RĪGA, 10. janvāris — Sputnik, Pjotrs Koļesņikovs. Autoritatīvais amerikāņu izdevums The National interest publicējis politologa, Katona institūta zinātniskā līdzstrādnieka Teda Kārtpentera rakstu "NATO drošība ir atkarīga no bezjēdzīgiem sabiedrotajiem". Autors stāsta, ka daudzi tā saucamie ASV sabiedrotie, finanšu valodā izsakoties, ir saistības, nevis aktīvi. Vēl vairāk, tie var kļūt par slazdiem, kas ievilks ASV nevajadzīgā militārā sadursmē.
Uzskaitot dīvainos Amerikas sabiedrotos, Teds Kārpenters īpašu uzmanību pievērsa Baltijas valstīm.
"Prezidenta Džordža Buša, jaunākā, lēmums atbalstīt triju Baltijas valstu pieteikumus dalībai NATO vēl aizvien ļoti kaitina Krieviju. Viens no svarīgākajiem paņēmieniem, kas ļautu mazināt bruņotu sadursmju risku starp lielvalstīm, ir savstarpēja cieņa pret atbilstošām ietekmes sfērām. Vašingtona jau vairākkārt pārkāpusi šo principu, mudinot NATO paplašināties līdz pat Krievijas robežām," atzīmēja politologs.
Viņš atgādināja, ka Baltijas valstu pievienošana aliansei 2004. gadā bija pats bīstamākais solis. Politologs norādīja, ka trijas Baltijas valstis neko daudz nevar piedāvāt no militārā potenciāla viedokļa, tieši tāpat kā vēlāk NATO pievienotās nelielās Balkānu valstis.
6700 igauņu karavīru, 5500 Latvijas karavīru un pat 20 500 Lietuvas kareivju nebūs lielas nozīmes, ja sāksies karš starp NATO un Krieviju, uzsvēra Kārpenters.
Problēmas, kas saistītas ar ASV drošības atkarību no Baltijas valstīm, saistītas ne tikai ar to bezjēdzību militārajā aspektā, viņš atzīmēja.
"Šīs trīs valstis reiz bija cariskās Krievijas, pēc tam – arī Padomju Savienības daļa, liela daļa krievu etniskās minoritātes pārstāvju vēl aizvien dzīvo Igaunijā un Latvijā. Kopš 1991. gada, kad Baltijas valstis kļuva neatkarīgas, Kremlis ne vienu vien reizi sūdzējies par krievu iedzīvotāju diskrimināciju. Tamlīdzīgi pārmetumi izskanēja ilgu laiku pirms Vladimirs Putins ieņēma Krievijas prezidenta posteni. Šī jautājuma dēļ Kremļa attiecības ar savām bijušajām teritorijām paliek saspringtas," Kārpenters secināja.
Pie tam politologs atzīmēja, ka Baltijas valstu izmēra un izvietojuma dēļ nav uzticams ASV stratēģiskais aktīvs. Tās būtu gandrīz bezpalīdzīgas, ja Krievija spertu pret tām militāru soli.
Kārtpenters piezīmēja, ka šajā kontekstā Baltijas valstis nav nozīmīgas ASV sabiedrotās, tās ir tikai viegli ievainojami apgādājamie, kas var izprovocēt NATO (vispirms – ASV) karu ar Krieviju.
Politologa ieskatā Vašingtonas aizbildnieciskās attiecības ar Baltijas valstīm ir riskantas.
"ASV līderi nav rīkojušies prātīgi, pieprasot to uzņemšanu NATO," noslēgumā piebilda eksperts.