Iepriekš viņš gan jau nodemonstrēja savas vājās zināšanas, ar personisku rīkojumu nosūtot uz Krievijas ūdeņiem eskadras kuģi "Defender", atgādināja radio Sputnik autors Mihails Šeinkmans.
Patiesībā starptautiskajās attiecībās tagad populārs ir pāru formāts – kad divu valstu ārlietu un aizsardzības ministri tiekas kvartetā, lai uzreiz izskatītu visus iespējamos variantus. Taču briti pieprasīja atsevišķas vizītes Maskavā, turklāt tā, lai pārtraukums starp tām būtu neliels. Vai runa ir par atšķirīgiem grafikiem, resoru konkurenci vai vienkārši personību šķautnēm (tuklais Bens Volles noteikti neiederētos kadrā, kad Liza Trasa kažokādās pozēja Vasīlija Svētlaimīgā katedrāles fonā)? Tas nav zināms. Tikai praktiskas jēgas tādās atsevišķās vizītēs nav.
Tendences nemainās, pareizāk sakot, viena, toties liesmaina: jums jāatkāpjas, citādi mēs jums parādīsim. Ja nebūtu skaidri zināms, kādus posteņus viņi ieņem, varētu pat saputrot. Pie tam ārlietu ministre izturas daudz agresīvāk. Vismaz Viņas Majestātes kara ministrs simt kilometru attālumā no Krievijas robežas ar tanku nevizinājās. Starp citu, dīvaini, kā misis Trasai izdevās neiebraukt Krievijā, ņemot vērā viņas izcilās ģeogrāfijas zināšanas.
"Lielbritānija neatzīst Krievijas suverenitāti pār šiem reģioniem," viņa atbildēja Sergejam Lavrovam, kad viņš ar retorisko jautājumu par Rostovas un Voroņežas apgabalu piederību pūlējās skaidrot, kāpēc tur uzturas Krievijas armija.
Tikai britu vēstnieces delikātais skaidrojums priekšniecei, ka tā ir Krievijas teritorija, paglāba viņu no skandāla. Tāpēc Benam Vollesam pirms tikšanās ar Sergeju Šoigu (kurš turklāt vēl ir Krievijas Ģeogrāfijas biedrības prezidents) kopā ar PĶR testu vajadzētu nokārtot arī ģeogrāfijas testu. Iepriekš viņš gan jau nodemonstrēja savas vājās zināšanas, ar personisku rīkojumu nosūtot uz Krievijas ūdeņiem eskadras kuģi "Defender".
Ar to vien jau pietiktu, lai rastos šaubas – vai vispār bija vērts viņu pieņemt? Viss taču skaidri liecina: viņš dzird tikpat slikti kā Liza Trasa. Taču, ja jau cilvēkam tik ļoti gribas atbraukt, lai jau. Protams, ņemot vērā to, ka viņa kolēģe Maskavā ieradās Diplomātiskā dienesta darbinieka dienā, būtu loģiskāk, ja aizsardzības ministrs būtu ieradies Tēvijas aizstāvja dienā. Tikai viņiem šķiet, ka līdz 23. februārim Krievija izsludinās valsts svētkus arī Ukrainā. Tāpēc steidz parādīties.
"The Times" raksta, ka šīs pārrunas, iespējams, būs pēdējās. Tikai neprecizēja, pirms kā un kam. Acīmredzot, viņiem viss tāpat ir skaidrs, ja jau viņu aizsardzības ministrs no ārlietu ministra atšķiras tikai ar jaunu likumu par "neredzēti stingrām" sankcijām. Patiešām, tur visi ir par visiem. Interesanti, par ko tad ar viņiem vēl runāt? Tomēr arī Šoigu viedoklis ir saprotams. Viņš, protams, tāpat kā Lavrovs, ir labi audzināts cilvēks, tikai karavīriem nav tāda ieraduma – divreiz padomāt un neteikt neko. Viņi paraduši citādi: ja ciemiņam ir pašvaki ar ausīm, viņi var arī ar žestiem parādīt, kurp viesim doties ar tiem viņu pēdējiem sveicieniem.