Pasaulē

ES pieprasa no Krievijas daudzmiljardu kompensāciju par importa aizvietošanu

Tiek apgalvots, ka Maskava jau ilgu laiku esot izstrādājusi pasākumus, kas tagad nostāda Eiropas uzņēmumus neizdevīgā situācijā, tirgojoties ar Krievijas valsts uzņēmumiem un citām organizācijām.
Sputnik
RĪGA, 27. decembris - Sputnik. Eiropas Savienība pieprasīja no Krievijas izmaksāt kompensāciju 290 miljardu eiro apmērā par Eiropas preču "diskrimināciju" importa aizvietošanas politikas dēļ, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) vietni.
Saskaņā ar dokumentu Maskava jau ilgu laiku esot izstrādājusi pasākumus, kas tagad nostāda Eiropas uzņēmumus neizdevīgā situācijā, tirgojoties ar Krievijas valsts uzņēmumiem un citām organizācijām. Jo īpaši runa ir par komerciepirkumu sistēmu.
Viedoklis
Krievijai nav vajadzības iesaldēt Eiropu – viņi paši tiek galā
Tiek atzīmēts, ka Brisele vairākkārt cēlusi šo jautājumu gan divpusējās pārrunās, gan Pasaules Tirdzniecības organizācijas forumos, taču lēmumi tā arī nebija pieņemti.
Saskaņā ar PTO datiem, 2019. gadā Krievijas valsts uzņēmumu tenderu vērtība bija 23,5 triljoni rubļu jeb aptuveni 290 miljardi eiro, kas ir aptuveni 20% no valsts IKP.
ES aicināja Krieviju atcelt ierobežojumus vai saskaņot tos ar organizācijas noteikumiem, taču Maskavā uzskata, ka šie pasākumi nav pretrunā ar tās saistībām.
Iepriekš ASV asi kritizēja Krieviju par importa aizvietošanas politiku, nosaucot to par PTO normu neievērošanu un solot veikt atbildes pasākumus. Galvenās pretenzijas ir par to, ka ASV uzskatā Krievija dod priekšroku pašmājas precēm un pakalpojumiem, realizē importa aizvietošanas programmu IT nozarē, saglabā "zinātniski nepamatotus" importa ierobežojumus lauksaimniecības nozarē, paplašina valsts kontroli pār ekonomiku un pastiprina tirdzniecības ierobežojumus. KF Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova nosauca par nepamatotiem ASV pārmetumus Krievijai par PTO normu pārkāpšanu.
Pasaulē
Bloomberg: vairākas lielas ES valstis neatbalsta sankcijas pret Krieviju
Krievijas un Rietumu attiecības strauji pasliktinājās 2014. gadā sakarā ar notikumiem Ukrainā un Krimā. Rietumi iniciēja sankciju konfrontāciju, lai arī Kremlis konstatēja – tāda pieeja ir neproduktīva.
Saasinoties situācijai Ukrainā, rietumvalstu valdības sāka ieviest sankcijas pret Krievijas pilsoņiem un uzņēmumiem, vēlāk – arī pret veselām Krievijas ekonomikas nozarēm. Atbildei Vladimirs Putins parakstīja dekrētu, kas aizliedz ievest atsevišķu lauksaimniecības un pārtikas produkciju no šīm valstīm. Embargo attiecināts uz gaļas, desu, piena produkciju, zivīm un jūras produktiem.
Vēlāk rietumvalstis vairākkārt pagarinājušas pret Krieviju vērsto sankciju darbību, bet Krievija atbilstoši pagarināja embargo darbību.
Eiropas Savienība saistījusi sankciju termiņu ar Minskas protokolu izpildi no Krievijas puses, kas vērstas uz situācijas noregulēšanu Ukrainas austrumos. Krievija uzskata, ka šāda loģika ir absurda, jo valsts nav iesaistīta Ukrainas iekšējā konfliktā.
Viedoklis
SWIFTa ātrumā: kas sabruks pēc trieciena Krievijai