RĪGA, 10. janvāris — Sputnik. Krievijas un ASV tikšanās stratēģiskās stabilitātes jautājumos Ženēvā noslēgusies, aģentūru RIA Novosti informēja ASV pastāvīgajā pārstāvniecībā vietējā ANO nodaļā.
Tikšanās ilga aptuveni 7,5 stundas. Sarunas notika aiz slēgtām durvīm, notika īss pusdienu pārtraukums.
Krievijas delegāciju vadīja ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs un aizsardzības ministra vietnieks Aleksandrs Fomins. ASV delegāciju vada valsts sekretāra vietniece Vendija Šērmane.
Pirms pārrunām puses tikās vakariņu laikā. Pēc tām Rjabkovs pastāstīja, ka saruna bijusi sarežģīta, taču lietišķa. Diplomāts uzsvēra, ka Maskava ir gatava uzklausīt ASV viedokli, tomēr konstruktīvs dialogs iespējams tikai līdztekus alianses samita Budapeštā lēmumu revīzijai par Ukrainas un Gruzijas nākotni NATO.
ASV jau pirms konsultācijām apgalvoja, ka vairāki KF ierosinājumi nav pieņemami. Maskava uzsvēra, ka tās piedāvājumi nav ultimatīvi, tomēr Krievijas vienpusējas piekāpšanās, it īpaši spiediena apstākļos, nebūs. Rjabkovs pie tam pieļāva, ka dialogā ar ASV būs tikai viena tikšanās un to nebūs jēgas turpināt, taču tas draud ar jaunu konfrontācijas pavērsienu.
ASV pārrunās paziņoja, ka ir gatavas noteikt savstarpējus militāro mācību limitus un pārrunāt pārskatāmības pasākumus ar Krieviju.
Sergejs Rjabkovs norādīja, ka lēmumu par tālākajiem soļiem Krievija pieņems pēc pārrunām ar NATO 12. janvārī un EDSO – 13. janvārī.
"Mēs esam noslēguši pusotru dienu ilgu diskusiju, konstatējot, pat kopīgi konstatējot, ka par tālākajiem soļiem un visa šī darba perspektīvām spriedīsim un pieņemsim atbilstošus lēmumus pēc pasākumiem, kas vēl gaidāmi tuvākajās dienās, proti: pasākuma Briselē 12. janvārī, kur tiksimies ar NATO kolektīvā formātā, un EDSO pastāvīgās padomes sēdē nākamajā dienā, 13. janvārī," diplomāts paziņoja brīfingā pēc pārrunām.
Krievija nesaskata ASV gatavību risināt no Maskavas viedokļa galvenos drošības garantiju jautājumus, tā, ka tas gandarītu Maskavu.
Sergejs Rjabkovs pastāstīja, ka pārrunās ar ASV jautājumā par NATO nepaplašināšanos vienošanās nav sasniegta.
"Galvenie jautājumi karājas gaisā, un mēs neredzam, ka ASV izprastu to risinājuma imperatīvu tā, kā tas mūs apmierinātu," Rjabkovs pastāstīja žurnālistiem.
ASV mēģinājumi šantažēt un iebiedēt Krieviju ir nepieņemami un nevedīs pie rezultāta, taču Krievija joprojām pūlēsies vienoties, teica Rjabkovs.
"Mēs pastāvīgi dzirdam par kaut kādu cenu (..) ko Krievijai nāksies samaksāt, ja tā kaut ko izdarīs vai neizdarīs, ko gribētos vai negribētos tiem cilvēkiem. It kā vēsture viņiem nedotu nekādu mācību... Mums tāda saruna principā nav pieņemama, tā nedos viņiem vajadzīgos rezultātus. Lūk, tie ir mēģinājumi izvirzīt ultimātu, tie ir šantāžas un iebiedēšanas mēģinājumi," uzsvēra Krievijas diplomāts.
Viņš ieteica NATO neiedzīt strupceļā dialogu par drošības garantijām.
"Es saprotu, ka Rietumu mūsdienu ārpolitikas arsenālā nekas daudz nav palicis, kā vien sankcijas un šantāža, zūd pat iemaņas vienoties, taču tas nekas, mēģināsim to atjaunot, ja vajadzēs – ieaudzināsim šo iemaņu," teica Rjabkovs.
30. decembrī Krievijas un ASV prezidenti Vladimirs Putins un Džo Baidens tālruņa sarunā apsprieda drošības jautājumus. Baltā nama saimnieks nepārprotami paziņoja, ka ASV neplāno dislocēt uzbrukuma ieročus Ukrainā, taču brīdināja par iespējamām sankcijām. Savukārt Putins brīdināja, ka tamlīdzīgos apstākļos iespējama pilnīga attiecību saraušana.
Pārrunas par drošības garantijām notiks trīs posmos: 12. janvārī Briselē notiks Krievijas un NATO Padomes sēde, nākamajā dienā konsultācijas Eiropas drošības un sadarbības organizācijas formātā Vīnē.