Eiropas Savienība draud risks palikt bez gāzes, minerālmēsliem, kviešiem. Galu galā – bez ražas. Rezultāts – rekordaugsta inflācija un pārtikas deficīts, portālā RIA Novosti stāsta Nataļja Dembinska.
Peles bija saskrambātas, raudāja, taču grauza kaktusu tālāk
Eiropas Savienība un ASV turpina ekonomisko karu pret Krieviju. Rietumu sankcijas daļēji nogriezušas valsti no starptautiskajām finanšu plūsmām. ES paplašina jau esošos ierobežojumus, draud ar jauniem. Politiķi mēģina panākt savu, bet uzņēmēji vienlaikus raizējas, kā Krievija varētu atbildēt. Pārsvarā viņi bīstas zaudēt "pašu dārgāko" – gāzi.
Šonedēļ gāzes cenas augušas jau par 85% - līdz 2250 dolāriem par tūkstoš kubikmetriem. Tiesa, arī agrāk cenas pārspēja trakākās fantāzijas. Bloomberg atzīmēja, ka konflikts Ukrainā apgriezis tirgu kājām gaisā, augušas visas cenas – no naftas līdz kviešiem, un uzdevums savaldīt inflāciju ir gandrīz neizpildāms: izejvielas un energonesēji ir galvenais elements jebkuras preces cenā.
Treideri ik dienas iekļauj kotējumos Krievijas gāzes piegādes pārtraukuma risku. Tas ir lielākais pārdevējs kontinentā. Eiropieši kliedz, ka vajag atteikties no Krievijas degvielas, taču viņi noteikti nav gatavi pēkšņai "enerģētiskajai neatkarībai" – runa taču ir par 40% no gāzes patēriņa ES.
Paliks bez minerālmēsliem
Jau kopš rudens Eiropā elektroenerģijas tarifi ir neizturami. Vispirms tas viss skāra ķīmisko rūpniecību. Jau pērn lielākie ražotāji – "Yara", "CF Industries", "Fertiberia" apturēja slāpekļa minerālmēslu ražošanu un krasi uzskrūvēja cenas Eiropas tirgū.
Saskaņā ar rūpnieku grupas "Fertilizers Europe" datiem, 80% izdevumu nozarē veido gāze. Galvenā izejviela – amonjaks, kas nepieciešams slāpekļa minerālmēsliem, arī strauji auga cenā. Šis faktors ietekmēja piegādes. Piemēram, Lielbritānijā veidojās saldētas gaļas deficīts, jo trūka sausā ledus. Savukārt fermeri ir noraizējušies par ražu. No Ķīnas minerālmēsli netiek piegādāti. Tādos apstākļos strauji pieaudzis Krievijā ražotās produkcijas pieprasījums.
Pie tam iekšzemē slāpekļa minerālmēslu un ķīmisko minerālmēslu cenas ir fiksētas 3-4 reizes zemākā līmenī nekā Eiropā. Valdība ierobežojusi eksportu no decembra līdz maija beigām, lai piegādātāji nepūlētos aiziet uz tirgiem, kur cenas augstākas.
Krievijas statistikas biroja dati liecina, ka pērn minerālmēslu ražošana augusi par 5,6%, līdz 24,9 milj. tonnu aktīvās vielas. Federālā muitas dienesta un "Trade Map" dati rāda, ka eksportēti apmēram 65%. Gandrīz ceturtā daļa – uz ES un ASV, bet 7% - uz Ķīnu.
Taču tagad eiropieši var zaudēt pat to, kas ir pašlaik. Krievijas Rūpniecības un tirdzniecības ministrija ierosināja apturēt piegādes, ņemot vērā loģistikas kompāniju "sabotāžu" – tās atteikušas strādāt ar kravām no Krievijas. Rezultātā lauksaimnieki ES un citās valstīs var nesaņemt līgumā paredzētos apjomus.
"Tas rada acīmredzamu neražas risku, kas savukārt novedīs pie pārtikas produktu trūkuma Rietumeiropas un Austrumeiropas, Latīņamerikas, Dienvidāzijas un Dienvidaustrumāzijas valstīs. Ir ļoti sarežģīti vai pat neiespējami patlaban aizvietot minerālmēslus no Krievijas," konstatēja ministrija.
Ierēdņi iesaka apturēt eksportu līdz brīdim, kad pārvadātāji atgriezīsies pie ritmiska darba un garantēs Krievijas minerālmēslu piegāžu izpildi pilnā apjomā.
Iespējama katastrofa
Analītiķi konstatēja: Eiropas lauksaimniecībai draud īsta katastrofa. Šis ekonomikas sektors jau saskāries ar agroķīmijas augsto cenu slogu.
"Ja tiks pārtrauktas piegādes no Krievijas ķīmijas rūpnīcām, cenas pacelsies debesīs un minerālmēsli burtiski būs zelta, vai pat platīna un pallādija cenā. Eiropiešu lauksaimnieki nevarēs atrast pilnvērtīgu aizvietotāju produkcijai no Krievijas, jo pašlaik vēl strādājošās slāpekļa minerālmēslu ražotnes nespēj segt viņu vajadzības. Tāda pati ir situācija fosfāru jomā. Ar kālija minerālmēsliem situācija ir labāka, pateicoties vācu "K+S Group", taču arī tās jaudas nav bezgalīgas," situāciju analizēja neatkarīgais rūpniecības eksperts Leonīds Hazanovs.
Viņš uzskata, ka nekādu īpašu alternatīvu nav. Slāpekļa un fosfora minerālmēslu Āfrikā ir pārāk maz. Ziemeļamerikas produkcija vajadzīga pašmāju fermeriem. Kālija minerālmēslu pieprasījuma jomā ir smagāk – ne Kanādas "Nutrien", ne ASV "Mosaic" nevarēs ātri palielināt ražošanu. Galu galā lauksamnieki Eiropā būs spiesti samazināt sējumu platības vai audzēt ražu bez minerālmēsliem.
Krīze pastiprinājusi arī bažas par labības, pārsvarā – kviešu piegādi. Pirmo reizi kopš 2008. gada kviešu cena Čikāgas biržā pārsniegusi 11 dolārus par bušeli. Marta pirmajās dienās kviešu cena augusi par 22,2% - vairāk nekā laikā no februāra sākuma.
Bloomberg konstatēja, ka iemesls meklējams ASV un Eiropas plašajās sankcijās. Ierobežojumi ietekmējuši piegādes caur Melno jūru. Aģentūra precizēja, ka raža var izrādīties par 30-50% mazaka nekā 2021. gadā. Pārtikas produktu cenas strauji pieaugs.
Savukārt Krievija, apliecina eksperti, nepaliks bešā. "Iespējamā graudu eksporta apturēšana ārvalstu loģistikas operatoru darbību dēļ tikai liks augt to cenai visā pasaulē un sāpīgi skars Eiropu," norādīja Hazanovs. Konkurenci rada Ēģipte, Turcija, Pakistāna, Bangladeša un citas valstis, kas gatavas labi maksāt par labību no Krievijas.