Baltais nams norāda uz caurumiem likumdošanā, sabiedrība gan apsūdz ierēdņus. Valdība atzīst, ka korupcija ir kļuvusi par nopietnu problēmu, un cenšas kaut ko paveikt. Taču retais tīc, ka tas vainagosies panākumiem, milzīgās summas tikušas krāpniekiem tehnisku kļūmju dēļ. Par situāciju stāsta RIA Novosti autors Dmitrijs Jermakovs.
Novecojušas tehnoloģijas
Tūkstoš krimināllietu un simt arestu tas ir tikai sākums, ziņo Associated Press, atsaucoties uz ASV Slepeno dienestu. Par to, ka ir nozagti trīs procenti no 3,4 triljonu dolāru fonda, kļuvis zināms decembrī. Jau janvārī tika pasludināti tiesas spriedumi. Džordžijas štatā tie bija divi gadi par krāpšanu un trīs par nepatiesas informācijas sniegšanu. Kalifornijā aizdomās turētajam draud 15 gadi, izskatās, ka viņš nozadzis veselu miljonu. Tiesa notiks tuvākajās dienās.
2020. gadā varas iestādes rīkojās ātri. Speciālais likums Coronavirus Aid, Relief and Economic Security (CARES) Act paredzēja neatgriežamus aizdevumus, mazā biznesa kreditēšanu un NVO atbalstu. Taču dokumentu slikti sagatavoja, ko arī izmantoja krāpnieki. Viņi nevarēja palaist garām tādu nedzirdēta dāsnuma akciju.
Mazā biznesa aizsardzības programmas darbības pirmajos mēnešos kredītus izdalīja teju nekontrolēti. Rezultātā vairāk nekā miljards dolāru ticis krāpniekiem, kuri iztērēja naudu jahtām, dārgiem auto un nekustamajiem īpašumiem.
Tas pats notika ar individuālās aizsardzības un medicīnisko ierīču, tai skaitā mākslīgas elpošanas aparātu iepirkumiem.
Tāpat ASV ģenerālinspektora birojā atzinuši dienestu nolaidību, kas bija atbildīgi par pabalstu izmaksām bezdarbniekiem. Turklāt pārbaudes bija veiktas reižu reizēm, un daudzi pabalsti 600 dolāru apmērā tika pārskaitīti nebūt ne trūcīgajiem.
Tiesībsargājošās iestādes konfiscēja aizdomās turamajiem 75 miljonus dolāru skaidrā naudā. Kā arī uzlika arestu mājām, mašīnām un juvelierizstrādājumiem — summa netiek precizēta.
Slepenajā dienestā atzīmēja, ka mahinācijas veicināja novecojušas tehnoloģijas un personāla trūkums. Aizdevumu saņēmēji grozīja informāciju par algas izdevumiem un darbinieku skaitu. Kredītus piešķīra pat uzņēmumiem, kuri nebija norādījuši pieteikumā savu nosaukumu.
Mediji pieņēmuši, ka līdzekļu izlaupīšanā bija iesaistīti inspektori un ierēdņi, jo pārāk daudz naudas tika izšķērdēts.
Izdevumu tīrīšana
Jāatzīmē, ka simtiem miljardu pazušana pati par sevi nekļuva par sensāciju. Visiem zināms par necaurspīdīgām finanšu shēmām. Donaldam Trampam, piemēram, joprojām piemin Valsts departamenta ģenerālinspektoru atlaišanu.
2020. gada pavasarī Tramps atstādināja no amata Stīvu Liniku — viņš nodarbojās ar valsts sekretāra Maika Pompeo lietu, kas tika turēts aizdomās par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Pirms tam tika atstādināti vēl pieci inspektori. Divi no tiem izmeklēja ierēdņu darbību. Sabiedriskie darbinieki nosauca to par "tīrīšanu".
Arī Baidena administrācija neizcilas ar īpašu finansiālu pārredzamību. Priekšvēlēšanu kampaņas izdevumi sasniedza 14 miljardus dolāru, turklāt lielāko daļu iztērējuši tieši demokrāti.
Starptautiskā nevalstiskā organizācija "Transparency International" ik gadu aprēķina pasaules valstu korupcijas uztveres indeksu. Jo zemāks rādītājs, jo stiprāka ir korupcija. 2020. gadā par vismazāk korumpētām tika atzītas Jaunzēlande un Dānija — 88 punkti. ASV ar 67 punktiem ierindojās 25. vietā. Tāpat kā Čīle.
Amerikāņiem tas ir sliktākais rezultāts desmit gadu laikā. Tiesa, arī pārējās valstis lielākoties nav panākušas progresu.
2017. gadā "Transparency International" veica aptauju ASV. Tolaik 44 procenti respondentu apsūdzēja korupcijā Trampu un Balto namu, 32% — lielas kompānijas, 23% — ierēdņus, 22% — reliģiskos līderus, 16% — tiesnešus.
Aresti perifērijā
Valdība cenšas uzlabot situāciju. 2021. gadā stājies spēkā likums par korporatīvo caurskatāmību. Lobisti apgalvoja, ka tas ir visnozīmīgākais ASV normatīvais akts naudas atmazgāšanas apkarošanai pēdējo divu desmitgažu laikā. Pirmo variantu iesniedza kongresā vēl 2011. gadā.
Formāli tā ir likuma par nacionālo aizsardzību (NDAA) 6401. pants. Amerikāņu kompānijām tagad ir pienākums atklāt informāciju par beneficiāriem pēc kompetentu iestāžu pieprasījuma. Paredzēti arī ziņotāju par pārkāpumiem aizsardzības pasākumi.
Decembrī Baidens solīja paziņot par radikāli jaunām finanšu noziegumu apkarošanas stratēģijām, tostarp ierosināt valsts kampaņu pret naudas atmazgāšanu. Dažas skrūves jau sāka pievilkt. Finanšu ministrija, piemēram, pastiprināja atskaites par darījumiem.
Obamas un Trampa nacionālās drošības padomes loceklis Džošs Rūdolfs uzslavēja Baidena plānus un pat salīdzināja tos ar Votergeitas atmaskošanu. Taču mērogs pagaidām nav iespaidošs, arestēja vien divus iespējamos korupcionārus, turklāt Puertoriko. Abi kādreiz bija mēri.
Pandoras kaste
Vēl viens trieciens reputācijai bija tā saucamo Pandoras arhīvu publicēšana pērnā gada oktobrī. Teju 12 miljoni Starptautiskā reportieru konsorcija apkopoto dokumentu ar informāciju par ārzonas kapitāliem, kuri pieder simtiem politikas, elites un šova biznesa pazīstamu pārstāvju, ieskaitot 35 esošos un bijušos valstu vadītājus.
Amerikāņi ar izbrīnu uzzināja, ka ASV arī ir nodokļu patvērums un dažos štatos ofšori ir pilnīgi likumīgi.
"Cilvēkiem kļuva redzams, cik liekulīga ir mūsu sistēma, kā tā ļauj magnātiem slēpt savu naudu mūsu valstī. Ja tas ir iespējams Amerikā, tad arī mūsu augstās personas izvairās no nodokļu maksāšanas, krāpjot vienkāršus darba rūķus," teica kongresmenis Bils Paskrels, jaunākais.
Ja Baidens un Demokrātiskā partija tiešām cenšas atrisināt problēmu, tad republikāņi tradicionāli piespēlē lielam biznesam.
Hārvarda profesors Metjū Stīvensons, "Globālā pretkorupcijas bloga" autors, apgalvo: ASV leģimitētas noteiktas darbības, kas saistītas ar vēlēšanu kampaņu lobēšanu un finansēšanu, kas citās valstīs uzskatītu par korupciju. Turklāt šādas shēmas aizsarga konstitūcija.
"Pastāv arī parastā korupcija, proti, kukuļi, izšķērdēšana un tamlīdzīgs. Mēs nekādā gadījumā neesam pasaules līderi godīgas politikas jomā. Lai gan situācija nav tik slikta, kā citās valstīs," precizēja profesors intervijā universitātes žurnālam "Harvard Law Today".
"Var nosaukt divas galvenās jomas, kurās zog. Pirmkārt, tā ir armija. Plaši zināms, ka milzīgi naudas līdzekļi tiek izšķērdēti, pateicoties visā pasaulē izvietotajai Pentagona struktūrai. Tikai loģistikai un tehnikas remontam var norakstīt ļoti lielas summas, kā tas notika, piemēram, Afganistānā. Otrā joma ir valsts iepirkumi, īpaši pašvaldības būvdarbi," norāda Maskavas Valsts universitātes Franklina Rūzvelta vārdā nosauktā ASV vēstures pētīšanas fonda direktors Jurijs Roguļovs.
Tomēr lieliem politiķiem ne vienmēr izdodas izvairīties no atbildības. Divarpus gadsimtu laikā ASV par zagšanu un kukuļiem tika sodītas 130 federālās amatpersonas, 11 gubernatori un 12 ministri. Bet lietu ietvaros par "pandēmijas" naudas izšķērdēšanu noteikti aizbāzis aiz restēm simtiem krāpnieku.