Krievijā

Politiķis atgrieza NATO vadītāju reālajā dzīvē: ne jau viņš lems, uz ko Krievijai tiesības

Krievijas Federācijas padomes loceklis Aleksejs Puškovs pauda viedokli par NATO ģenerālsekretāra spriedelējumiem, kurš piesavinājies tiesības nospraust Krievijai tās interešu robežas.
Sputnik
RĪGA, 5. decembris - Sputnik. NATO bloka ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga nesenie Krievijai naidīgie izteikumi gaisinājuši ilūzijas par alianses dialoga iespējām ar Krieviju. Pie tāda slēdziena nonācis Krievijas Federācijas padomes loceklis Aleksejs Puškovs, vēsta Sputnik Meedia.
"Par ko mums sarunāties ar NATO: par to, ka Krievijai nav nekādu tiesību un nekādu interešu sfēru? Uz tāda pamata reālu dialogu veidot neizdosies," konstatēja senators.
Krievijā
Zaharova komentēja NATO paziņojumu par Krievijas "agresīvo uzvedību"
Komentārā izdevumam "Vzgļad" politiķis pievērsa uzmanību NATO ģenerālsekretāra liekulībai: no vienas puses, viņš stāsta, cik nozīmīga ir dialoga atjaunošana ar Maskavu, no otras, "atņem" Krievijai tiesības uz savu interešu sfēru.
"Stoltenberga izteikumi vienlaikus nepārliecinoši un liekulīgi. Pirmkārt, katrai valstij ir sava interešu sfēra. Tā nozīmē vismaz drošu apkaimi. Otrkārt, NATO ģenerālsekretāra vārdi neatbilst visām rietumu alianses valstu doktrīnām un darbībām," konstatēja Krievijas senators.
Kā piemēru viņš minēja NATO militāro klātbūtni Melnajā jūrā, Āfrikā, Japānā, Dienvidkorejā.
Krievijā
KF politiķis: Stoltenbergs sabojājis visu, ko vien varēja sabojāt
"Pie tam Stoltenbergs nez kāpēc nesaka, ka Ziemeļatlantijas aliansei ir ne tikai interešu sfēras, bet arī militārās sfēras. Pēdējo 20 gadu laikā rietumu alianses valstis piedalījušās slēptos vai atklātos karos Dienvidslāvijā, Irākā, Lībijā, Sīrijā un Afganistānā," piebilda Puškovs.
Viņš novērtēja: alianses vadītāja spriedelējumi demonstrē, ka NATO "dominē absolūti neadekvāts un apzināti melīgs priekšstats par to, kā Krievija plāno parūpēties par savām interesēm."
"Ne jau NATO ģenerālsekretārs lems, uz ko mums ir tiesības, uz ko – ne," rezumēja senators.
Iepriekš Ziemeļatlantijas alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs aicināja neuzskatīt Krieviju par valsti, kam ir tiesības nospraust savu interešu sfēru. Pie tam, viņa ieskatā, alianses militāro spēku audzēšanu pie Krievijas robežām un atbalsta sniegšanu Krievijas kaimiņvalstīm neesot iespējams uzskatīt par provokācijām un nevēlamiem soļiem.
"Tā ir kļūda - uzskatīt, ka NATO atbalsts suverēnām valstīm ir provokatīvs," teica Stoltenbergs.

Maskava vārdiem netic

Iepriekš alianses vadība daudzkārt apgalvoja, ka organizācija nelolo agresīvus plānus pret Krieviju, tomēr atteicās rakstiski nostiprināt savus apgalvojumus. Šim faktam uzmanību pievērsa Krievijas prezidents Vladimirs Putins 1. decembrī vairāku valstu jauno vēstnieku akreditācijas ceremonijā.
Pasaulē
NATO ģenerālsekretārs atteicies apmeklēt drošības konferenci Maskavā
"Mums vajadzīgas tiesiskas, juridiskas garantijas, jo Rietumu kolēģi nav izpildījuši savas agrākās mutiskās saistības. Piemēram, visiem zināms par mutiskajiem apgalvojumiem, ka NATO nepaplašināsies uz austrumiem, taču viss notika diametrāli pretēji," paziņoja Krievijas valsts vadītājs.
"Pēc būtības, Krievijas likumīgās bažas drošības jomā tika ignorētas, un tagad tās vēl aizvien turpina ignorēt," piebilda Putins.