RĪGA, 17. janvāris – Sputnik. Piedņestra pauda viedokli jautājumā par NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga izteikumiem – viņš uzskata, ka Krievijas pienākums ir "izvest bruņotos spēkus un cienīt Gruzijas, Ukrainas un Moldovas teritoriālo vienotību un suverenitāti". Par "bruņotajiem spēkiem" Stoltenbergs uzskata Krievijas miernešu operācijas dalībniekus, portālā Sputnik Moldova stāsta Jūlija Sorokopuda.
"Kad atbilstošās NATO amatpersonas pūlas komentēt situāciju Piedņestrā un Drošības zonā, man šķiet, viņi ir tāli no gadu gaitā izveidotās normatīvi tiesiskās bāzes," konstatēja Apvienotās kontroles komisijas (AKK) līdzpriekšsēdētājs no Piedņestras Oļegs Beļakovs.
Piedņestra atgādināja, cik efektīva ir miernešu operācija, kas turpinās jau 30 gadus. Beļakovs minēja virkni atbilstošo darba dokumentu, kas izstrādāti saskaņā ar Eiropas standartiem. Tie atzīti arī ANO. Piedņestrā atgādināja, ka saskaņā ar 1992. gadā noslēgto vienošanos par bruņotā konflikta miermīlīgas noregulēšanas principiem Krievija kā garants nosēdināja pie pārrunu galda Moldovu un Piedņestru un nodrošināja pārrunu procesu.
"Teikt, ka tas ir nelikumīgi un neproduktīvi ir tikpat kā mēģināt uz līdzenas vietas iededzināt liesmas. Lai uguns pārņemtu lielu skaitu cilvēku, noteiktus notikumus, lai šajā zemē sāktos bakhanālija. Pirms nākt klajā ar kaut kādiem paziņojumiem, vispirms vajag iepazīties ar situāciju, noskaidrot, vai pastāv tiesiskā bāze. Tā ir, un pietiekami nopietna: šeit atrodas gan Krievijas karavīri, gan pati miernešu operācija, gan miernešu mehānisms kopumā. Tostarp arī Ukrainas un EDSO misijas pārstāvji piedalās procesā – vai tad viņi arī šeit atrodas nelikumīgi, viņus arī vajag izvest? Mēģināsim tikt skaidrībā. Tas ir kopīgs mehānisms, kas šodien pietiekami sekmīgi risina savus uzdevumus," teica Beļakovs.
Iepriekš NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs vērsās pie Krievijas ar prasību izvest bruņotos spēkus no Gruzijas, Ukrainas un Moldovas.
"Šie spēki tur atrodas bez minēto valstu valdību piekrišanas. Neviens viņus turp nav aicinājis. NATO valstis aicināja Krieviju izvest šos spēkus un cienīt Gruzijas, Ukrainas un Moldovas teritoriālo vienotību un suverenitāti," paziņoja Stoltenbergs.
Piedņestra, kurā 60% iedzīvotāju veido krievi un ukraiņi, jau pirms PSRS sabrukuma pūlējās panākt izstāšanos no Moldovas, jo bažījās, ka nacionālisma uzplūdos valsts pievienosies Rumānijai. 1992. gadā pēc Moldovas valdības mēģinājuma ar spēku atrisināt konfliktu, Piedņestra faktiski kļuva par Kišiņevas nekontrolētu teritoriju. Krievijas mierneši tika ievesti karadarbības zonā 1992. gada 29. jūlijā saskaņā ar vienošanos, ko parakstīja Krievijas un Moldovas prezidenti.