ASV militārais budžets sasniedzis 778 miljardus dolāru. Pentagons līdz 3 miljardiem dolāru palielinājis līguma summu par hiperskaņas raķetes radīšanu ASV Jūras kara spēku vajadzībām. Amerikāņi pūlas "iekarot" hiperskaņu ar astoņu dažādu programmu palīdzību, un 2022. finanšu gadā plāno iztērēt vēl 3,8 miljardus dolāru. Izdevumi ir salīdzināmi ar Eiropas aizsardzības iniciatīvu (4 miljardi dolāru), stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.
Pentagons plāno piecu gadu laikā noslēgt jūras bāzes hiperskaņas raķetes izstrādi ar darbības rādiusu, kas pārsniegs 2700 km, 2024. gada pavasarī demonstrēt spēju likvidēt "izraudzītus un kritiskus mērķus", izdarīt triecienus "stundas laikā jebkurā vietā uz Zemes". patiesībā amerikāņi vēl nav pārvarējuši sākotnējā paātrinājuma problēmu, bet vadāmais lidojums hiperskaņas ātrumā ir vēl lielāka tehnoloģiskā problēma.
Darbu pie gaisa bāzes hiperskaņas raķetes AGM-183A (ARRW) ASV plānoja noslēgt (pieņemt bruņojumā) 2022. gada rudenī, taču izmēģinājuma prototipi nepaātrinās ne par kādu naudu. AGM-183A izmēģinājumi 2021. gada aprīlī un jūlijā bija neveiksmīgi.
Pentagona Sauszemes spēki plāno "ne ātrāk kā 2023. gadā" saņemt mobilo hiperskaņas sistēmu LRHW (Long Range Hypersonic Weapon) ar darbības rādiusu līdz 3000 km, taču pagaidām daudzpakāpju paātrinātāju izmēģinājumi nav īsti pārliecinoši.
ASV Aizsardzības ministrijas perspektīvo pētījumu programmu pārvalde septembrī sniedza ļoti skopas ziņas par raķetes HAWC (Hypersonic Air-breathing Weapon Concept) prototipa sekmīgiem izmēģinājumiem – nav zināms, kad un kur, taču aparāts it kā esot pārvarējis hiperskaņas slieksni un sasniedzis 5 Mahu ātrumu. Speciālisti rezultātu novērtēja skeptiski.
Plazmas temperatūra
Amerikāņu hiperskaņas projektus pavada vērā ņemamas tehnoloģiskās un inženiertehniskās problēmas. Cita starpā tās saistītas ar materiāliem un siltumu. Kad lādiņš sasniedzis hiperskaņas ātrumu, sākas manevri atmosfērā plazmas mākonī, kas var sadedzināt korpusu, nerunājot jau par antenām un detektoriem. Pie tam elektriskajām iekārtām stabili jānodrošina kurss un manevri. Te pastāv plašas iespējas materiālzinātnes, dzinēj būves, elektronikas un aerodinamikas attīstībā.
Piemēram, amerikāņu hiperskaņas raķetes X-43A izmēģinājumu gaitā Aļaskā pēc septiņas sekundes ilga lidojuma aptuveni 6500 km/h ātrumā aparāts sadega atmosfērā. Krievijas "Cirkon" nedeg.
Pentagona situācija ir jo dramatiskāka tāpēc, ka Krievijas hiperskaņas raķetes sekmīgi lido kopš 2016. gada par daudz mazākiem līdzekļiem no budžeta. "Cirkon" tiek ražoti sērijveidā. Krievijas hiperskaņas "Avangard" sasniedz ātrumu līdz 28 Mahiem, "Kinzhal" un "Cirkon" – līdz 10 Mahiem (tāpat kā Ķīnas vidēja darbības rādiusa raķete DF-17). Krievijas Gaisa kosmiskie spēki 2022. gadā uzņems kaujas dežūrā hiperskaņas bruņojuma perspektīvos paraugus. Krievija vēl tālāk aizsteidzas priekšā ASV.
Šajā fonā manāma dīvaina amerikāņu hiperskaņas programmas īpatnība – plānveida iluzionisms.
Kortlendas pilsētā (Alabamas štats) parādījās "Lockheed Martin" gaisa bāzes hiperskaņas raķešu montāžas rūpnīca, lai arī vēl nav noticis neviens raķešu izmēģinājums. Uzņēmums plāno līdz 2022. gada beigām saražot 12 neesošas hiperskaņas raķetes AGM-183A ARRW Gaisa spēku vajadzībām. "Lockheed Martin" hiperskaņas izstrādājumu reklāmas attēli datorā izskatās daudz labāk nekā metāla izstrādājumi.
Starp citu, Krievijas pretgaisa aizsardzības spēki jau pārdomā aizsardzību no domājamā pretinieka hiperskaņas raķešu triecieniem – pirmās šāda veida mācības notika oktobra beigās vairākos reģionos. Aušluka poligonā Astrahaņas apgabalā notika šaušanas mācības pa mērķiem, kas imitēja superātrus mērķus. Šiem nolūkiem Krievijas rīcībā ir PGA zenītraķešu sistēmas S-300, S-350, S-400, S-500.
Līderu sacensības
ASV un NATO tik tikko paspēja atgūties pēc hiperskaņas raķešu "Avangard", "Cirkon" un "Kinzhal" parādīšanās Krievijā (tās padara bezjēdzīgas visas esošās un perspektīvās PGA un PRA sistēmas, kā arī aviācijas bāzes grupējumus), kad pie apvāršņa parādījās Ķīnas hiperskaņas ieroči.
Pekina nepublicēja reklāmas ierakstus, taču amerikāņi mediji vērtē, ka tā "pārvarējusi fizikas ierobežojumus". Lidaparāts "Čančžen", kas spēj nest kodollādiņus, nesenajos izmēģinājumos Dienvidķīnas gaisa telpā palaida hiperskaņas raķeti, kas apriņķoja Zemi un tikai nedaudz novirzījās no mērķa. Teicams rezultāts aptuveni 40 tūkstošus kilometru garam izmēģinājuma lidojumam.
ASV izlūkdienests komentēja: "Mums nav ne jausmas, kā viņi to paveikuši." ASV BS Štābu priekšnieku apvienotās komitejas priekšnieks Marks Millijs paziņoja, ka Ķīnas raķetes spēj pārvarēt amerikāņu pretraķešu aizsardzības sistēmu. Pentagonam nav zināms, kā aizsargāties no tamlīdzīgām tehnoloģijām, un amerikāņus ļoti satrauc Pekinas jaunās militārās iespējas. Savukārt Ķīnas vēstniecības ASV pārstāvis Ļu Penjuijs uzsvēra, ka Pekinas militārās politikas pamatos pēc savas būtības ir aizsardzības apsvērumi.
Iepriekš bruņojumā uzņemts fantastiskais bloks "Avangard", kas ierindoja Krieviju pirmajā vietā vispasaules hiperskaņas sacensībās. Britu izdevums "The Telegraph" aprakstīja militārā pielietojuma taktiku: nesējraķete, kas 2018. gada 26. decembrī tika palaista Urālos, neizejot kosmiskajā telpā, stratosfērā izveda trieciena kursā šāviņu, kas pa zigzaga trajektoriju planēja apmēram 7000 km virs Sibīrijas un precīzi trāpīja mērķī Kamčatkā.
Svarīgi uzsvērt, ka Krievija un Ķīna ne mazākajā mērā nevēlas militāru konfrontāciju ar kaimiņiem, un bija spiestas radīt hiperskaņas raķetes savas teritorijas un sabiedroto aizsardzībai no kolektīvo Rietumu aizvien izsmalcinātākās un neprātīgās agresijas. Maskava un Pekina nevēlas ļaunprātīgi izmantot tehnoloģiski attīstīto militāro spēku un nevienu neapdraud.
Lasiet militārā analītiķa Aleksandra Hroļenko kanālu Telegram https://t.me/AKhrolenko