RĪGA, 12. decembris – Sputnik. Krievija aicina Rietumus neatteikties no ierosinājuma ieviest pārbaudāmu moratoriju raķešu dislokācijai Eiropā, pastāstīja Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs preses konferencē starptautiskajā ziņu aģentūrā "Rossija segodņa".
"Kolēģi, NATO valstis, papūlēsimies nopietni risināt jautājumu par to, kā panākt, lai Krievijas pašreizējais vienpusējais moratorijs tamlīdzīgu sistēmu (raķešu) dislokācijai kļūtu divpusējs, savstarpējs, pie tam pārbaudāms. Mūsu ierosinājumi ir iesniegti, nevajag no tiem atteikties," teica Rjabkovs.
Diplomāts uzsvēra, ka nepieciešams izvairīties no jaunas raķešu krīzes Eiropā, vidēja un maza darbības rādiusa līdzekļu parādīšanās šajās teritorijās, kamēr vēl nav par vēlu. "Nepieļaujami, tas ir tiešs ceļš pie konfrontācijas eskalācijas," teica Rjabkovs.
"Krievija piedāvā Amerikai alternatīvu ceļu, lai nepieļautu Karību krīzes atkārtošanos. Mēs piedāvājam tai alternatīvu – tamlīdzīga bruņojuma neizvietošanās mūsu robežu tuvumā, destabilizējošo spēku un līdzekļu atvilkšanu, atteikšanos no provokatīviem pasākumiem, ieskaitot dažādas mācības. Taču mums ir vajadzīgas garantijas, un garantijām jābūt tiesiskām," paskaidroja Rjabkovs.
Ņemot vērā ASV izstāšanos no Vidēja un maza darbības rādiusa raķešu līguma, pērn KF prezidents Vladimirs Purins apstiprināja Maskavas pieturēšanos pie moratorija vidēja un maza darbības rādiusa sauszemes raķešu izvēršanai līdz brīdim, kamēr reģionos neparādīsies analoģiskas ASV raķetes. Lai mazinātu satraukumu šajā jomā, Maskava ieteica izvērtēt savstarpēju verifikācijas pasākumu variantus.
Situācijas "nervs"
Ārlietu ministra vietnieks atzīmēja, ka ASV ignorē Maskavas brīdinājumus, NATO militārā infrastruktūra joprojām tuvojas Krievijas teritorijai. "Šī iemesla dēļ Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzdeva panākt pie rietumu robežām ilgtermiņa tiesiskas drošības garantijas, fiksētas līgumu formā," atzīmēja Rjabkovs.
Pēc diplomāta vārdiem, Putins ar savu ieteikumu parūpēties par drošības garantijām skāris pašu situācijas "nervu" Eiroatlantijas reģionā.
"Būtu naivi domāt, ka Krievija drīz saņems no Rietumiem drošības garantijas. Svarīgi ņemt vērā: ja oponenti viņā pusē, ASV un citi sabiedrotie, tā saucamie ASV domubiedri, atteiksies, mēģinās darbu sabotēt, viņi neizbēgami saskarsies ar tālāku situācijas pasliktināšanos pašu drošības jomā," brīdināja Rjabkovs.
Viņš piebilda, ka "tas ir atsevišķs jautājums, kādā veidā, kādā formā tas notiks".
"Vēlreiz: nekāda tālāka NATO virzība uz austrumiem nedrīkst notikt. Taču pat atsakoties no tālākas virzības, nedrīkst būt arī nekādas tuvējo teritoriju apgūšanas militārā un militāri tehniskā aspektā, kā tas notiek pašlaik, kaitējot Krievijas drošības interesēm," uzsvēra diplomāts.
Maskava "nelieksies"
Rjabkovs norādīja, ka ASV būtu labāk vienoties ar Krieviju nevis atstāt visu likteņa varā un gaidīt, kad Maskava "salieksies".
"Gribētos cerēt, ka vēstures mācība un slēdzieni pēc pašreizējiem notikumiem Vašingtonā tiks izdarīti, un radīsies sapratne par to, ka vienoties tomēr labāk nekā atstāt visu likteņa varā, gaidot, ka Krievija "salieksies", izšķirsies par vienpusēju piekāpšanos, aizmirsīs visu, par ko runājam tagad, kārtējo reizi sagremos kaut kādu nesaprotamu provokatīvu darbību porciju, un ar to viss beigsies līdz nākamajam eskalācijas posmam. Nē, nebeigsies," uzsvēra diplomāts.
Maskava pieļauj asimetriskas atbildes iespēju, ja ASV neatbildēs uz tās ierosinājumiem drošības garantijām, piebilda Krievijas ārlietu ministra vietnieks.
"Mēs tomēr esam pievērsušies dažāda veida problēmu diplomātiskiem risinājumiem un situācijas risināšanai ar diplomātiskiem līdzekļiem. Sliktākajā gadījumā no mūsu puses iespējamas asimetriskas atbildes. Arsenāls, notikumu normalizācijas resurss, lai arī jaunā risku līmenī, tomēr mūsu drošības garantētai nodrošināšanai vēl aizvien ir vērā ņemams," konstatēja diplomāts.
Pēc viņa vārdiem, Krievijas karavīriem ir visi šiem nolūkiem nepieciešamie līdzekļi, un Maskava ir pārliecināta par saviem spēkiem.
"Mēs esam pārliecināti par savas aizsardzības drošību, mūsu bruņotajos spēkos ir iespējas jebkādu uzdevumu risināšanai. Jautājums ir citāds – vai oponenti tajā pusē ir gatavi uztvert realitāti visā tās dziļumā un tomēr neiet tālāk pa konfrontācijas audzēšanas, spriedzes audzēšanas ceļu, bet gan pāriet pie vienošanās meklējumu algoritma," rezumēja Rjabkovs.