Stāsta jau, ka diplomātiskais triatlons maršrutā Ženēva-Brisele-Vīne nav nesis nekādus rezultātus. Iespējams, tā patiešām ir. Ja no trim Krievijas prasībām divas ir noraidītas, bet vienu vēl tikai sola padomāt, konsultācijas nekādi nevar nosaukt par vēsturiskām. Tomēr "partneri" ir sarosījušies, sanervozējušies. Pār viņiem pat kaut kāda atklāsme nākusi, atzīmēja radio Sputnik autors Mihails Šeinkmans.
Amerikāņu izlūkdienesti pēkšņi aptvēruši, ka Krievijas uzbrukums Ukrainai viņiem tikai rēgojies. Vēl vairāk, ASV prezidenta palīgs Džeiks Sallivans paziņoja, ka "izlūkdienesti nekad nav novērtējuši, ka krievi patiešām nolēmuši izvēlēties militāro kursu". Un tas jau nekas, ka Krievijas spēki ne par soli nav mainījuši dislokāciju kopš brīža, kad Rietumos, kad sākās visa tā histērija par viņu klātbūtni pašu valsts teritorijā.
Tagad nāksies padomāt: vai nu ASV specdienesti vairs nelasa amerikāņu avīzes – izlūkošanas datu galveno avotu, kur Krievijas "agresīvie" plāni izklāstīti, jo sīki (jaunākās ziņas liecina, ka uzbrukums sāksies februārī), vai arī viņi nolēmuši, ka laiks mest pie malas niekošanos un meklēt Krievijas draudus tuvāk.
Galu galā, Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs, taujāts par iespējām dislocēt Krievijas militāro infrastruktūru Kubā un Venecuēlā, ja pārrunas cietīs sakāvi, īsi attrauca – sak, "ne apstiprināšu, ne noliegšu".
"Ja Maskava pārvietosies Latīņamerikas virzienā, mēs ar to enerģiski tiksim galā," tā Džeiks Sallivans nekavējoties pierādīja, ka maisā ne tikai īlenu, pat adatu nenoslēpsi. Pagaidām gan šajā virzienā neviens vēl neiet. Ja nu tikai tīri hipotētiski…
Pirmkārt, tā viņu "tikšana galā" jau ir zināma. "Ziemeļu straumes 2" bloķēšana, atslēgšana no SWIFT, sankcijas pret Putinu. Jau teica: Krievija nebaidās. Otrkārt... kas īsti nav kārtībā?
Tā taču ir klasiski simetriska atbilde. Paši taču mācīja. Punktu pēc punkta. Argumentu pēc argumenta. Salīdziniet paši.
Tik milzīgai valstij nevajadzētu baidīties no tik mazas. Tas – pirmkārt. Krievija atbalsta Latīņamerikas valstu suverenitāti un vienotību, bet Vašingtona pūlas iekļaut savā ietekmes zonā. Tas – otrkārt. Amerikāņu spēki atrodas pārāk tuvu Brīvības salai. Tie jāatvelk tālāk. Piemēram, līdz Kanādas robežām. Tas – treškārt.
KDLO izmanto "atvērto durvju" principu, un nevienam neļaus ietekmēt valstu iestāšanos organizācijā, kam tiesības patstāvīgi izvēlēties militāro savienību un attīstības ceļu. Pie tam Krievija noteikti nevienam nav solījusi, ka ne par collu nevirzīsies uz rietumiem. Vismaz nekas tāds nekur nav rakstīts. Tas – četrkārt.
Piektkārt, ka Kubā pēkšņi parādīsies Krievijas PRA, uzskatiet, ka tā vērsta pret Ziemeļkoreju un Irānu. Fantastiska sakritība, burts burtā. Tikai Phenjana un Teherāna krievu humoru sapratīs.
Starp citu, nesen Krievija nogādāja Havanā kaut kādu kravu, 24 tonnas. Humanitāra krava. Bet ASV ir tiesības domāt visu, ko vien gribas. Domāšana vispār ir ļoti lietderīga lieta.