RĪGA, 28. februāris — Sputnik. Valdība steigšus pūlas padarīt valsti "zaļāku" un mazināt elektroenerģijas deficītu uz atjaunīgo resursu rēķina. Varasvīrus mudina arī ģeopolitika, stāsta avīze "Segodņa".
Pagaidām brāzmas, vētras, viesuļi tiek uzskatīti par nelaimi. Drīz vien tie var kļūt par īstu svētību un nest peļņu. Runa ir par mēģinājumiem kompensēt elektrības trūkumu Latvijā uz vēja enerģijas rēķina. Protams, vēja ģeneratori ir tikai neliela daļa no izsludinātā ES "zaļā kursa", ko uztvērusi Latvijas vadība.
Atgādināsim: kopš šī gada Brisele faktiski sākusi vērienīgu apkārtējās vides atveseļošanas projektu, tam veltīti pat ES mērogos fantastiski finansiālie līdzekļi. Drīz vien ES vairs nebūs nevienas nozares, kas varētu izvairīties no klimata neitralitātes politikas.
Pat bankas, izsniedzot, piemēram, kredītu kādam uzņēmuma, pārbaudīs, kā potenciālais kredīta saņēmējs īsteno "zaļo" biznesa politiku. Piemēram, vai uzņēmums, kam vajadzīgs kredīts, ir energoefektīvs, vai tā autoparkā tiek izmantoti elektromobiļi, bet nākotnē – vai uzņēmums saņem daļu enerģijas, izmantojot Saules paneļus vai pat vēja ģeneratorus.
Vārdu sakot, no "zaļā kursa" nekādi nevarēs noslēpties. Arī Latvija saskaņā ar tradīciju, nolēmusi pasludināt savu "zaļo kursu", ko tagad piedevām var pamatot (pārdot) iedzīvotājiem smagās ģeopolitiskās situācijas mērcē. Sak, vajag visiem spēkiem atkratīties no Krievijas ietekmes enerģētikā.
Tātad vajag, pirmkārt, meklēt alternatīvu Krievijas gāzei (vai vismaz daļēju diversifikāciju), otrkārt – meklēt alternatīvus ceļus dabasgāzes transportēšanai uz Latviju, treškārt, - ražot vairāk pašmāju elektrības uz atjaunīgo resursu rēķina, tādējādi vismaz daļēji kompensējot elektroenerģijas deficītu. Ceturtkārt, - pakāpeniski atjaunot no Eiropas Savienības viedokļa rekordveco automašīnu parku Latvijā, nomainot dīzeļa un benzīna mašīnas pret elektromobiļiem.
Jau pirms Rietumu un Krievijas attiecību nesenās saasināšanās Latvijas valdība uzdeva Ekonomikas ministrijai mēneša laikā sagatavot ierosinājumus alternatīvu enerģijas avotu nodrošināšanai valstī. Tagad EM iesniegumi MK savu vēja ģeneratoru parka radīšanas projektu.
Vējš uz sauszemes un jūrā
Projekta īstenošanas nolūkiem tiks izveidots kopuzņēmums ar diviem akcionāriem – valsts uzņēmumiem "Latvenergo" un "Latvijas valsts meži".
Vēja ģeneratoru parkus plānots uzbūvēt un palaist līdz 2027. gadam, un ar to palīdzību mazināt elektrības deficītu valstī. Patlaban Latvija pati ražo apmēram 70% no tai vajadzīgās elektroenerģijas. Tātad vismaz 30% nākas importēt.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs atklāja, ka līdzekļi no valsts budžeta projekta vajadzībām netiks piesaistīti. Kopuzņēmums izmantos "Latvenergo" un "Latvijas valsts meži" līdzekļus, kā arī piesaistīs komerciālos kredītus.
Politiķis apsolīja tuvākajā laikā sniegt plašāku informāciju par projektu.
Nākamajā posmā valsts varētu sākt vēja ģeneratoru iepirkumu un uzstādīšanu Baltijas jūrā. Tā kā jūra reģionā ir ļoti nemierīga, un spēcīgs vējš novērojams lielāko daļu gada, tamlīdzīgas iekārtas patiešām varētu nodrošināt pietiekami daudz elektroenerģijas.
Resors paralēli izstrādā arī Saules paneļu aktīvas ekspluatācijas projektus.
Kas maksās par banketu?
Izklausās jau skaisti, mūsdienīgi un it kā pat loģiski. Tikai... par jūsu naudu – jebkura iegriba. Visi šie projekti ir visai dārgi, turklāt skaidrs: ja Saules paneļi tiks uzstādīti uz visiem daudzdzīvokļu namiem un rūpnīcu cehiem, tik un tā nebūs iespējams pilnībā, pat ne par 50% apgādāt objektus ar nepieciešamo gaismu un siltumu.
Piemēram, zinātnieki vēl nav izgudrojuši Saules enerģijas uzkrāšanas paņēmienu, lai enerģiju, ko Saule dod vasarā, dienā, varētu saglabāt rudenim un ziemai.
Arī likumdošana pagaidām nespēj panākt iespējamās pārmaiņas. Pagaidām ar Saules enerģiju var nodarboties tikai juridiskās personas. Taču arī uzņēmumiem noteikti jaudas limiti, ko viņi var izmantot un pēc tam pārdot "Latvenergo" kopējā tīklā.
Skaidrs, ka valstij nāksies ieguldīt naudiņu – gan Saules paneļu, gan vēja parku projektos…
Gāze ir tā pati, tikai dārgāka
Jāpiebilst, ka pagaidām nekas neliecina par Krievijas plāniem atteikties no savām ilgtermiņa līgumsaistībām un pārtraukt gāzes piegādes Latvijai.
Tomēr pašreizējo konflikta saasināšanos Ukrainas dēļ Latvijas politiķi var izmantot saviem biznesa projektiem, piemēram, atsākušās runas par nepieciešamību steigšus būvēt sašķidrinātās gāzes termināli Skultē. Atkal rodas jautājums – uz kā rēķina būvēt, no kurienes saņemsim gāzi (domājams, atkal no Krievijas), un cik daudz šis prieks maksās gala patērētājiem.
Lai nu kā, skaidrs, ka visus šos megaprojektus, pirmkārt, iespējams realizēt tikai patālā nākotnē (vismaz 5 gadi), otrkārt, tie neatrisinās visas enerģijas deficīta problēmas valstī, treškārt, pagaidām tas viss iedzīvotājiem nav pa kabatai. Patlaban pa ceļiem braukt nav iespējams – Rīgas centrā bedres nomaina dangas un otrādi, bet mēs, basām kājām skraidīdami, sapņojam par tādām lietām. Ak jā, sapņot jau nemaz nav kaitīgi.