Vai krievi vēlas karot? Kāpēc ASV izplata baumas par "uzbrukumu Ukrainai"

Histērija par izdomāto Krievijas uzbrukumu Ukrainai aizvien vairāk iegūst regulējama vājprāta aprises, portālā Sputnik Meedia konstatēja igauņu analītiķis Vladimirs Barsegjans.

Par "jauno militāro eskalāciju" paši pirmie ierunājās izdevumā "Washington Post", pēc tam tēmu uztvēra izdevums "Politico", piebalsoja Bloomberg, un, visbeidzot, savu artavu piemeta "Süddeutsche Zeitung". Vācu izdevums noslēpumaini pačukstēja, ka amerikāņu izlūkdienests brīdināja savus sabiedrotos par iespējamo konflikta eskalāciju Donbasā.

Ticēt amerikāņu izlūkdienestiem? Kurš tad pasaulē uz to ir spējīgs, izņemot "neatkarīgos" žurnālistus?

Visu, ko pasaulei stāsta ASV izlūkdienestu pārstāvji, vajag dalīt vismaz ar desmit, it īpaši pēc kolbiņas, ko 2003. gadā ANO Drošības padomes locekļu acu priekšā kratīja ģenerālis Kolins Pauels, toreizējais ASV valsts sekretārs.

Atcerieties – toreiz viņš klāstīja, atsaucoties uz amerikāņu izlūku datiem, ka Sadams Huseins gatavojot "bioloģisko ieroču rūpnīcas uz riteņiem un sliedēm". Gan rūpnīcas, gan arī pati viela kolbā bija grandioza dezinformācija, iegansts sagraut veselu valsti un nogalināt tās vadītāju.

Toreizējās avantūras augļus tagad ievāc lētticīgā Eiropa, ko pārpludinājuši tūkstošiem bēgļu no amerikāņu uz;spridzinātā reģiona. Tādu piemēru ir papilnam.

Metīsim pie malas emocijas un pamēģināsim ieliet savu darbas karoti bļaustīgo histēriķu spriedelējumos. Vispirms gribētos pievērst uzmanību dīvanajai datu nesakritībai ziņojumos par Krievijas spēkiem, kuri it kā esot sakoncentrēti uzbrukumam Ukrainai.

Dažkārt viņu skaits sasniedz deviņdesmit divus, citkārt – simt, gadās, pat simt septiņdesmit piecus tūkstošus karavīru. Kas viņus skaita? Vai skaitītāji ir skaidrā prātā?

Zinatāji stāsta, ka visas militārās vienības, par ko tagad tik daudz spriež un raksta, jau ilgus gadus atrodas norādītajās dislokācijas vietās, un fakts, ka tie "pēkšņi" ieraudzīti, jau ir īsta manipulēšana.

Militārie speciālisti norāda, ka tāds bruņoto spēku sastāvs nepārprotami nav pietiekams iebrukumam Ukrainas teritorijā, ka pie robežām jāsavelk vēl vismaz divsimt tūkstoši kareivju un virsnieku, ja patiešām iecerēt nopietnu militāro operāciju. Tamlīdzīgs pasākums var aizņemt ilgu laiku un ir gandrīz neiespējami to slēpt.

Kas tad pierāda bruņoto spēku pārvietošanos – pa sliedēm traucas ešeloni, pa ceļiem – simtiem kravas mašīnu ar karavīriem un tehniku? Vai ir kāda fotogrāfija, kurā būtu redzami izvērsti hospitāļi, spēku materiālās apgādes bāzes un daudz kas cits, bez kā ir neiespējami sākt karaspēka kustību? Kur ir satelītu uzņēmumi, un ziņas no blogeriem, kuri gatavi Dzimteni pārdot par īstu brītiņu slavas? Nav, vienkārši nav.

Tātad mums ir darīšana ar grandiozu, cinisku un ļoti bīstamu melu ziņu. To apstiprina arī virkne rietumvalstu ekspertu.

Piemēram, Londonas ekonomikas skolas aspirants Džefs Houns šajā kontekstā raksta: "Pareģojumi par Krievijas armijas uzbrukumu Ukrainai ir tīrās muļķības. Preses un dažu valstu valdību bezatbildīga rīcība: pēc Bloomber paniskajiem virsrakstiem ar brīdinājumiem par vērienību iebrukumu un dažādiem solījumiem aizsargāt Ukrainas teritoriālo vienotību vienīgi aug spriedze visai sarežģītā reģionā."

Kas un kāpēc to dara? Nebūs vajadzīgs necik nopietns darbs, lai sameklētu vājprātīgos, kam patīkams tamlīdzīgs scenārijs. Tagad viņi ir visu acu priekšā, fotogrāfijas – mediju pirmajās lapās, viņi skarbi rauc uzacis un defilē gar Krievijas robežu tankos.

Skaidrs ir vēl kas: Krievijai militārais konflikts nepavisam nav vajadzīgs – gan valdība, gan pilsoņi saprot, pie kā var novest tamlīdzīgs solis – tas kļūs par īstu katastrofu gan krieviem, gan ukraiņiem.