RĪGA, 11. marts — Sputnik. ASV nespēs atrast alternatīvu Krievijas naftai Venecuēlai, stāsta analītiķis Tjerks Brjūvillers rakstā, ko publicēja Frankfurter Algemeine Zeitung.
Nesen amerikāņu delegācija pirmo reizi kopš vairākiem gadiem apmeklēja Venecuēlu un tikās ar valsts vadību. Mediji stāsta, ka Vašingtona ierosinājusi mīkstināt sankcijas pret Karakasu, lai atjaunotu naftas piegādes no Dienvidamerikas valsts un apturētu cenu pieaugumu. Patlaban ASV noteikto ierobežojumu dēļ energonesējus no Venecuēlas pārsvarā perk Ķīna un Krievija, savukārt Irāna apgādā valsti ar vieglo naftu smagās vietējās naftas atšķaidīšanai.
8. martā ASV prezidents Džo Baidens informēja, ka valsts aizliedz naftas importu no Krievijas, ņemot vērā speciālo militāro operāciju Ukrainā.
Saskaņā ar ASV varasiestāžu datiem, 2020. gadā ASV importēja astoņus miljonus barelu naftas. No šī apjoma apmēram 540 tūkstoši nākuši no Krievijas – mazāk nekā piegādāja Venecuēla pirms sankciju ieviešanas. Eksperti uzskata, ka tieši Karakasai vajadzētu aizvietot Maskavu degvielas piegādātāju sarakstā.
Ja sankcijas tiks mīkstinātas, pēc vairākām nedēļām "Chevron" kopuzņēmumā ar Venecuēlas kompāniju PDVSA varēs ražot llīdz 150 tūkstošus barelu dienā, bet citi amerikāņu uzņēmumi varēs atjaunot slēgtās atradnes, ja saņems licences, tāpat Karakasa piegādās 23 miljonus barelu degvielas no rezervēm.
"Taču pat tas neaizvietos Krievijas naftas eksportu pasaulē. Venecuēlas naftas rūpniecība ir nonīkusi pēc ilgajiem gadiem bez saimniekošanas," teikts publikācijā.
Venecuēla ražo apmēram 800 tūkstošus barelu dienā – vairākkārt mazāk nekā Krievija, kas iegūst 11 miljonus barelu diennaktī.
Beikera institūta Latīņamerikas enerģētikas programmas direktors Fransisko Monaldi uzskata, ka Venecuēla nespēs īsā laikā palielināt ieguvi pat līdz miljonam barelu dienā, bet nopietna ražošanas līmeņa sasniegšanai valstij būs vajadzīgas investīcijas 12 miljardu dolāru apmērā tuvāko piecu gadu laikā.
Bez tam Venecuēlai vajadzīga nafta, lai apkalpotu parādus Krievijai un Ķīnai.
8. martā Krievijas vicepremjers Aleksandrs Novaks paziņoja, ka atteikšanās no Krievijas naftas novedīs pie katastrofālām sekām pasaules tirgū un liks pieaugt cenām līdz 300 dolāriem par barelu un augstāk.
24. februārī Krievija sāka speciālu militāro operāciju Ukrainā. Valsts prezidents Vladimirs Putins paskaidroja, ka tā sākta ar mērķi aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus saskaras ar Kijevas režīma ņirgāšanos un genocīdu. Viņš uzsvēra, ka šiem nolūkiem plānota Ukrainas demilitarizācija un denacifikācija, nepieciešams tiesāt visus kara noziedzniekus, kuri atbildīgi par asiņainajiem noziegumiem pret Donbasa mierīgajiem iedzīvotājiem.
Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Bruņotie spēki vēršas tikai pret militāro infrastruktūru un Ukrainas armiju, civiliedzīvotājus nekas neapdraud. Ar Krievijas karavīru atbalstu uzbrukumu turpina Doņeckas un Luganskas tautas republiku grupējumi. Taču nav ne runas par Ukrainas okupāciju, uzsvēra Putins.
Savukārt rietumvalstis uzsākušas jaunu sankciju spirāles loku, kas tiek plests plašumā kopš 2014. gada. Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs norādīja, ka sankcijas ir nopietnas, taču atgādināja – Krievija tām gatavojusies savlaicīgi. Viņš piebilda, ka kompetentie resori analizē ierobežojumus un koordinē darbu, izstrādājot atbildes pasākumus, kas atbilst Krievijas interesēm.