aleksandrs Bastrikins paziņoja, ka daudzās krimināllietas par nacistu zvērībām tiks apvienotas lietā par Padomju Savienības tautu genocīdu no vācu fašistisko iebrucēju puses.