RĪGA, 4. janvāris – Sputnik. Somijas augstāko amatpersonu izteikumus par iespējamu pievienošanos NATO nevajadzētu uzņemt nopietni, uzskata Krievijas Starptautisko lietu padomes direktors Ivans Timofejevs, vēsta Sputnik Meedia.
Iepriekš Somijas prezidents Sauli Nīniste un premjerministre Sanni Marina paziņoja, ka Somija saglabā tiesības lūgt iespēju iestāties militārajā blokā. Komentējot politiķu vārdus, eksperts portālā RIA Novosti atgādināja, ka diskusija par to turpinās jau ilgu laiku, tā sākās pirms krīzes Ukrainā, turklāt lielākā daļa valsts iedzīvotāju šo ideju neatbalsta.
"Patiesību sakot, Somija patlaban arī bez dalības NATO var risināt drošības un sadarbības jautājumus ar rietumvalstīm. Somijai nav nekādas radikālas vajadzības iestāties NATO," konstatēja Timofejevs.
Viņš norādīja, ka daudzi Somijā saprot: iestāšanās militārajā blokā krasi pasliktinās attiecības ar Krieviju, kas līdz šim veidojušās labu kaimiņattiecību garā.
"Es domāju, pagaidām tā ir retorika, tā nav jauna. Nedomāju, to patlaban to vajadzētu uztvert nopietni," rezumēja eksperts.
Iepriekš Sputnik Meedia vēstīja, ka decembra vidū Somijas prezidents telefona sarunā ar Krievijas valsts vadītāju Vladimiru Putinu skāra arī Krievijas prasību par NATO nepaplašināšanos. Nīniste atklāja, ka paziņojis Putinam: Somija cienā savu suverenitāti un nevēlas atteikties no iespējas iesniegt pieteikumu par iestāšanos militārajā aliansē, ja šāds solis būs aktuāls.
Kad Krievija publicēja savus ierosinājumus drošības garantiju jautājumā, Sauli Nīniste paziņoja: šie projekti neatbilstot Eiropas drošības sistēmai, jo apdraud viņa valsts suverenitāti, kā arī vēlreiz atgādināja par Helsinku tiesībām iestāties NATO. Vēlāk premjerministre Sanna Marina paziņoja, ka Somijai ir svarīga pati iespēja iesniegt pieteikumu par iestāšanos Ziemeļatlantijas aliansē.
"Mēs saglabājam tiesības iesniegt pieteikumu par iestāšanos NATO. Mums augstu jāvērtē izvēles brīvība un jāuztver tas kā reāla iespēja, jo katra valsts var pati pieņemt lēmumus drošības jomā," viņas teikto citēja Yle.
Atgādināsim, ka Maskava jau vairākkārt paudusi bažas par NATO tālāku paplašināšanos. Decembra vidū Krievija iesniedza ASV un to sabiedrotajiem savus ieteikumus par savstarpējām drošības garantijām Eiropā, atteikšanos no vidēja un maza darbības rādiusa raķešu dislokāciju savstarpējas aizsniedzamības zonā un atteikšanos no alianses tālākas virzības uz austrumiem.
Maskavas un Vašingtonas pārrunas šajos jautājumos ieplānotas 9.-10. janvārī Šveicē.