Krievijā

Kijevai jāciena humanitārās tiesības: Putins apsprieda situāciju ar EP priekšsēdētāju

Krievijas prezidents Vladimirs Putins sarunā ar Eiropas Padomes priekšsēdētāju Šarlu Mišelu aicināja ES valstis reāli atbalstīt cilvēku glābšanu, vēršoties ar spiedienu pret Kijevu, - tai jāsaprot, ka humanitārās tiesības ir jāievēro.
Sputnik
RĪGA, 8. marts – Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins sarunā ar Eiropas Padomes priekšsēdētāju Šarlu Mišelu atklāja Krievijas pozīciju speciālās operācijas kontekstā, kas sākta Donbasa republiku aizsardzībai, informēja Kremļa preses dienests.
Vladimirs Putins ar EP priekšsēdētāju detalizēti apsprieda pašreizējās situācijas humanitāros aspektus.
Sarunas gaitā Putins uzsvēra, ka Krievijas karavīri īsteno visus iespējamos pasākumus civiliedzīvotāju dzīvību saglabāšanai Ukrainā.
Tāpat Krievijas prezidents apliecināja, ka lielāko apdraudējumu Ukrainā rada nacionālisti, kuri izmanto teroristu taktiku, piesedzoties ar civiliedzīvotājiem.
Viedoklis
Rietumu dullums nāk par labu Krievijai
Sarunā ar Mišelu Putins aicināja ES valstis reāli atbalstīt cilvēku glābšanu, vērst spiedienu pret Kijevu, piespiest to ievērot humanitārās tiesības.
Krievijas valsts vadītājs pastāstīja ES politiķim, ka Krievijas BS vairākkārt izsludinājuši "klusuma režīmu" iedzīvotāju evakuācijai. Taču ukraiņu nacionālistiskie bataljoni nepieļauj evakuāciju, pat pielieto spēku.
Iepriekš Putins sarunā ar Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu paziņoja, ka Krievija apturēs speciālo operāciju Donbasā, ja Krievija pārtrauks kaujas un izpildīs Krievijas prasības. Viņš apliecināja: Krievija ir gatava dialogam ar Kijevu un ārvalstu partneriem.
Ukrainas mēģinājumi ievilkt garumā pārrunas ir bezjēdzīgi, uzsvēra Krievijas prezidents.
Viņš atgādināja, ka bruņotie spēki dara visu iespējamo, lai saglabātu civiliedzīvotāju dzīvības, - precīzi triecieni vērsti vienīgi pret militārās infrastruktūras objektiem.
Putins paziņoja, ka nacionālistisko, neonacistisko vienību darbības izceļas ar īpašu cietsirdību un cinismu – radikāļi turpina Donbasa apšaudes, izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvu vairogu. Viņu vidū ir arī faktiski ķīlniekos saņemtie ārzemnieki.
Erdogans tālruņa sarunā paziņoja, ka gatavs veicināt miermīlīgu konflikta noregulēšanu Ukrainā. Viņš informēja, ka uztur sakarus ar Kijevu un citām valstīm un apņēmies turpināt darbu, lai panāktu vispusējas pārrunas un sasniegtu rezultātu.
Politika
Putins pastāstīja Makronam par ukraiņu radikāļu provokāciju Zaporožjes AES rajonā
24. februārī Krievija sāka speciālu militāro operāciju Ukrainā. Valsts prezidents Vladimirs Putins paskaidroja, ka tā sākta ar mērķi aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus saskaras ar Kijevas režīma ņirgāšanos un genocīdu. Viņš uzsvēra, ka šiem nolūkiem plānota Ukrainas demilitarizācija un denacifikācija, nepieciešams tiesāt visus kara noziedzniekus, kuri atbildīgi par asiņainajiem noziegumiem pret Donbasa mierīgajiem iedzīvotājiem.
Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Bruņotie spēki vēršas tikai pret militāro infrastruktūru un Ukrainas armiju, civiliedzīvotājus nekas neapdraud. Ar Krievijas karavīru atbalstu uzbrukumu turpina Doņeckas un Luganskas tautas republiku grupējumi. Taču nav ne runas par Ukrainas okupāciju, uzsvēra Putins.