Lielbritānijas karavīri – katram gadījumam – gatavi mukt prom no Ukrainas. Par evakuācijas plāniem pastāstīja izdevums "Daily Express", atsaucoties uz valsts aizsardzības ministru Benu Vollesu – viņš apliecināja, ka briti Ukrainas teritorijā pret krieviem nekaros – tas ir "maz ticams". Saskaņā ar avīzes datiem, lielākā daļa britu dislocēti Javorovas pilsētas apkaimē, no turienes Polija ir teju vai ar roku aizsniedzama, un turp viņus evakuēs, "ja sāksies karš ar Krieviju", portālā RIA Novosti pastāstīja Aleksandrs Habarovs.
Precīzas ziņas par britu grupējumu Ukrainā nav atrodamas. Lielbritānijas AM vietne informē, ka "Lielbritānijas armija sniedz atbalstu Ukrainai, trenējot ukraiņu bruņotos spēkus, (..) no pamata lauka un medicīniskās apmācības līdz kursiem, kuros māca cīnīties ar snaiperiem, bruņutehniku un artilēriju". Cik zināms, uz Ukrainu līdz ar lauka instruktoriem nosūtīti speciālisti kiberdraudu novēršanai (tātad – arī radīšanai). Saskaņā ar Doņeckas tautas republikas datiem, Kijevas kontrolētajā Donbasa teritorijā patlaban atrodas grupa ķīmisko ieroču speciālistu no Lielbritānijas. DTR secināja, ka pretinieks gatavojas uzbrukumam ar indīgu vielu palīdzību.
2018. gadā parādījās ziņas, ka Ukrainas teritorijā strādā Viņas Majestātes armijas hibrīdās 77. brigādes kareivji. Tā saformēta ar mērķi "apkopot visas iespējas atbildēm uz mūsdienu karaspēku un konfliktu izaicinājumiem, jo darbības cīņas laukā ne vienmēr prasa tikai vardarbību". Citiem vārdiem sakot, tā paredzēta informācijas karam. Tam Londonas acīs tagad, kad ziloņa lielumā izpūsti "Krievijas militārie draudi", ir principiāla nozīme – daudz lielāka nekā bruņu kuteru būve Ukrainas vajadzībām un veco BTR "Samson" sūtīšana, kā tas notika 2015. gadā.
Katru dienu britu presē parādās informatīvs iemesls aprunāties par Krieviju, kas "gatavojas uzbrukt Ukrainai". Ja iemesla nav, var iet drošības ministra Demiana Haindsa pēdās: viņš vienkārši iekļāva Krieviju starp Lielbritānijai bīstamākajām valstīm līdz ar Ķīnu, Irānu un Ziemeļkoreju: "Viņi var īstenot informatīvās operācijas un viņi to dara ar visdažādākajām metodēm." Par Londonas enerģiskajiem soļiem šajā jomā politiķis pieticīgi klusē, lai arī iemesls palepoties viņam ir.
Krievijas un ASV pārrunu priekšvakarā Anglijā neredzēti enerģiski ķepina augšā "viltīgā" Kremļa tēlu. Galvenais uzdevums – nepieļaut NATO un Krievijas attiecību objektīvu vērtējumu.
Pieprasot drošības garantijas Krievijai, Vladimirs Putins izteicās pēc iespējas saprotamāk. "Krievija nevēlas redzēt svešus grupējumus pie savām robežām. Tas ir saprotams. Iedomājieties, kas notiku, ja Ķīna noslēgtu savienību ar Kanādu? Spēcīgas valstis tādas lietas necieš," Bostonas universitātes profesors Džošua Šifrinsons uzskata, ka Putina prasības ir taisnīgas. Jāpiebilst, ka NATO un Ukrainas kontekstā runa ir par Krievijai nepārprotami naidīgi noskaņotu aliansi. Rietumu kolektīvā pozīcija – par katru cenu neatzīt acīmredzamo.
"Lēmumam atbloķēt bruņojuma piegādes (Ukrainai – red.) caur NATO valstīm jābūt prioritāram. (..) Nepieciešams skaidri iezīmēt, ka Ukraina ir Eiropas drošības galvenais jautājums, un sabiedrotie ir gatavi atteikties no kopīgiem ekonomiskajiem projektiem ar Krieviju, piemēram, no "Ziemeļu straumes 2", - raksta britu analītiskā centra "Chatham House" darbiniece Orisja Luceviča, spriežot par ukraiņu gatavību karam. – Vēlmi aizsargāt Ukrainu ar ieročiem rokās pauduši 60 procenti tās pilsoņu."
Vispirms Londonas, vēlāk – arī Ņujorkas "Times" publicēja identiskus materiālus par ukraiņu rezervistiem, kuri trenējas netālu no Kijevas, lai sāktu partizāņu karu "Krievijas uzbrukuma gadījumā". "Jo lielāku skaitu zārku nosūtīsim, jo dziļāk iegrims domās krievi," viņi klāstīja savus sapņus lasītājiem Lielbritānijā un ASV. "Partizānu" cīņas gatavību Ņujorkas izdevums vērtēja daudz zemāk nekā "eksperte" Luceviča: "par Ukrainu" karot gatavi 24 procenti. Tāda starpība rada šaubas par pētījumu objektivitāti, ja tādi patiešām organizēti. Rietumu prese ukraiņus pārvieto kā bandiniekus un lemj ukraiņu vietā, ko viņi vēlas.
Aptuveni tāpat notika "arābu pavasara" kulminācijas gados – uz salas pilnā sparā klāstīja par nežēlīgiem režīmiem un drosmīgu pretestību, atbalstīja atklātas provokācijas, lai pēc tam ar liekuļotu līdzjūtību skaitītu upurus un ar baudu uzveltu pat tiem atbildību "despotiem un tirāniem", kuri nu noteikti jāsoda.
Pēc fiasko Afganistānā NATO sabiedrotie jau mainīja toni – izrādās, viņi vienkārši "atbrīvojuši spēkus darbībām citās pasaules malās". Tā bēgšanu no Kabulas skaidroja valsts sekretārs Entonijs Blinkens, tikai neprecizēja, kur tieši viņi tagad plāno strādāt.
Tomēr sakāve Afganistānā nav pagājusi bez sekām: vairojot histēriju ap Putina "gaidāmo iebrukumu" Ukrainā, britu karavadoņi tūlīt piebilda, ka gatavi bēgt. Tālredzīgi gan viņi ir, neko teikt.