RĪGA, 25. janvāris — Sputnik, Andrejs Solopenko. Nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars valstī pakāpeniski samazināts, taču salīdzinājumā ar citām ES valstīm tas vēl aizvien ir ļoti augsts, un, spriežot pēc visa, tuvākajā laikā nekritīsies, neskatoties uz nospraustajiem mērķiem.
Viena no nabagākajām valstīm ES
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka nabadzības vai sociālās atsvešinātības riskam pakļauto Latvijas iedzīvotāju īpatsvars 2019. gadā bija zemākais pēdējo desmit gadu laikā.
Piemēram, 2010. gadā riskam pakļauti bija 821 tūkst. cilvēku, jeb 40% iedzīvotāju, bet 2019. gadā šis rādītājs sastādīja tikai 26% - 489 tūkstošus cilvēku. Vienlaikus, norādīja pārskata autori, lai arī rādītājs samazinājies par 14%, Latvija vēl aizvien ir viena no nabadzīgākajām ES valstīm.
Jaunākie dati liecina, ka Latvija ieņēmusi 5. vietu starp ES valstīm no nabadzības vai sociālās atsvešinātības riskam pakļauto iedzīvotāju skaita viedokļa (27,3% - 2018. gadā un 26% - 2019. gadā). Sliktāka situācija bija Bulgārijā, kur nabadzības vai sociālās atsvešinātības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars sastādīja 32,5%, Rumānijā – 31,2%, Grieķijā – 30% un Lietuvā – 26,3%.
No Latvijas necik neatpaliek Spānija un Itālija, kur minētais rādītājs sastādīja 25,3% un 25,6%. Visnotaļ augstas tas bija arī Igaunijā – 24,3%.
Vienlaikus vidēji ES tas sastādīja 21,4%. Starp valstīm, kurās nabadzības vai sociālās atsvešinātības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars ir zemākais, bija Čehija (12,5%), kā arī Slovēnija, Somija, Dānija, Slovākija, Nīderlande un Austrija, kur rādītājs nesasniedza 17%.
Nabadzības riska faktori
Pats nabadzības vai sociālās atsvešinātības risks ir komplekss indikators, ko veido trīs pamata faktori.
Pirmais – nabadzības riska indekss, otrais – ļoti zema darba intensitāte, trešais – dziļš materiālā nodrošinājuma trūkums. Statistikas pārskatā norādīts, ka iedzīvotājus var uzskatīt par nabadzības vai sociālās atsvešinātības riskam pakļautiem, ja viņi atbilst vismaz vienam no trim iepriekšminētajiem faktoriem.
Dati par ES dalībvalstīm liecina, ka 2019. gadā Latvijā salīdzinoši neliels iedzīvotāju īpatsvars piederēja pie mājsaimniecībām ar zemu darba intensitāti (5,7% - Latvijā, 6,2% - vidēji ES). Tomēr abi pārējie faktori bija daudz sliktāki: Latvija un Igaunija ieņem trešo vietu no nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju viedokļa (21,6%), bet dziļam materiālā nodrošinājuma trūkumam pakļauto iedzīvotāju skaita ziņā (7,3%) Latvija ieņēma devīto vietu starp ES dalībvalstīm.
Dati rāda, ka Latvijas iedzīvotāji visvairāk cieš no zemiem ienākumiem un to nevienmērīga sadalījuma.
Tātad, lai sasniegtu mērķi – līdz 2020. gadam līdz 21% samazināt nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru, Latvijai jāmazina ienākumu nevienlīdzība. Šo mērķi nospraudusi arī visa ES – samazināt nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju daļu vismaz par 20 milj. – no 116 milj. 2008. gadā līdz 96 milj. 2020. gadā. Pie tam 2019. gadā šo cilvēku kopskaits ES bija 107,5 milj.
Riska grupa – vientuļie pensionāri
Pārskats rāda, ka nabadzības riskam Latvijā 2019. gadā pakļauti 407 tūkstoši cilvēku. Viņu ienākumi nesasniedz nabadzības riska slieksni – 441 eiro mēnesī. Pie tam šajā grupā pārsvarā ir cilvēki vecumā no 50 gadiem.
Piemēram, nabadzības risks draud 22% cilvēku 50-64 gadu vecumā un 40,9% cilvēku vecumā no 65 gadiem. Jaunāka vecuma grupās šis rādītājs ir mazāks.
Bēdīgākajā stāvoklī ir vientuļie pensionāri vecumā no 65 gadiem – 71,7% iedzīvotāju šajā grupā 2019. gadā draudēja trūkums. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem pieaudzis trūkuma risks ģimenēm ar bērniem, it īpaši nepilnajām ģimenēm ar bērniem. 2019. gadā viņu daļa sasniedza 30,6%. Iedzīvotāju sociāli ekonomiskā stāvokļa aspektā trūkuma riskam visvairāk pakļauti bezdarbnieki (51,7%).
Mazākais nabadzības risks draud cilvēkiem 25-49 gadu vecuma grupā (14%), strādājošajiem (8,2%), kā arī diviem pieaugušajiem ar vienu (12,2%) vai diviem (12,8%) bērniem. Tas ir loģiski, jo norādītā vecuma cilvēki ir visvairāk pieprasīti darba tirgū.
Vienlaikus ģimenes ar bērniem var cerēt uz noteiktiem sociālajiem pabalstiem no valsts vai pašvaldības puses – tie var pasargāt cilvēkus no trūkuma riska.
Atkarība no sociālajiem pabalstiem
Pie tam Latvijas iedzīvotāju vidū nepārprotami vērojama atkarība no sociālajiem pabalstiem. Bez tiem trūkuma risks sastādīja 38,4%, tātad trūkuma riskam pakļauto iedzīvotāju grupa bez tiem būtu par 17% augstāka.
Vissliktākā situācija bija 2010. gadā – daudziem nebija pastāvīgu ienākumu, viņi bija atkarīgi no sociālajiem pabalstiem. Bez tiem trūkums draudētu gandrīz 47% iedzīvotāju.
Savukārt laikā no 2011. līdz 2013. gadam sociālo pabalstu ietekme manāmi saruka, pēc 2014. gada tā vēl turpināja samazināties, lai arī daudz lēnāk, tomēr stabili.
No 2017. gada tā atkal pakāpeniski pieauga, un tendence vērojama jau trešo gadu no vietas, norādot, ka Latvijā ļoti daudzi vēl aizvien nespēj izdzīvot bez valsts atbalsta, un tādā gadījumā noteikti riskē nonākt trūkumā.
Vienlaikus, kā redzams no atskaites, visi sniegtie dati noslēdzas ar 2019. gadu. Informācijas par 2020. un 2021. gadu nav. Taču 2020. gads ir koronakrīzes sākuma laiks, un tā manāmi skārusi daudzus iedzīvotāju slāņus.
Iespējams, dati par 2020. gadu var demonstrēt daudz skumjāku ainu, it īpaši jautājumā par iedzīvotāju atkarību no sociālajiem pabalstiem, tātad Latvijas mērķis – šogad samazināt trūkuma riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru līdz 21% - nepārprotami netiks sasniegta.