Par globālā izejvielu tirgus nākotni portālā RIA Novosti stāsta Vladislavs Strekopitovs.
Krievijas "ekskluzīvs"
Krievija ieņem vienu no vadošajām vietām pasaulē izejvielu apjoma ziņā. Pirmā vieta pasaulē dabasgāzes ieguves un eksporta ziņā, otrā – naftas eksporta ziņā. Daudzi eksperti uzskata: ja Maskava atbildēs Rietumiem ar tādām pašām "ellīgām" sankcijām un pārtrauks energonesēju eksportu, sāksies globāla krīze.
Līdztekus naftai un gāzei Krievija iegūst ogles, dzelzs rūdu, apatītus, kālija sāļus, fosforītus, dimantus, varu, zeltu, niķeli un platinoīdus, kausē alumīniju, titānu un hromu. Tie ir svarīgi eksporta produktu. Krievija ir lielākais dimantu ražotājs, otrā vieta kobalta, vanādija un platīna ražošanā, trešā – zelta, niķeļa un sēra ražošanā, ceturtā – sudraba un fosfātu, piektā – dzelzs rūdas ražošanā. "Rusal" ir līderis alumīnija kausēšanas nozarē, "Norilskij nikel" ražo lielāko niķeļa un pallādija apjomu pasaulē, bet "VSMPO-Avisma" - titānu.
"Metālu eksporta pārtraukšana no Krievijas nesīs pasaulei lielas problēmas. Piemēram, sankcijas pret "Rusal" novedīs pie alumīnija deficīta ASV un Eiropas Savienībā un cenu augšupejas. Savukārt krievu "spārnotā metāla" aizstāšana ar ķīniešu analogu ir līdzīga nāvei ASV un Eiropas ražotājiem, jo viņi daudzus gadus centās izspiest ĶTR produkciju no saviem tirgiem. Vēl nopietnāka situācija ir ar niķeli, kobaltu, platīnu un pallādiju. Sankcijas pret "Norilskij nikel" izraisīs īstu šoku, jo tam vienkārši nav aizstājēju. Brazīlijas "Vale" nespēs apmierināt globālo pieprasījumu pēc niķeli, bet Japānas "Sumitomo" — izpildīt visus kobalta pasūtījumus. Par platīnu un pallādiju es pat nerunāju. Rezultātā ASV un Eiropā sarūks nerūsējošā tērauda, automobiļu un naftas produktu ražošana," stāsta rūpniecības eksperts, zinātņu kandidāts Leonīds Hazanovs.
Tomēr ne visi speciālisti ir tik kategoriski.
"Atsakoties no Krievijas produkcijas piegādēm, sāpīgākā Rietumu tirgum būs tikai situācija ar pallādiju, titānu un elektrolītisko hromu. Šo produktu ražošanas ziņā Krievija ieņem 25 – 35% pasaules tirgus, un būs ļoti sarežģīti aizvietot tos īstermiņa perspektīvā," uzskata minerālizejvielu un metalurģijas eksperts, tehnisko zinātņu doktors Igors Petrovs.
Krievija piegādā pallādiju ASV, Japānai, Vācijai un citām rūpnieciski attīstītajām valstīm. To izmanto kā katalizatoru naftas krenkingā un organiskajā sintēzē, kā arī elektronikā. Krievijas titāna velmējumu galvenie patērētāji ir "Boeing", "Airbus", "Safran SA", "Rolls-Royce" un citi avio- un autorūpniecības nozares līderi. Elektrolītisko hromu KF eksportē uz ASV un Vāciju, kur to izmanto supersakausējumu ražošanai.
"Citi Krievijas eksportētie krāsainie metāli ieņem 5-10% no pasaules tirgus, un ar tiem situācija Rietumu kompānijām nav kritiska. Savukārt to eksporta samazināšana vairāk kaitēs mums, jo radīsies nepieciešamība pārorientēt alumīnija, niķeļa, vara piegādes no ārējā tirgu uz iekšējo, bet tas nav tik liels. Attiecīgi samazināsies ražošanas apjoms, iespējama uzņēmumu slēgšana," turpina eksperts.
Kanādai un ASV ir savas alumīnija ražotnes, bet uz citām valstīm Krievijas vietā to eksportēs Ķīna. Lielākās niķeļa atradnes ir Kanādā, bet tā lielākie krājumi ir Indonēzijai. Vara ziņā Krievija ieņem tikai sesto vietu. Līderis šajā nozarē ir Čīle, tā ražo vairāk nekā 35% no visa vara pasaulē, turklāt var vēl palielināt ražošanas apjomus.
"Analoģiskā situācija ir ar atsevišķiem izejvielu veidiem metalurģijas nozarei, ko Krievija tradicionāli eksportē uz Eiropu. Piemēram, volframa koncentrātu var piegādāt Bolīvija. Bet mums būs jārūpējas par jaudas radīšanu tās pārstrādei valsts iekšienē," atzīmē Petrovs.
Eksperti ir vienisprātis par to, ka Eiropa nevarēs iztikt bez minerālmēsliem, kas lielākoties nāk no Krievijas un Baltkrievijas. To ražošanai ir nepieciešama dabasgāze, un, ņemot vērā tās pašreizējo cenu, visticamāk, izputēs pat nedaudzi Eiropā strādājošie uzņēmumi.
"Palikušie nespēs nodrošināt nepieciešamo daudzumu, turklāt Eiropas Savienības iespējas iegādāties minerālmēslus ASV, Kanādā, Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos ir ierobežotas. Tie varēs tikai mazliet palielināt hlorīda kālija un fosforītu importu, turklāt ar lielām grūtībām. Attiecīgi krasi samazināsies lauksaimniecības kultūru ražība, kas novedīs pie pārtikas trūkuma un vēl lielākas inflācijas. Krievijas ražotāji pārvirzīs plūsmas uz Ķīnu, Indiju un Latīņameriku, kur neatteiksies iegādāties papildu apjomus," uzskata Leonīds Hazanovs.
"ASV iegādājas Krievijā fosfora minerālmēslus. Diez vai tur varēs aizstāt tos ar savu produkciju, jo tās kvalitāte ir ievērojami zemāka," turpina eksperts.
Lieta tāda, ka Krievijā fosfora minerālmēslus ražo no apatītiem, bet ASV - no fosforītiem. Fosforītu minerālmēslu lietošana neizbēgami ietekmēs lauksaimniecības produkcijas kvalitāti un kaitēs amerikāņu lauksaimniekiem.
ASV izjutīs arī urāna piegādes pārtraukumu no Krievijas. Patlaban aptuveni puse amerikāņu AES vajadzībām nepieciešamā apjoma nāk no Krievijas, Kazahstānas un Uzbekistānas. ASV nav iekšzemes urāna pārstrādes. Tāpēc Baltais nams izslēdza to no sankciju saraksta.
Ukrainas loma
Neraugoties uz to, ka Krievija ir izejvielu valsts, tajā vērojams dažu resursu deficīts, ko Krievija lielākoties kompensē ar importu no valstīm, kuras nav pievienojušās vai daļēji pievienojušās sankcijām. Izņēmums ir Ukraina. Šeit situācija pagaidām nav skaidra, bet eksperti uzskata, ka visticamāk piegādes turpināsies, kā tas bija vissmagākajos attiecību periodos.
Ukraina eksportē titānu saturošus un cirkona koncentrātus. 2020. gadā to daļa Krievijas metalurģijas uzņēmumu nodrošināšanā bija attiecīgi 80 un 50 procenti.
"Ir cerība uz Tuganskas kalnrūpniecības un bagātināšanas kombinātu, kas nesen sāka darbu Sibīrijā, taču vienmēr jāņem vērā visnotaļ ilgais pielāgošanās process jaunā piegādātāja produkcijai. Iespējamas grūtības ar rutila koncentrātu, kas tiek izmantots metināšanas elektrodu ražošanai," atzīmē Igors Petrovs.
Ukrainas un Krievijas uzņēmumi ir cieši saistīti. Piemēram, Nikolajevas māla rūpnīcas produkcija nonāk "Rusal" alumīnija rūpnīcās Krievijā, bet tajā saražoto metālu pārdod uz ASV. "VSMPO-Avisma" no Ukrainas saņem ilmenīta koncentrātu, kur to tā ražo titāna "sūkli", pēc tam – velmējumus, kura galvenie pircēji ir aviobūves kompānijas ASV un Eiropā.
Apmēram 20% visu izpētīto titāna rūdu atradņu atrodas Ukrainā. Līdztekus Krievijai, tā piegādā metālu Ķīnai un Turcijai. 2020. gadā Ukraina ieņēma piekto vietu pasaulē dzelzs rūdas eksporta apjoma ziņā. Tā ieņem otro vietu pasaulē gallija ieguves apjoma ziņā, piekto – germānija, sesto – titāna, astoto – mangāna ieguves ziņā.
Ukraina nodrošina aptuveni pusi no neona visa pasaulē. Piegādes traucējumi var radīt nopietnas problēmas elektronikas un datortehnikas ražotājiem, jo šī gāze ir nepieciešama mikročipu ražošanā. Turklāt ar to piepilda gāzizlādes lampas, fotoelementus un citus radiotehniskos izstrādājumus, šķidro neonu izmanto arī kriogēnās iekārtās. Augstas tīrības pakāpes neonu ražo Odesā un Mariupolē. Krievijā ir sava ražotne.
Starptautisko sakaru pārtraukšanas risks
Krievija uz Rietumiem pārsvarā eksportē koncentrātus un primāros metālus, bet atpakaļ saņem tehnoloģiskos izstrādājumus, piemēram, metāla pulverus 3D-drukai un plazmiskajai uzsmidzināšanai, kas ļoti pieprasīti dzinēju būvē, kā arī koksu ar adataino struktūru, kas nepieciešams kvalitatīvo elektrodu ražošanai – bez tā nav iespējama elektrotērauda ražošana.
Atsevišķs jautājums ir Krievijas uzņēmumu kooperācija ar Eiropas un amerikāņu uzņēmumiem. Piemēram, Krievijā ražotos retzemju metālu karbonātus piegādā Igaunijai, kur ir uzņēmums to sadalīšanai. Lielākā daļa gatavās produkcijas tiek eksportēta uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Tām tas ir viens no nedaudzajiem retzemju metālu avotiem, kas nenāktu no Ķīnas.
"Šādu sakaru pārtraukšana neizbēgami negatīvi ietekmēs visus dalībniekus. Igaunijas atteikšanas gadījumā būs jāveido nopietnas ražošanas jaudas Krievijā vai arī jāeksportē karbonāti uz Ķīnu," skaidro Petrovs.
Vēl viens piemērs ir nerūsējošs tērauds, ko Maskava pērk Eiropā.
"Krievijas patērētāji var atteikties no Eiropas tērauda, bet ražotāji no Eiropas vienkārši neatradīs tirgu: Vecās Pasaules patēriņš ir sasniedzis griestus, bet globālais tirgus ir pārsātināts ar ķīniešu produkciju," skaidro Hazanovs.
Tomēr galvenokārt Rietumi, protams, ir noraizējušies par naftas un gāzes piegādēm no Krievijas. Maskava pagaidām pilda visas starptautiskās saistības, bet, ja tā ieviesīs atbildes sankcijas attiecībā uz energonesēju eksportu, tad sekas pasaules ekonomikai būs ļoti nopietnas.