Lielākais ogļu eksportētājs, Indonēzija, apturējusi piegādes līdz janvāra beigām. Ja liegums tiks pagarināts vai iestāsies spēcīgs sals, cietās degvielas cenas pasaulē panāks gāzi. Par to, cik bīstama ir situācija, portālā RIA Novosti pastāstīja Irina Badmajeva.
No aizlieguma līdz cenu pieaugumam
Indonēzijā ir spēkā noteikums: ogļu kompānijas piegādā iekšzemes tirgum vismaz 25% no ieguves, kur maksā 70 dolārus par tonnu. Šī cena ir divkārt mazāka nekā tirgū.
Taču valdība noskaidrojusi, ka uzņēmumi prasību nav pildījuši un degvielas krājumi elektrostacijās kritušies. Tāpēc eksports ir aizliegts līdz mēneša beigām.
Cenas tūlīt pieauga: Eiropā – par 15%, līdz 135 dolāriem par tonnu, Āzijā – līdz 197 dolāriem.
2020. gadā Indonēzija piegādāja pasaules tirgū apmēram 400 miljonus tonnu enerģētisko ogļu. Lielākie patērētāji – Ķīna, Indija, Japāna un Dienvidkoreja, kas saņēma aptuveni 70% eksporta. Piemēram, pērnā gada 11 mēnešu laikā ĶTR importēja apmēram 178 miljonus tonnu. gandrīz visas elektrostacijas valsts dienvidaustrumu provincēs izmanto ogles.
Indonēzija pat apsteidza galveno konkurentu – Austrāliju. Aģentūras Bloomberg provizoriskās aplēses liecina, ka 2021. gadā Džakarta pārdevusi divkārt vairāk nekā Kanbera – 480 miljonus tonnu.
Šajā ziņā palīdzēja ķīnieši. Pekina atteicās pirkt ogles Austrālijā politisku iemeslu dēļ, un tagad Kanbera nevar kompensēt deficītu tirgu, jo pārorientējusies uz Indiju, Japānu un Dienvidkoreju.
Savukārt ĶTR zaudētās piegādes kompensēja ar izejvielām no Krievijas un ASV. Taču amerikāņiem brīva apjoma ir maz. Pērn ogļu eksports no ASV pieauga par 30%, iekšzemes patēriņš – par 18%.
Pāragri būtu apglabāt
Valda uzskats, ka ogles ir novecojis resurss. Attīstītās valstis sākušas dekarbonizāciju. Taču enerģētiskā krīze, kas izcēlās pērn, parādīja – būtu pāragri norakstīt šī veida degvielu. Atšķirībā no Saules paneļiem un vēja ģeneratoriem, tā nav atkarīga no laika apstākļiem. Ogles ir vieglāk transportēt nekā dabasgāzi. Nevajag būvēt cauruļvadus un sašķidrināšanas rūpnīcas.
Tāpēc pasaules tirgus pašlaik ir sastindzis – gaida, kad atsāksies piegādes no Indonēzijas. Pārsvarā sāpīgi skartas Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstis, kur elektrības ģenerācijai vajadzīgas ogles.
Deficīts draud ar nopietnām problēmām Indijai un Ķīnai, tāpat kā aizvadītajā rudenī – nav nemaz tik vienkārši īsā laikā sameklēt alternatīvu cietajai degvielai.
Ogļu cenas aug, un tas novedīs pie citu energoresursu cenu pieauguma, brīdināja kompānijas "Label Home inc." ģenerāldirektors Ivans Belkins.
Pie tam sašķidrinātās dabasgāzes pieprasījuma pieaugums Āzijā liks augt zilās degvielas biržas cenām Eiropā, kur tās jau tagad ik dienas demonstrē rekordus.
"Rezultātā pieaugs Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstīs ražotās produkcijas cenas. Tā ir gigantiska pasaules preču tirgus daļa," piebilda eksperts.
Mainīt spēles noteikumus
Mākoņi sabiezē Ķīnā. Savu krājumu valstij pietiks, lai kompensētu trūkstošo importu, taču vienīgi tad, ja Indonēzija mēneša beigās atcels importa aizliegumu.
Arī Japāna ir noraizējusies. Valdība pieprasīja Džakartai atļaut augstas kaloritātes ogļu pārdošanu, jo elektrostacijas Indonēzijā tās neizmanto.
Džakarta informēja, ka rezerves vietējās TES izdevies palielināt, eksporta apturēšana novērsusi deficītu. Tomēr valdība plāno mainīt spēles noteikumus, palielinot obligātās iekšējās piegādes apjomus.
Krievijai kā energoresursu eksportētājam situācija ir izdevīga. Enerģētikas ministrijas provizoriskie dati liecina, ka pērn eksportēti 227 milj. tonnu cietās degvielas, par 7% vairāk nekā 2020. gadā. Pie tam 129 milj. tonnu pārdoti Āzijas un Klusā okeāna reģionā, Eiropā – tikai 50 milj.
Tomēr vajadzīga dzelzceļa infrastruktūras modernizācija un paplašināšana, lai palielinātu eksportu uz Āziju. BAM un "Transsib" iespējas ir ierobežotas.
No otras puses, problēmas ar ogļu eksportu no Indonēzijas dāvā priekšrocības Krievijai. "To var izmantot savās interesēs, apspriežot jauna maršruta būvdarbus uz Ķīnu caur gāzesvadu "Sibīrijas spēks 2". Tādējādi tiks radīta alternatīva oglēm," stāsta Ivans Belkins.
Domājams, šoreiz no enerģētiskās krīzes izdosies izvairīties. Džakarta nevēlas saasināt situāciju. "Indonēzija ir atkarīga no eksporta tāpat kā citas Āzijas valsts no tās importa. Un tā augstu vērtē savas pozīcijas tirgū," uzsvēra informācijas un analīzes centra "TeleTrade" galvenais ekonomists Marks Goihmans.
Saņemtas ziņas (pagaidām tās nav apstiprinātas), ka Indonēzijas valdība devusi atļauju iekraut 14 kuģus. Vēl apmēram 120 gaida atļauju iziet no ostas.