RĪGA, 1. decembris - Sputnik. Krievijas un NATO attiecības varētu uzlaboties, ja alianse sāks rīkoties Eiropas drošības patieso interešu gultnē, paziņoja Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško.
"Vai pastāv izredzes panākt pozitīvas pārmaiņas? Pastāv. Ja virsroku gūs izpratne par Eiropas drošības patiesajām interesēm. Bet to pamatā nevar būt centieni virzīt attiecības ar Krieviju aizvien tuvāk bīstamai robežai," Gruško konstatēja diskusijā kluba "Valdai" ietvaros, vēsta RIA Novosti.
Pēc viņa vārdiem, Krievijas ierosinājumu īstenošana palīdzēs atkāpties no šīs robežas. Runa ir par ierosinājumu, ar ko Maskava nāca klajā 2018. gadā: atjaunot dialogu ar NATO militārajā aspektā, ieskaitot militāro ekspertu konsultācijas jautājumos, kas interesē abas puses un rada gan Krievijas, gan tās partneru bažas.
Bez tam Krievija ierosināja veikt pasākumus ar mērķi savstarpēji mazināt militāro aktivitāti Krievijas un NATO tiešās saskarsmes līnijā. Gruško paskaidroja, ka runa ir par Baltiju, Melno jūru un Arktiku. Vienlaikus jāuzlabo mehānisms, kas ļaus novērst bīstamu militāro darbību un incidentus gaisa telpā un jūrā, vispirms – Melnās un Baltijas jūru reģionos.
Līdztekus Maskava 2019. gadā ierosināja attālināt operatīvo mācību rajonus no Krievijas un NATO saskarsmes līnijas un rūpēties par incidentu novēršanu gaisā un jūrā, kā arī noteikt lidmašīnu un kuģu minimāli pieļaujamo tuvināšanās distanci, turpināt savstarpējo informācijas sniegšanu par gaidāmām mācībām.
"Būtu grūti gaidīt kaut ko vairāk tagadējos apstākļos, taču, ja NATO būs gatava reālam darbam, šo soļu realizācija ļaus kaut mazliet atveseļot situāciju un uzlabot drošību ne tikai Krievijas un NATO attiecībās, bet arī Eiropas un eiroatlantiskajā reģionā kopumā," norādīja Gruško.
Diplomāts uzsvēra, ka Krievija diezin vai atjaunos pārstāvniecību Ziemeļatlantijas aliansē Briselē.
"Viss attīstās tā, ka diezin vai mēs tur atgriezīsimies. Kad Krievijas Federācijai tika raidīts signāls par to, ka diplomātiskā klātbūtne ir absolūti nevietā, ka normālas diplomātiskās dzīves nebūs, mums atstāja vienu vienīgu lēmumu – to, kas tika pieņemts. Tas bija vienīgais iespējamais," paskaidroja Krievijas ārlietu ministra vietnieks.
Gruško rezumēja, ka NATO politikā jānotiek fundamentālām pārmaiņām Krievijas virzienā, - gan no militārās plānošanas, gan politikas viedokļa, tikai tad atjaunosies dialogs ar Maskavu.
"Krievijas ierosinājumu īstenošana – mācību atvilkšana un pašreizējās aktivitātes iesaldēšana varētu demonstrēt, ka izredzes vēl nav zaudētas," piebilda diplomāts.
NATO sekretariāts 6. oktobrī oficiāli informēja Krieviju par alianses ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga lēmumu atsaukt Krievijas pastāvīgās pārstāvniecības astoņu darbinieku akreditāciju, kā arī samazināt diplomātiskās misijas sastāvu līdz 10 cilvēkiem.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka NATO salauzusi dialoga mehānismus ar Maskavu un attiecības ir skumdinošas.