Cietīs rūpniecība, tirdzniecība, bankas. Enerģētiķi lūdz atvēsināt degsmi: alternatīvas gāzei no Krievijas vēl aizvien nav, neskatoties uz visiem centieniem. Kāpēc atkarība ir tik liela? Vai ES var atļauties spēlēt tik bīstamas politiskās spēles? Par to portālā RIA Novosti stāsta Nataļja Dembinska.
Zemais starts
Vašingtonas un Briseles draudi Maskavai ir skarbi: atslēgt no starpbanku sakaru globālās sistēmas SWIFT, lielākajām kredītorganizācijām slēgt piekļuvi finanšu tirgiem, izsludināt moratoriju Starptautiskā Valūtas fonda līdzekļiem. Lielbritānija jau sagatavojusi pamatus likumdošanas līmenī – spriedzes eskalācijas apstākļos Londona var noteikt ierobežojumus jebkādām personām un kompānijām.
Tomēr Rietumu ekonomisti brīdina: šķiet, eiropieši nav aplēsuši, ko tas nozīmēs ES. Maskavai ir pārlieku spēcīgi trumpji, atzīmēja Financial Times. Nepieciešamības gadījumā tos, protams, liks lietā. Piemēram, ierobežos gāzes piegādes.
Vairāk nekā pusi degvielas Lielbritānija importē no Norvēģijas, Kataras un Krievijas. Analītiķi, ko aptaujāja "Financial Times", uzskata, ka līdz 2030. gadam rādītājs pieaugs līdz 70%, līdz 2040. – līdz 80%. 2050. gadā pašmāju ieguve Ziemeļu jūrā varēs segt tikai 15% no iekšējā patēriņa.
Tātad galvenais jautājums: kādas sankcijas Eiropa var atļauties. Atkarība enerģētikā ir milzīga – 46% dabasgāzes nāk no Krievijas. Starptautiskā kompānija, kas strādā ar tirdzniecību un ārējo ekonomisko darbību saistīto risku apdrošināšanas jomā, COFACE uzsākta, ka tāpēc ES ierobežojumus diezin vai var uzskatīt par "ieroci".
Tāda pati situācija ir naftas jomā. COFACE norāda, ka jebkādi plūsmas ierobežojumi vedīs pie to pārorientācijas (domājams, uz Ķīnu). Rezultātā augs cenas un kaitējums kravu pārvadājumu tirgum. Traucējumi var rasties cauruļvadu sistēmā Ukrainā, kas apgādā naftas pārstrādes rūpnīcas Centrālajā un Austrumeiropā.
Visās frontēs
Runa nav tikai par enerģētiku. Krievija ir lielākais alumīnija (seši procenti no globālā tirgus) un vara (aptuveni desmit procenti) ražotājs.
Līdz ar izejvielu krīzi pasauli jau pārņēmis smagākais rūpniecības metālu deficīts. Tūlītējo līgumu cenas Londonas biržā aug. Treideri ir gatavi maksāt lielas prēmijas, lai tikai ātrāk iegūtu preci.
"Pašreizējā situācija ir vienkārši neredzēta, piedāvājums nereaģē uz pieprasījuma pieaugumu," norāda "Goldman Sachs" analītiķis Nikolass Snoudons.
Tas ir pēdējo divu gadu loģistikas kļūmju un kovida lokdaunu rezultāts.
Vara krājumi galvenajās preču biržās teju pārsniedz 400 tūkstošus tonnu, - ar tādu apjomu nepietiek pat nedēļai. Arī alumīnijs izsīkst: metalurģiskās rūpnīcas Eiropā un Ķīnā samazina ražošanu elektrības izmaksu straujās palielināšanas dēļ.
Pēc uzņēmuma "Rusal" prognozēm, 2022. gadā alumīnija deficīts varētu sasniegt 1,6-1,7 miljonus tonnu. Kā uzsver COFACE, ļoti ticams turpmākais piedāvājuma ierobežojums.
Turklāt Krievija piegādā aptuveni 40% pallādija, kas nepieciešams mašīnbūves nozarē, un aptuveni trešdaļu aerokosmiskajā rūpniecībā izmantotā titāna. Šīs metāls ir nepieciešams tādiem uzņēmumiem, kā "Airbus" un "Boeing". "Financial Times" precizē, ka jaunu sankciju gadījumā, naftas gigantu "BP", "Total" un "Shell" kopuzņēmumu sagraušana Krievijā kļūs par vēl vienu triecienu Eiropas ekonomikai.
Arī Maskavas atslēgšana no starptautiskajām maksājumu sistēmām vai tās piekļuves ierobežošana dolāram nesola neko labu. Cietīs eiropiešu kontrahenti Eiropā. Jāņem vērā, ka Krievija ir piektais lielākais ES eksporta tirgus.
Visbeidzot, ja tiks iesaldētas lielas summas Krievijas juridisku personu kontos, arī bankas cietīs zaudējumus, norāda FT. Krievijas korporatīvais parāds Eiropas Savienības kredītorganizācijām sastāda aptuveni 60 miljardus dolāru — tas ir gandrīz četras reizes lielāks nekā amerikāņiem.
Tādējādi ES ir sliktāk sagatavota jebkuriem ierobežojumiem, salīdzinājumā ar Maskavu, kas aktīvi gatavojas jebkuru Rietumu nelabvēlīgu darbību radīto zaudējumu mīkstināšanai, uzsver izdevums.
Alternatīvas nav
Tikmēr ASV palielinājušas SDG piegāžu apjomus uz ES līdz rekordlielam līmenim. Turklāt Vašingtona pārliecina citas valstis sniegt eiropiešiem iespējamu "gāzes palīdzību". ES diplomātijas vadītājs Žuzeps Borels pirms pāris nedēļām konstatēja, ka vajagot diversificēt maršrutus un importa avotus. Tāpēc Brisele sazinās ar Kataru, Azerbaidžānu, Alžīriju.
Potenciālo "palīgu" sarakstā minēti pat ļoti eksotiski piegādātāji: apgādāt Eiropu pēc "iebrukuma" Ukrainā pieteikusies Japāna. Jāatzīmē, ka japāņi nekad nav eksportējuši SDG, turklāt ir lielākie tās importētāji. Tas ir tikai draudzīgs žests amerikāņu atbalstam, kuri meklē eiropiešiem alternatīvus enerģijas avotus, paskaidroja RIA Novosti ekonomists Mamduhs Salame.
"Skarba patiesība ir tāda, ka Eiropā nav alternatīvas Krievijas gāzei," pārliecināts "BCS Global Markets" naftas un gāzes analītiķis Ronalds Smits. Turklāt "Capital Economics" galvenais ekonomists Endrjū Keningems prognozēja, ka Krievijas un Ukrainas konflikta gadījumā gāzes cenas var sasniegt decembra apogejus.
Ir arī cita problēma: Eiropā nepietiek SDG infrastruktūras. Būvēt to ir ilgi un dārgi. Agrāk sašķidrināto gāzi neizskatīja par alternatīvu cauruļvadam. Un ar to neko nevar padarīt, konstatēja franču uzņēmuma "Total Energies" vadītājs Patriks Pujanē. Viņš atgādināja, ka patlaban gāzes pietiek, pateicoties vien Krievijai.
Pat amerikāņi atzīst, ka šīs kolektīvās pūles ir bezjēdzīgas. Jau 2017. gadā, veicot energoresursu tirgu analīzi līdz 2050. gadam, ASV Enerģētikas ministrija pārliecinājās, ka tuvāko 20 gadu laikā Vecā Pasaule nespēs iztikt bez Krievijas izejvielām.
Tāpēc Eiropai būs jāveicina dialogs ar Maskavu. Pretējā gadījumā ir iespējama jauna krīze, iziešanai no kuras būs nepieciešami "sarežģīti un dārgi lēmumi", prognozē centra "Bruegel" analītiķi.