Nesen Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs pieļāva "dažādus variantus" Krievijas kodolieroču dislokācijai Baltkrievijā, lai līdzsvaru situāciju, ja NATO dislocēs kodolieročus pie Sabiedrotās valsts robežām, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.
Iepriekš savas domas par Krievijas stratēģisko ieroču dislokācijas iespējām atklāja Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko un ārlietu ministrs Vladimirs Makejs. Rietumos saprot, ka tā nav nekāda metafora un manāmi nervozē.
Polijas prezidents Andžejs Duda uzskata, ka "ASV un NATO apņēmīgā pozīcija" var novērst kodolieroču parādīšanos Baltkrievijas teritorijā.
"Afganistānas neveiksminieku" grupas pārstāvja izcilā pašpārliecība patiešām šķiet amizanta – Vašingtona un Brisele nevar lemt par Krievijas ieročiem. Ļubļinas trijnieka (Polija, Lietuva, Ukraina) militāri politiskā nozīme Eiropā nav neko daudz augstāka par nulli.
ASV kodolieroču parādīšanās "uz austrumiem no Vācijas", proti, Polijā, liks operatīvi mainīt Krievijas raķešu mērķus un dislocēt starta pozīcijas uz rietumiem no Brestas, lai saīsinātu lādiņu lidojuma laiku līdz alianses lēmumu pieņemšanas centriem.
ASV un NATO Austrumeiropā pašas sevi iedzinušas zugzwang – gājiena spaida – situācijā, un tagad jebkurš gājiens pasliktinās pozīcijas un vedīs pie neizbēgamas sakāves. 20. decembrī Krievijas delegācijas vadītājs Vīnē pārrunās par militārās drošības un bruņojuma kontroles jautājumos Konstantins Gavrilovs paziņoja, ka tālākais "NATO uzbrukums" vedīs pie "Krievijas militāri tehniskās un militārās atbildes". Arī Baltkrievija gatavojas cīņai.
Un tomēr... vai Krievijas kodolieroču dislokācija Baltkrievijas teritorijā ir pamatota stratēģiski, taktiski un tehnoloģiski?
Domājamais un nenoteiktais
Krievija atbalsta starptautisko problēmu mierīgu risinājumu. 17. decembrī Maskava piedāvāja Vašingtonai (jo NATO ir tikai ASV instruments) principiāli jaunus spēles noteikumus, juridiski saistošu savstarpējo pienākumu sistēmu – līgumu projektus par drošības garantijām, lai stiprinātu globālo drošību.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. decembrī Aizsardzības ministrijas kolēģijā atkārtoja, ka Krievija nevēlas asinsizliešanu un apņēmusies risināt jautājumus politiski diplomātiskiem līdzekļiem. Tāpēc tā cer saņemt skaidru un izsmeļošu atbildi no ASV uz saviem piedāvājumiem.
Ja Baltajam namam pietiks politiskās gudrības, Pentagona un tā sabiedroto spēki Eiropā necietīs. Pretējā gadījumā Maskava un Minska sāks īstenot "visdažādākos variantus", ieskaitot raķetes un kodolieročus. Būtu loģiski pieņemt, ka "atmaksas zobens" būs atbilstošs draudu mērogam.
Janvārī sāksies starpkontinentālo ballistisko raķešu (SBR) "Sarmat" pilnā cikla izmēģinājumi. Jaunais komplekss sāks kaujas dežūras 2022. gada beigās (stratēģiskajos raķešu spēkos tas nomainīs smagās raķetes "Voyevoda").
SBR ar hiperskaņas blokiem iespējams izmantot kā precīzo konvencionālo ieroci. Ar ātrumu apmēram 15 Mahu (7 km/sek.) apmērā atmosfērā bloka kinētiskā enerģija nodrošina kodoluzbrukumam raksturīgus postījumus, tikai bez radiācijas.
Hiperskaņas manevrējošo šāviņu priekšrocība ir spēja ļoti precīzi koriģēt trajektoriju, ielidot objektu (lēmumu pieņemšanas centru) "vēdlodziņā" tūkstošiem kilometru attālumā no starta vietas. Lielbritānija jau krīt izmisumā. Taču 200 tonnas smagās SBR "Sarmat" ar darbības rādiusu līdz 18 000 km Baltkrievijai šķiet pārmērīgi. Tādām raķetēm ērtāk un drošāk būtu startēt no Sibīrijas.
Hiperskaņas raķete "Cirkon" pārvar vairāk nekā 1000 km sešu minūšu laikā, manevrējot atmosfēras blīvajos slāņos (uz sava dzinēja vilkmes rēķina, neizejot kosmosā). Spārnotie "Cirkon" ir piemēroti precīzam trāpījumam mērķī uz sauszemes un ūdens, bet galvenais – Krievijā izstrādā sauszemes bāzes variantu. Tāda raķete varētu no Brestas apgabala ātri sasniegt Briseli, bet 160 km līdz Varšavai pārvarētu vienas minūtes laikā. "Cirkon" KF spēkos parādīsies 2022. gadā, un Baltkrievijas hiperskaņas perspektīvas kļūst skaidrākas.
Vēl ticamāka šķiet Krievijas operatīvi taktisko raķešu kompleksu "Iskander M" (darbības rādiuss – 500 km) dislokācija Baltkrievijas teritorijā. Tie garantē satriecošu hiperskaņas (6 Mahi) atbildi Eiropas agresīvajiem kaimiņiem. Pierobežas zonā Brestas un Grodņas apgabalos izvietotie "Iskander" varētu ļoti efektīvi atbildēt uz NATO "savladīšanu" un atgriezt "partnerus" daudzpolārās pasaules realitātē.
Jāpiebilst, ka Baltkrievijai ir tādas pašas tiesības izvietot un pielietot takstiskos kodoltermiskos ieročus kā "bezkodola" Beļģijai, Vācijai, Itālijai, Nīderlandei un Turcijai. ASV šajās valstīs glabā apmēram 200 B61 tipa ūdeņraža bumbas ar koējo jaudu 18 megatonnu apmērā (900 Hirosimas), un tās ir pastāvīgā preventīvas ieroču pielietošanas gatavībā.
Izdevums "Military Watch" konstatēja: "ASV ir pievērsušās Baltkrievijai ar intensīvas izlūkošanas mērķiem, Krievija izvērš kodolbumbvedējus, lai aizsargātu sabiedroto." Palielinājusies ASV izlūkošanas un stratēģiskās aviācijas lidojumu intensitāte Polijas gaisa telpā, Baltkrievijas valsts robežu tuvumā. Valstī piedevām dislocēti 4 tūkstoši amerikāņu kareivju, bet Vašingtonas un Varšavas jaunā vienošanās ļauj dislocēt Polijā 20 tūkstošus Pentagona kareivju. Polija ieplānotie amerikāņu ieroču iepirkumi 133 miljardu dolāru vērtībā līdz 2035. gadam arī apdraud Baltkrieviju.
Minska ir gatava stingri atbildēt uz amerikāņu vidēja un maza darbības rādiusa raķešu dislokāciju Austrumeiropā. Baltkrievijas savienība ar Krieviju sola "partneriem" virkni pārsteigumu, kuru vidū galvenais – garantēta iznīcība agresoriem, kas pielietojuši kaut vai vienu vienīgu taktisko kodolbumbu.
Atgādināšu: Krievijas tehnoloģiski attīstītā kodltriāde nodrošina augstu dzīvotspēju 6255 speciālajiem lādiņiem. Krievijas un Baltkrievijas operācija – agresora piespiešana ievērot mieru – izskatās aizvien ticamāka, un tās gaitā ilgstoša pretošanās izrādīsies bezjēdzīga.
Lasiet militārā analītiķa Aleksandra Hroļenko kanālu Telegram https://t.me/AKhrolenko