Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis tomēr prot sasniegt nospraustos mērķus: vēl pavisam nesen viņš pat pusgadu gaidīja sarunu ar ASV prezidentu Džo Baidentu, bet tagad – kopš 2022. gada sākuma – jau trešā tālruņa saruna, konstatēja radio Sputnik autors Igors Ivanovskis.
Pie tam tik svarīgas sarunas labad abi upurēja brīvdienu – saruna notika svētdien. Par kādām brīvdienām var būt runa, ja Krievija nupat jau "iebruks": Baidena kungam pat precīzs datums ir zināms – 16. februāris. Pats Pentagons gan stāstīja, ka nekādu pierādījumu viņiem neesot, kas tādu informāciju apliecinātu, bet tie jau ir tīrie sīkumi.
Bet atgriezīsimies pie tālruņa sarunas. Kanāls CNN, atsaucoties uz saviem avotiem Kijevas valdībā, atklāja valstu līderu sarunas noslēpumu. Nekādas intrigas nebija: Zeļenska kungs lūdzis savam vecākajam (jebkādā aspektā) kolēģim "paplašinātu papildu finansiālo un militāro atbalstu".
Kas slēpjas aiz vārda "paplašināta", nav izskaidrots. Laikam jau tas ir mājiens par to, ka Ukrainai vajag ļoti daudz naudas.
Skaidrs, situācija nav nekāda vienkāršā. Runas par drīzu kara sākumu nekādi neveicina ekonomisko izaugsmi. Svētdien, kad abi prezidenti pa tālruni mēģināja risināt svarīgās valsts darīšanas, no Ukrainas lidostām gaisā pacēlās apmēram 20 čārteri un privātas lidmašīnas ar oligarhiem un biznesmeņiem. Loģiski būtu pieņemt, ka lielākā daļa kapitālu aizlidojusi līdz ar viņiem.
Skaidrs, ka no tā visa cieš vienkāršie cilvēki. Taču par viņiem aizokeāna politiķi nedomā.
Paskat, arī Boriss Džonsons, Lielbritānijas premjerministrs, garāmejot izmeta vērā ņemamu frāzi: sak, "ukraiņi cīnīsies līdz pēdējam asins pilienam". Bet Lielbritānija ar Ameriku, šķiet, stāvēs malā, "paudīs solidaritāti" un "demonstrēs bažas".
Baidena un Zeļenska tālruņa saruna bija apmēram tāda pati. Viens prasa naudu, bet otrs, ja ticam Baltā nama paziņojumiem, liks lietā diplomātiskus centienus un draudēs Krievijai. Viens aicina pēc iespējas ātrāk apmeklēt viņa valsti – gandrīz Eiropu. Otrs klusē, tikai visiem ir skaidrs, ka šajā gadījumā klusēšana nebūt nenozīmē piekrišanu.