RĪGA, 21. februāris – Sputnik. Krievija sagaida no ASV un NATO konkrētus ierosinājumus par saturu un formu, kādā alianse juridiski atteiksies no paplašināšanās uz austrumiem, teikts Krievijas ĀM publicētajā reakcijā pēc ASV atbildes uz drošības garantijām. To citēja RIA Novosti.
"Aicinām ASV un NATO atgriezties pie starptautisko saistību izpildes miera un drošības uzturēšanas jomā. Ceram, ka alianses locekļi sniegs konkrētus ierosinājumus par saturu un formu, kādā tiks juridiski nostiprināta atteikšanās no NATO tālākas paplašināšanās uz austrumiem," teikts paziņojumā.
Vienlaikus Krievija pieprasa visu amerikāņu spēku un bruņojuma izvešanu no Centrālās un Austrumeiropas, kā arī Baltijas, atzīmēts dokumentā.
"Pieprasām visu ASV bruņoto spēku un bruņojuma izvešanu, kas dislocēti Centrālajā Eiropā, Dienvidaustrumeiropā un Baltijā. Esam pārliecināti, ka nacionālais potenciāls šajās zonās ir pilnīgi pietiekams. Esam gatavi apspriest šo jautājumu atbilstoši Krievijas līguma projekta 4. un 5. pantam," teikts ziņojumā.
Krievijas atbildē, kas nodota ASV, uzsvērts: prasības izvest Krievijas Bruņotos spēkus no noteiktiem Krievijas rajoniem nav pieņemamas, vēsta Krievijas ĀM.
"Satraukumu rada ASV un NATO augošā militārā aktivitāte Krievijas robežu tiešā tuvumā, bet mūsu "sarkanās līnijas" un pamata intereses drošības jomā, kā arī Krievijas suverēnās tiesības uz aizsardzību vēl aizvien tiek ignorētas. Ultimatīvās prasības izvest bruņotos spēkus no noteiktiem rajoniem Krievijas teritorijā, ko pavada draudi ieviest stingrākas sankcijas, nav pieņemamas un kaitē perspektīvām panākt reālu vienošanos," informēja ĀM.
Krievijas ierosinājumi drošības garantiju jautājumā ir jāizskata kompleksi
Krievijas ierosinājumi sniegti kompleksā un "jāizskata kompleksi, neizšķirot atsevišķas to sastāvdaļas," paziņoja Krievijas ĀM.
Resors pievērsa ASV uzmanību tam, ka Krievija iesniegtajos dokumentos ierosināja izvēleties kompleksu ilgtermiņa ceļu, lai noregulētu nepieņemamo situāciju, kas joprojām veidojas Eiropas-Atlantijas reģionā.
"Runa vispirms ir par drošības arhitektūras stabila pamata veidošanu – vienošanos par NATO atteikšanos no tālākiem soļiem, kas kaitē Krievijas drošībai. Tas mūsu acīs ir negrozāms imperatīvs. Iztrūkstot tādam stingram pamatam, savstarpēji saistītie bruņojuma kontroles un militāra riska mazināšanas pasākumi, kas nodrošina savaldību un prognozējamas militāras darbības atsevišķos virzienos, nebūs stabili perspektīvā, pat ja izdosies par tiem vienoties," precizēja Krievijas ārlietu resors.
ASV ignorēja Krievijas ierosinājumu komplekso raksturu un izvēlējās vienīgi sev "ērtas" tēmas, uzsvēra diplomāti.
"Ignorēts Krievijas ierosinājumu kompleksais raksturs, no tiem ar nodomu izraudzītas "ērtas" tēmas, kas savukārt sagrozītas, radot priekšrocības ASV un to sabiedrotajiem," teikts Krievijas atbildē.
Apstākļos, ja ASV nebūs gatavas vienoties par drošības garantijām, Krievija būs spiesta reaģēt, tostarp arī militāri tehniskā ceļā, teikts ĀM paziņojumā.
"Apstākļos, ka ASV nebūs gatavas vienoties par stingrām, juridiski saistošām garantijām mūsu drošībai no ASV un to sabiedroto puses, Krievija būs spiesta reaģēt, tostarp – arī īstenot militāri tehniska rakstura pasākumus," uzsvēra ĀM.
Nekāda "Krievijas iebrukuma" Ukrainā nav, tas nav plānots
Līdz ar atbildi uz ASV reakciju drošības garantiju jautājumā Krievijas ĀM informēja, ka nav ne runas par kaut kādu "uzbrukumu" Ukrainai.
"Nekāda "Krievijas iebrukuma" Ukrainā, par ko kopš pērnā gada rudens oficiālā līmenī ziņo ASV un to sabiedrotie, nav, tas nav arī plānots, tāpēc apgalvojumus par "Krievijas atbildību par eskalāciju" iespējams vērtēt vienīgi kā mēģinājumu vērst spiedienu un padarīt mazvērtīgus Krievijas ierosinājumus drošības garantiju jomā," teikts paziņojumā.
"1994. gada Budapeštas memorandā paredzēto Krievijas saistību pieminēšanai šajā kontekstā nav nekāda sakara ar Ukrainas iekšējo konfliktu, un neattiecas uz saistībām, kas izriet no valsts iekšējo faktoru darbības. Ukrainas teritoriālās vienotības zaudējums ir valstī notikušo procesu rezultāts," piebilda Krievijas diplomāti.
Situācijas deeskalācijas nolūkiem principiālu svarīga ir Minskas protokolu izpilde no Kijevas puses, ieroču piegāžu pārtraukšana Ukrainai, uzsvērts Krievijas AM publicētajā vēstulē.
"Situācijas deeskalācijas nolūkiem principiāli svarīga ir sekojošu soļu izpilde: Kijevas piespiešana pildīt "Pasākumu kompleksu", ieroču piegādes pārtraukšana Ukrainai, visu rietumvalstu padomnieku un instruktoru atsaukšana no turienes, NATO valstu atteikšanās no jebkādām kopīgām mācībām ar UBS un visa Kijevai iepriekš piegādātā ārvalstu bruņojuma izvešana ārpus Ukrainas teritorijas," teikts paziņojumā.
Janvāra beigās ASV un NATO nodeva Maskavai rakstiskas atbildes uz Krievijas ierosinājumiem drošības garantiju jautājumā. Pagājušajā nedēļā, tiekoties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, Sergejs Lavrovs pastāstīja, ka Krievijas reakcija uz ASV un NATO atbildēm ir formulēta, tās apjoms sasniedz 10 lapas. Prezidents principiāli apstiprināja dokumentu. Ceturtdien ASV vēstnieks Krievijā Salivans apmeklēja Krievijas ĀM. Uzturējies tur apmēram 15 minūtes, diplomāts pameta Krievijas ĀM, neatbildot uz žurnālistu jautājumiem. ĀM informēja, ka ASV vēstniekam nodota reakcija uz amerikāņu atbildi drošības garantiju jautājumā.
2021. gada nogalē Krievija publicēja līgumu projektus ar ASV un NATO drošības garantiju jautājumā. Maskava no Rietumu partneriem pieprasa juridiski apstiprinātas saistības: atteikšanos no Ziemeļatlantijas alianses paplašināšanās, atteikšanos no trieciena bruņojuma dislokācijas pie Krievijas robežām, kā arī Eiropā izvietotās NATO militārās infrastruktūras atgriešanos pie 1997. gada stāvokļa.
2021. gada nogalē Krievija publicēja līgumu projektus ar ASV un NATO drošības garantiju jautājumā. Maskava no Rietumu partneriem pieprasa juridiski apstiprinātas saistības: atteikšanos no Ziemeļatlantijas alianses paplašināšanās, atteikšanos no trieciena bruņojuma dislokācijas pie Krievijas robežām, kā arī Eiropā izvietotās NATO militārās infrastruktūras atgriešanos pie 1997. gada stāvokļa.