NATO militārās infrastruktūras paplašināšanos Eiropā un "partneru" nespēju vienoties Krievija kompensē, paplašinot trieciena zonu ar precīzo hiperskaņas raķešu un citu militāri tehnisko līdzekļu palīdzību, atgādināja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.
Krievija atklāti dislocēja Kaļiņingradas apgabalā iznīcinātājus-pārtvērējus MiG-31K, kas bruņoti ar hiperskaņas raķetēm "Kinzhal" ar darbības rādiusu 2000 km attālumā. Ekipāžu kaujas dežūras notiek Čerņahovkas aviobāzē. "Kinzhal" trāpījuma zonā ir visas NATO valstis Eiropā. Tas ir būtisks arguments "partneriem" pildīt Krievijas prasības drošības jomā. "Kinzhal" ar konvencionālo vai kodollādiņu no Kaļiņingradas sasniegs Londonu (1400 km) 7 minūšu laikā, ASV armijas bāzi Ramštainā (1050 km) – 5 minūšu laikā.
Protams, Baltijas valstu kara bāzes ir daudz tuvāk. ASV un NATO pašreizējās un perspektīvās PGA un PRA sistēmas nespēj pārtvert precīzās hiperskaņas raķetes.
Rietumos saprot, ka "Kinzhal" Baltijā ir nopietns "atmaksas drauds" ar "desmitiem Hirosimu" jaudu, tomēr pie pareiziem slēdzieniem vēl nenonāk. Ramštainas aviobāzē manītas divas amerikāņu lidmašīnas E-8C Joint Surveillance Attack Radar System, kas paredzētas pretinieka sauszemes tehnikas kustības novērošanai plaša teritorijā.
ASV GKS izlūkošanas aktivitāte Eiropā noteikti saistīta ar Krievijas un Baltkrievijas manevriem "Sabiedroto apņēmība 2022". Iepriekš Polijā sāka ierasties amerikāņu desantnieki NATO austrumu flanga "nostiprināšanai".
6.-9. februārī alianses Militārās komitejas priekšsēdētājs admirālis Robs Bauers inspicēja NATO avangarda daudznacionālo grupu Lietuvā. Šajā fonā Lietuvas prezidents Gitans Nausēda ierosināja organizēt amerikāņu spēku pastāvīgu dislokāciju savā valstī – Krievijas "savaldīšanai". Faktiski runa ir par jaunu ASV armijas bāzi Lietuvā, nevis par 500 reindžeriem, kā pašlaik.
Iemesls un sekas
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 10. februārī atgādināja valsts Ārlietu ministrijai – no ASV un NATO jāpanāk izsmeļošas drošības garantijas Krievijai. Savukārt ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pastāstīja, ka Krievija veido "labu kaimiņattiecību joslu". Tā nav metafora. Maskava nepiemirst, ka Rietumeiropas valstu armijas vienmēr tuvojušās Krievijas robežām (tāpat kā Irākai, Afganistānai, Lībijai, Sīrijai) ar mērķi iekarot valsti. NATO "aizsardzības" bloks neslēpj savu Krievijai naidīgo stratēģiju.
Maskava tradicionāli īsteno miermīlīgu ārpolitiku, nevienu neapdraud, tai nav teritoriālu pretenziju kaimiņiem. Pie tam tās iedzīvotāju drošība ir valsts svarīgākā prioritāte. Operējot ar visiem diplomātiskajiem, ekonomiskajiem, militāri tehniskajiem līdzekļiem un instrumentiem, Krievija nevienam neļaus radīt militārus draudus savu robežu tiešā tuvumā. Kā Vašingtona un Brisele atbild uz Maskavas miermīlīgajām iniciatīvām?
Aug ASV armijas vienību un bruņojuma skaits Austrumeiropas valstīs. amerikāņu PRA sistēmas Polijā (Redzikovo) un Rumānijā (Deveselu) nodarbojas ar izlūkošanu, to starta iekārtas iespējams izmantot "Tomahawk" palaišanai. ASV pieļauj Kaļiņingradas apgabala "ielenkšanu un fizisku okupāciju". ASV Gaisa spēku Eiropā komandieris Džefrijs Lī Harigans "atklāja" Pentagona plānu Kaļiņingradas ešelonētās PGA pārraušanai.
Rodas aizvien lielākas šaubas par kolektīvo Rietumu politiķu un stratēģu veselo saprātu, tomēr Pentagona un NATO militārā potenciāla reālā izaugsme pie Krievijas robežām neizbēgami izraisa stingru Maskavas reakciju – tā ir spiesta radīt asimetriskus draudus Vašingtonai un Briselei Eiropā un citos planētas reģionos.
Jāpiebilst, ka Krievija nav spērusi tādus soļus jau 30 gadus, tā vienīgi atbilstoši situācijai reaģējusi uz "partneru" patvaļu – Gruzijā (2008. gadā) un Ukrainā (2014.). Pats grūtākais ir uzsākt, pēc tam Krievijai un tās sabiedrotajiem (Ķīna iebilda pret NATO paplašināšanu) būs vieglāk, bet kolektīvajiem Rietumiem – aizvien grūtāk. NATO bloku jau moka dažu locekļu nevēlēšanās iesaistīties konfrontācijā ar kodollielvalsti (Ungārija, Horvātija, daļēji – arī Slovākija).
"Kinžals" NATO mugurā
Kaļiņingradas apgabalā izvērstais hiperskaņas aviācijas raķešu komplekss "Kinzhal" radīts uz smagā virsskaņas iznīcinātāja MiG-31BM bāzes. Paredzēts precīziem triecieniem labi nostiprinātām sauszemes (lēmumu pieņemšanas centri) un virsūdens mērķiem (aviācijas bāzes kuģa un fregates diapazonā), ieskaitot mobilos objektus.
Hiperskaņas raķete ar šķembu-fugasa (480 kg) vai kodollādiņu (ar 5-50 kilotonnu) jaudu lido ar ātrumu 204 km/min., aktīvi manevrē lēzenā trajektorijā, spēj garantēti pārvarēt jebkuru PGA un PRA sistēmu un likvidēt pretinieku maksimālā attālumā (saskaņā ar dažādiem datiem 2000-3000 km rādiusā).
Krievijas "Kinzhal" ļauj vērst neatvairāmu triecienu pa mērķiem Eiropā, Tuvajos Austrumos, Klusajā un Atlantijas okeānā. Daudzfunkcionālie iznīcinātāji Su-34, Su-57 un tālie raķešnesēji Tu-22M3 un Tu-160 perspektīvā varēs paplašināt mērķu ģeogrāfiju un spektru.
Atliek piebilst: Kaļiņingradas apgabalā kopš 2017. gada dislocēti operatīvi taktiskie raķešu kompleksi "Iskander" un ešelonēta PGA sistēma, kam nav analogu visā pasaulē. ASV un NATO trieciena potenciāla neitralizācijai reģionā radītas tā saucamās piekļuves lieguma zonas A2/AD. Vienoties nespējīgo "partneru" nākotni aptumšo arī "īsta mīkla" – Krievijas taktiskie kodollādiņi.
Krievijas hipotētiskajā kodolraķešu zalvē ir vairāk nekā 1000 starpkontinentālās ballistiskās raķetes un simtiem gaisa bāzes lielā darbības rādiusa spārnotās raķetes. Karadarbība jebkurā Krievijas reģionā ir īsts neprāts tās iniciatoriem. Tomēr pagaidām kolektīvajiem Rietumiem vēl ir godpilna izvēle un droša vieta Krievijas "labo kaimiņu attiecību joslā".
Eiropas un globālās drošības kardinālai nostiprināšanai ASV un aliansei atliek vienīgi izpildīt Krievijas likumīgās prasības – aizvākt NATO ārvalstu spēkus no Austrumeiropas līdz 1997. gada ģeogrāfiskajam areālam un uz visiem laikiem atteikties no "aizsardzības" alianses paplašināšanas uz pēcpadomju teritorijas rēķina. Citādi nāksies pastāvīgi dzīvot Krievijas hiperskaņas raķešu tēmēklī un cerēt vienīgi uz brīnumu.
Lasiet militārā analītiķa Aleksandra Hroļenko kanālu Telegram https://t.me/AKhrolenko