Pagājušajā nedēļā ārpolitikas jautājumiem veltītajās Saeimas debatēs aizsardzības ministrs Artis Pabriks paziņoja, ka tuvāko triju gadu laikā Latvijas aizsardzības izdevumi jāpalielina līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Galvenais arguments – kaut kādi Krievijas plāni sadalīt Eiropas Savienību un NATO – izskatās atklāti sadomāts. Rīgas militāro izdevumu jebkāds pieaugums nekādi neietekmē ES un Ziemeļatlantijas alianses vienotību un potenciālu, konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.
Izdevumi, ko nacionālajai aizsardzībai 2022. gadā apstiprināja Saeima, sastāda 1,2 miljardus eiro. Šī summa par 153 miljoniem pārsniedz pērnā gada rādītāju un sastāda 2,05% no IKP. Tomēr Latvijas ieguldījums veido tikai 1/866 daļu no NATO bloka militārajiem izdevumiem. 30 dalībvalstu kopējie izdevumi pērn sasniedza 1,174 triljonus dolāru (1,04 triljonus eiro).
Pabriks Saeimā paziņoja, ka Ukraina ir tikai viens no mērķiem Krievijas plānā sadalīt ES un NATO... Viņš biedēja, ka būšot par vēlu domāt papildu līdzekļu piešķiršanu, kad draudi būšot pie valsts robežas.
Ļoti svarīgi ir saglabāt saikni ar realitāti, pat zem Vašingtonas spiediena, kas prasa visām alianses valstīm palielināt aizsardzības izdevumus līdz 3% no IKP līdz 2024. gadam. Latviju un citas Baltijas valstis patlaban un tuvākajā perspektīvā nekas neapdraud, teritoriālas pretenzijas neizvirza. Tāpēc jau Zviedrija un Somija nesteidz iestāties aliansē. Labas kaimiņu attiecības garantē drošību daudz labāk, nekā NATO Statūtu 5. punkts.
Atlantisko sabiedroto domstarpības raisa nevis Krievijas ārpolitika, bet gan ASV uzsāktā rupjā un nesaprātīgā iejaukšanās Eiropas lietās. ASV jau ir izraisījušas krīzi Gruzijā 2008. gadā, Ukrainā – 2014. gadā un iepriekš daudzās jo daudzās citās pasaules valstīs.
Savukārt Rīgas, Viļņas un Tallinas attiecībās ar Maskavu jāpatur prātā: nav izdevīgi karot ar Krieviju (ne ekonomiski, ne politiski). Ja vajadzēs, tā ātri likvidēs jebkuru pretinieku, lai kāds būtu tā militārais budžets. "Peļu danči" NATO austrumu flangā realitāti nemainīs.
Baltijas bruņas
Latvijas AM ir lieli plāni, tiem pat nekaitē kompaktā armija – 6500 aktīvie kareivji un 94. vieta vispasaules militārā spēka reitingā Global Firepower. Tātad kaimiņu Lietuvas (16 tūkstoši kareivji) un Igaunijas (6500 kareivji) armijām un militārajiem budžetiem ģeopolitikā ir tikpat nenozīmīga loma.
Artis Pabriks palūdza Saeimu atbalstīt triju Baltijas valstu aizsardzības ministru apstiprināto koncepciju par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas integrēšanos vienotā karadarbības zonā ar bruņotajiem spēkiem brīvi pārejamām nacionālajām robežām.
Pat apstākļos, ja hipotētiskā reģionālā konfliktā Baltijas valstu apvienotos bruņotos spēkus – 29 tūkstošus "durkļu", militāro budžetu – apmēram 2,87 miljardi eiro, jeb 0,4% no Pentagona budžeta 2022. gadā – apvienot ar sabiedroto palīdzību, rezultātā mēs tik un tā ieraudzīsim kaut ko līdzīgu Gruzijai 2008. gada augustā vai Afganistānai 2021. gada augustā. Tā nu ir iegājies – pēdējo septiņdesmit gadu laikā ASV un NATO nav izcīnījušas nevienu uzvaru, lai arī ļoti centās un iztērēja kaudzi naudas.
Latvija sadarbībā ar Somiju īsteno projektu Common Armoured Vehicle System (CAVS), kas dāvās iespēju līdz 2029. gadam iepirkt NBS vajadzībām kompānijas "Patria" ražotos 200 bruņutransportierus ar 6x6 riteņu formulu par 200 miljoniem eiro. Domājams, tam pievienosies arī Igaunija.
Lietuva iegādājusies divas pretgaisa aizsardzības sistēmas NASAMS par 128 milj. dolāru, 200 vieglās taktiskās mašīnas JLTV atbilstoši līgumam ar "Oshkosh Defense" par 150 miljoniem eiro un 88 kājnieku mašīnas "Vilkas" (vācu konsorcija "ARTEC" bruņutransportiera "Boxer" variants) saskaņā ar līgumu 450 miljonu dolāru vērtībā. Viena motorizēto kājnieku brigāde "Iron Wolf" jau nokomplektēta.
Arī Latvija un Lietuva plāno nopirkt PGA sistēmas NASAMS, kad resursi to pieļaus, bet pagaidām par 1,3 milj. eiro iepirkušas 84 mm daudzkārtējās lietošanās prettanku granātmetējus "Carl Gustav M4", ko ražo zviedru kompānija "Saab Systems". Igaunija saņēmusi M4 pirmo partiju. Lietuva 11. janvārī pasūtīja M4 partiju par 16,8 miljoniem dolāru. tāpat Baltijas valstis iepirkušas 120 mm mīnmetējus "Elbit" par 15 milj. eiro, rokas prettanku granātmetējus "Spike-SR" un daudz ko citu sīkāku.
Bīstams dreifs ASV fārvaterā
Latvijas un citu Baltijas reģiona valstu drošība objektīvi nav atkarīga no Ziemeļatlantijas alianses un nacionālajiem izdevumiem. Ir bezjēdzīgi būvēt jaunas armijas pilsētiņas un aviobāzi Lielvārdē, iepirkt lielu skaitu bruņumašīnu, granātmetēju un vidēja darbības rādiusa PGA sistēmas. Tas ir strupceļš attīstībā. Simtiem miljonu eiro no valsts budžeta var daudz labāk atvēlēt slimnīcām, skolām, sociālajam atbalstam.
Laikā, kad Pabriks "izsit" no Saeimas papildu līdzekļus bruņojumam, bet Latvijas avīzes spriedelē, ar ko viņi šaušot pa krievu tankiem, turpinās valsts degradācija. Laikā no 2021. līdz 2027. gadam Latvija saņems ES subsīdijas apmēram 10,5 miljardu eiro apmērā, nacionālās ekonomikas, aizsardzības spēju un ārpolitikas atkarība no Briseles un Vašingtonas perspektīvā nesola neko labu iedzīvotājiem.
NATO jaunā stratēģiskā koncepcija, ko plānots šovasar pieņemt samitā Madridē, aptver būtisku jautājumu bloku. Tomēr ASV Nacionālās drošības stratēģijas nav, tāpēc rodas neskaidrības alianses jauno militāro iespēju izveidē. Vašingtona uzskata NATO tikai par paklausīgu instrumentu, kas pildīs amerikāņu gribu konfrontācijā ar Maskavu un Pekinu.
Vairāki amerikāņu sabiedrotie Eiropā nav gatavi karot ar Krieviju vai Ķīnu, tāpēc domstarpības aliansē pieaugs. Latvijas un pārējo Baltijas valstu "varonīgo stāšanos pretī agresoram" neviens no vecākajiem partneriem nākotnē nepamanīs un nenovērtēs. Protams, reiz Viļņa, Rīga un Tallina būs spiestas labot "nelabās kaimiņattiecības" ar Krieviju, kas gadu gaitā vien audzēs spēku, autoritāti un starptautisko ietekmi.
Pagaidām Vašingtona nevēlas parakstīt divpusējo līgumu ar Maskavu par drošības pasākumiem Eiropā, taču Krievija pārliecinās vai piespiedīs amerikāņus pildīt Maskavas taisnīgās prasības. Februārī ieplānotie Krievijas un Baltkrievijas kopīgie militārie manevri "Sabiedroto apņēmība 2022" ir nopietns un mūsdienīgs brīdinājums NATO blokam. Kā arī vēl viens atgādinājums "Baltijas tīģeriem" par viņu vietu militārā spēka pasaules reitingā.
Lasiet militārā analītiķa Aleksandra Hroļenko kanālu Telegram https://t.me/AKhrolenko