RĪGA, 25. decembris — Sputnik. Eiropas Komisija nav atradusi pierādījumus apgalvojumiem, ka Krievija būtu vainīga pie gāzes cenu "kosmiskās" augšupejas laikā, kad cīņa par zaļo enerģētiku būtiski ietekmē degvielas sadārdzināšanos, stāsta RIA Novosti, atsaucoties uz itāļu avīzi "La Stampa".
Žurnālisti atgādināja, ka pret gāzesvadu "Ziemeļu straume 2" noskaņotā Polija vērsusies pie EK viceprezidentes Mārgretas Vestageres ar lūgumu pārbaudīt Krievijas koncerna "Gazprom" darbību jautājumā, vai nav saskatāmas "manipulāciju" pazīmes tirgū ar mērķi gūt finansiālo un politisko labumu. Brisele informēja, ka apkopotie dati nav pietiekami, lai izdarītu slēdzienus par Maskavas vainu.
Pēc La Stampa materiāla autoru domām, problēmas gāzes tirgū radījusi pēdējā laikā īpaši labi saskatāmā šķelšanās pašā Eiropas Savienībā, nevis Krievijas darbības.
"Brisele nolēmusi pielikt punktu valsts atbalstam fosilajiem degvielas veidiem, kas īpaši piesārņo apkārtējo visu. Tas attiecas arī uz gāzes projektiem, ko ES apstiprinās vienīgi gadījumā, ja "tie ir perspektīvi" vai sekmēs atteikšanos no oglēm Austrumeiropā," paskaidroja žurnālisti.
Tomēr izrādījies, ka atšķiras ES flagmaņu domas par neekoloģisko enerģijas avotu aizvietošanas metodēm. Rezultātā ES sadalījies vismaz divās daļās.
"Labie nodomi jautājumā par valsts atbalstu ir pretrunā strupceļam taksonomikas dēļ, kas ļauj lemt, vai kodolenerģētikas un gāzes nozares kaut kādā mērā tiks uzskatītas par nepieciešamiem avotiem enerģētiskās pārejas laikā. Ilgi gaidītais lēmums atlikts uz vēlāku laiku. Lielā mērā – tāpēc, ka šis izaicinājums tiek izspēlēts Francijas un Vācijas starpā: Parīze atbalsta kodolenerģētiku, Berlīne – iebilst," stāsta La Stampa.
Arī avīzes lasītāji pauda savas domas par Maskavas "lomu" degvielas cenu pieaugumā.
"Vai kāds nojauš, kāpēc mums jābūt labās attiecībās ar tiem, kuri atrodas viņpus okeāna un neko mums nedod, nevis ar tiem, kas ir mums tuvi un dod to, kas mums vajadzīgs..." taujāja viens no komentētājiem.
"Mēs neļaujam viņiem iebraukt Eiropā, mēs bloķējam viņu kontus Eiropas bankās. ES – tā ir utopija," konstatēja lasītājs ar lietotājvārdu "1956marco1956".
Gāzes cenas pakāpeniski auga kopš šī gada pavasara beigām, taču rudens sākumā tās strauji palielinājās līdz rekordlieliem rādītājiem. Pēc tam cenas kritās, tirgu moka drudzis.
Krasos lēcienus eksperti paskaidroja ar zemo gāzes līmeni Eiropas pazemes gāzes krātuvēs, sarukušo piedāvājumu un SDG augsto pieprasījumu Āzijā.
Rudenī kļuva zināms, ka noslēgti gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvdarbi, taču cauruļvada operatora sertifikācija ievelkas. Arī šis faktors ietekmējis līgumus.