Kazahstānas valdībai ar KDLO miernešu spēku palīdzību izdevies atsist teroristu uzbrukumu. Vēl turpinās kaujas un aresti, taču valdība pārņem kontroli. Labās ziņas milzīgi aizkaitinājušas "partnerus" Rietumos, stāsta analītiķe Viktorija Ņikiforova portālā RIA Novosti.
Baltais nams pauda "bažas" par Kazahstānas prezidenta Tokajeva pavēli šaut teroristus. Proti, amerikāņu režīmam kategoriski nepatīk fakts, ka Kazahstānas pilsoņi pārstājuši slepkavot viens otru ielās. Kamēr slepkavoja, viss bija kārtībā.
Tiklīdz noskaidrojās, ka teroristiem nekas nav izdevies ASV vēstniecība, "demonstrējot protestu", ierobežoja savu misiju darbinieku skaitu Kazahstānā. Apvainojušies.
Vārdu sakot, signāls ir skaidrs. Līķi tukšās ielās, nodedzinātas ēkas un automašīnas, haoss un laupīšana – lūk, par kādām vitrīnām amerikāņi plāno pataisīt bijušās PSRS republikas. Japānu vai VFR no tām iztaisīt pat nemēģināja. Tā vietā pataisīs par Haiti. Vašingtona piedāvās savu firmas kokteili – mežonīgu nacionālisma arhaiku ar mūsdienīgiem letālajiem ieročiem. Tad nu gan uzliesmos!
Ar islāmistiem cieši saistīto bandītu izlaupītā skaistā Almati ir tikai pirmais programmas punkts. Ar Kazahstānu vien būs par maz. Jau 2019. gadā "Rand Corporation", izklāstot ASV Aizsardzības ministrijas viedokli, publicēja konkrētu plānu "Krievijas pārpūlēšana un sašūpošana". Tur viss ir skaidri aprakstīts: vispirms piegādāt letālo bruņojumu Ukrainai, pēc tam sašūpot Baltkrieviju, tālāk – aizdedzināt Vidusāziju. Paralēli – jaukt ūdeņus Dienvidkaukāzā un "atgriezt" Moldovai Piedņestru.
Tuvākajā laikā amerikāņi plāno sagraut absolūti visus civilizācijas anklāvus, kas vēl saglabājušies bijušās PSRS nomalēs. "Cīņas lauks" - tā "Rand Corporation" citā pārskatā nodēvēja pēcpadomju in-between states valstis. Militārpersonas ir konkrēti cilvēki, viņu acīs tā nav nekāda metafora.
Krievi vēlas, lai pie viņu robežām zeltu un mierīgi dzīvotu spēcīgas un neatkarīgas valstis. Neskatoties uz nacionālo nomaļu leģendām un mītiem, Krievija gadu simteņiem ir nesusi civilizāciju šajos Dieva aizmirstajos nostūros. Šodien vienīgi Krievija ieinteresēta nodrošināt to drošu attīstību.
Rietumu partneru acīs tās visas ir nepilnīgas valstis. Viņi tikai ar grūtībās sameklē tās kartē un nespēj izrunāt nosaukumus. Kazahstāna, Uzbekistāna, Tadžikistāna un vēl tā... kā viņus tur sauca... aizmirstā Turkmenistāna, kas noslēgusies no visas pasaules. Viņu acīs tā ir nevienam nepiederoša zeme, kur iezemieši griež pušu viens otram rīkles un attīra vietu amerikāņu armijas bāzēm.
Armijas bāzes Vidusāzijā amerikāņiem kļuva īpaši aktuālas pirms bēgšanas no Afganistānas. Ziņas par to, ka Krievijas kaimiņi vienkārši alkst izmitināt ASV karavīrus, parādījās jau pērnā gada pavasarī. Uzbekistāna pagaidām stingri aizsargājas, apņēmīgi atsakās uzņemt amerikāņu karavīrus. Bet ja nu viņi apvainosies? Uzbekistāna vēl nav iestājusies KDLO, un Maskava vienkārši var nepaspēt nākt palīgā, ja tur pēkšņi, tāpat kā Kazahstānā sāks cilvēkiem griezt nost galvas.
Krievijas kaimiņu elitēm jau sen laiks apjēgt, ka pasaulē ir tikai trīs globālie suverēnie spēlētāji. Divi no tiem – Krievija un Ķīna – patiešām vēlas mieru un drošību. Amerika sapņo sakurināt vispārēju karu pret visiem. Jo tuvāk valsts Krievijai, jo lielāks risks, ka karos tā – līdz pēdējam cilvēkam. Protams, militārā iebrukuma mēģinājumi tiks pozicionēti kā "vietējo iedzīvotāju miermīlīgie protesti". Un tīrais sīkums, ja viņi bruņoti līdz zobiem un gatavi kauties līdz pēdējam. CNN visu aprakstīs, kā vajag.
Moldova pūlas meklēt glābiņu savā ārpusbloku statusā – ne NATO, ne KDLO. It kā jau visi spēlē pēc noteikumiem. Kategoriska rusofobija politikā un izteikumos, "pareiza" prorietumnieciska prezidente. Interesanti, ko iesāks Maija Sandu, ja amerikāņiem pēkšņi ienāks prātā risināt Piedņestras jautājumu valsts teritorijā? Ja viņa nebūs sajūsmā par asinsizliešanu pašas valstī, viņai ātri vien organizēs tādu maidanu, kāds ne sapņos nav rādījies.
Tā ir veca un dumja ilūzija – sak, mēs būsim pirmie skolēni, darīsim visu, ko teikts Baltais nams, tad mums būs laime un stabilitāte. Nebūs. Ja jūs tas interesē, paskatieties, kā notiek valdības maiņa Dienvidkorejā. Tur taču prezidents ir grēkāzis, krimināls postenis. Slepkavības, pašnāvības, bezgalīgas tiesas un gari cietumsodi.
Tehnoloģiski attīstītajā un progresīvajā Seulā brīvdienās veselus laukumus aizņem visdažādākie mītiņi. Veseliem bariem. Viņi protestē pret visdažādākajām lietām. Pirms kārtējā prezidenta aresta viņi ierodas ierastajās vietās un ierasti pieprasa cietumsodu.
Bet Dienvidkoreja taču ir viens no Vašingtonas administrācijas auklējumiem. Īsta amerikāņu sapņa vitrīna. Viena no sekmīgākajām pasaules valstīm. Es nejokoju. Bet līderus maina nežēlīgi. Katru reizi – ar minimaidanu.
Nē, protams, Rostovas lidosta vienmēr ir vaļā. Amerikāņu iznīcinātu valstu vadītājus tur sagaidīs un uzņems. Rostovas Modernas tēlotājmākslas muzejā varēs izvietot artefaktus – bijušo prezidentu krūšutēlus, juvelierizstrādājumus ar viņu portretiem, viņu skaistos sacerējumus dārgā iesējumā. Vietējās sanatorijās organizēs speciālu programmu veselības atjaunošanai bijušo valstu bijušajiem līderiem – spa, detoksikācija, relaksācija. Bet varbūt tomēr drošāk būtu vadīt nevis trimdā, bet pašu mājās, Kolektīvās drošības līguma drošajā aizsegā?
Janukoviču nopratinās Kijevas Svjatoškinskas rajona tiesa, bet pats eksprezidents liecinās no Krievijas – šim nolūkam tiks organizēti videosakari ar Rostovas apgabala tiesu.
Valda uzskats, ka pēcpadomju valstu valdībai vajadzētu labāk rūpēties par tautu, celt ekonomiku, tad nebūs nekādu maidanu. Neviens nestrīdas – ar nabadzību jācīnās. Sociālo kāpņu apakšdaļā esošie slāņi ir kārtīgi jāēdina, jānodrošina ar izglītību un sociālajiem liftiem. Tikai tas negarantē mieru un drošību valstī.
Mūsu acu priekšā vairākus mēnešus ilgi protesti paralizēja Honkongas dzīvi – vienu no bagātākajām lielpilsētām pasaulē. Transports nekursēja, mazais bizness izputēja, slavenas viesnīcas stāvēja tukšas, tūrisms noslāpa, un tas viss – pateicoties bardakam, ko mēnešiem ilgi ielās rīkoja satrakotie studenti.
Portlenda, visnotaļ plaukstoša pilsēta ASV, 2020. gadā dažu dienu laikā pārvērtās par zagļu midzeni, kur valda anarhija. Vai tad Portlenda bija nabadzības perēklis? Protams, ne. Nabadzīgās amerikāņu pilsētiņas no visa šī haosa laimīgi izvairījās.
Almati, kuras ielas tagad attīra no bandītiem un teroristiem, bija bagāta un skaista. Vai tas līdzēja? Tagad redzam – nē, nelīdzēja.
Diemžēl nevienlīdzība ir visas mūsdienu ekonomikas dzinējs. Tāpēc tā ir sastopama it visur – no Mumbajas līdz Čikāgai, no Riodežaneiro līdz Nursultanai. Tā var kļūt par ieganstu protestiem, taču ne par to reālo iemeslu. Tu vari apbērt savus pilsoņus ar zeltu, taču, ja tev valstī darbojas 22 tūkstoši rietumvalstu NKO (kā Kazahstānā), ārvalstu iedvesmots valsts apvērsums ir vien laika jautājums.
Dažas pēcpadomju valstis, nonākušas frontes priekšējā līnijā, cer uz trešajiem spēkiem. Piemēram, Azerbaidžāna koķetē ar "Lielās Turānas" projektu. Taču Erdogans, tā galvenais iedvesmotājs, nav mūžīgs. Liras kursa krišanās noskaņoja pret viņu pašmāju pilsoņus, amerikāņu eliti viņš kaitina jau ilgi. "Erdogana spēle beigusies" – nesen spriedumu pasludināja ietekmīgais izdevums "Foreign Affairs". Turku līderis aizies, un Azerbaidžāna paliks aci pret aci ar haosu, ko pēcpadomju valstīm ieplānojušas ASV.
Pietiek ņurdzīt 90. gadu ilūzijas. Amerikāņu sapņa pielūgšanas dzīres beigušās, nu nāk paģiras. Bijušais hegemons ir gatavs saraustīt lupatlēveros visu pasauli, lai mazliet atliktu savu kritienu. Īpaša riska zonā patlaban ir Krievijas kaimiņi. Maskava ir gatava atbalstīt, aizsargāt no iebrucējiem.
Tikai arī kaimiņiem jāsper solis pretī. Krievvalodīgajiem viņu valstīs jādzīvo mierīgi un ērti. Krievu valodai ir jāsaglabā augsts statuss. Kā briesmīgu murgu jāizmet no prāta krievu skolas ierobežojumi, idiotiskās "valodu patruļas". Ir jāiegrožo aptrakušie nacionālisti.
Tikai tā izdosies neiešļukt bezjēdzīga agresīvā šovinisma purvā, saglabāt augsto unikālo civilizāciju, ko kopīgiem spēkiem cēlušas mūsu senču paaudzes. Citādi neizdosies saglabāt gigantisko kopīgo mantojumu.
KDLO ir sešu valstu kopīga darba auglis. Vajadzīgs kolektīvisms un atbildība, lai izmantotu tā aizsardzību. Valstisko gudrību un stratēģisko aprēķinu, kā trūkst pēcpadomju elitei – tā bieži sniedzas pēc tūlītēja labuma.
Laiks izmest mēslos visus tos daudzvektoru niķus. Tie vairs nelīdz. Nevar bezgalīgi sēdēt uz diviem krēsliem, it īpaši, ja otrais jau deg zilās liesmās. Krievija ir uzticams partneris, taču tango dejo divatā. Kaimiņiem jābūt tikpat uzticamiem un atbildīgiem attiecībās ar Krieviju.
Jā, protams, ja kas atgadīsies, Krievija nāks palīgā. Tā jau vienmēr ir bijis. Krievija atbalsta.