RĪGA, 6. janvāris — Sputnik. Grozi kā gribi, bet Eiropai ir vajadzīga Krievijas gāze, kanāla TV24 ēterā sacīja Ivars Ijabs, Eiropas parlamenta deputāts. Nacionālās apvienības pārstāvis Roberts Zīle piebilda, ka bez gāzesvada "Ziemeļu straume 2" neiztikt, vēsta Latvijas Avīze.
Pēc Zīles vārdiem, atjaunojamo energoresursu glabāšanas tehnoloģijas neiet rokrokā ar politiskajām iniciatīvām – ne saule, ne vējš, ne ūdens nav uzkrājami. Tātad "Ziemeļu straumi 2" nāksies ekspluatēt, lai cik nepatīkami tas nebūtu.
Savukārt, pēc Ivara Ijaba domām, Latvijā atjaunojamās enerģijas stāsts nav iedomājams bez biomasas, kas Latvijas gadījumā ir vienīgais uzkrājamais resurss. Tiesa, Latvija nav strādājusi, lai, piemēram, vietējās TEC kurinātu ar šķeldu.
"Skaidrs, ka Eiropai tā Krievijas gāze, grozi kā gribi, ir vajadzīga," norādīja Ijabs, piebilstot, ka arī aizejošā Vācijas valdība ar Angelu Merkeli priekšgalā iepriekš atteikusies no kodolenerģētikas. Tas nozīmē, ka tuvākos gadus Vācijai vajadzība pēc Krievijas gāzes tikai augs.
No otras puses esot skaidrs, ka Krievijai pašai ir vajadzīgs Eiropas tirgus, kur savu gāzi piegādāt. Zīle atzīmēja, ka Krievija palielinājusi savu daļu Vācijas tirgū un, domājams, darbu turpinās.
"Krievijai ir labi, un ja viņi zina, ka viņi daudzus gadus uz priekšu no gāzes ieņems arī pat tad, ja cena kritīs, viņiem ir tirgus pieaugums," paskaidroja Zīle. Piedevām politiķis piebilda, ka ar gāzes eksporta nestajiem līdzekļiem Krievija segšot kaut kādas "huligāniskas darbības", kuras tā varēšot izvērst savu ģeopolitisko interešu sasniegšanai.
"Ziemeļu straumes 2" būvdarbi tika noslēgta rudenī. Patlaban projekta operators, kompānija "Nord Stream 2 AG" ar vienīgo akcionāru - "Gazprom", turpina sertifikācijas procedūru. Vācu regulators uzdevis tai nodibināt meitas uzņēmumu Vācijā. Plānots, ka sertifikācija aizņems vairākus mēnešus. Maskava uzskata, ka procedūra noslēgsies gada vidū.
"Ziemeļu straumes 2" cauruļvadu kopīgā jauda sasniegs 110 miljardus kubikmetru gāzes gadā. Projekta īstenošanā piedalījās partneri Eiropā – Royal Dutch Shell, OMV, Engie, Uniper un Wintershall.