Džo Baidens sagādājis vilšanos Eiropai. Viens no pirmajiem par to atklāti ierunājās bijušais Francijas vēstnieks ASV Žerārs Aro: "Mēs vērojam ilgtermiņa kustību ASV. Obama par Eiropu neraizējās. Tramps bija naidīgi noskaņots pret Eiropu. Tagad – Baidens. Atklāti sakot, Baidens sagādājis Eiropai milzīgu vilšanos." Diplomāts sūdzas par to, ka pašreizējā ASV administrācija neraizējas par stāvokli Vecajā pasaulē. Eiropas Komisija nosūtījusi Baidena komandai garu sarakstu – jautājumus, kuros būtu iespējams strādāt kopā: kiberdrošība, kriptovalūta, nodokļi mūsdienīgo tehnoloģiju jomā, bet atbildes vēl aizvien nav. "Nekādas iniciatīvas. Neviena paziņojuma par to, ka Eiropa un amerikāņi kopā strādās pie tā vai šitā. Amerikāņi pievērsušies Ķīnai. Viņu ārpolitika: Ķīna, Ķīna, Ķīna." Par ASV attiecībām ar ES portālā RIA Novostipastāstīja Aleksandrs Habarovs.
Francūži ir apjukuši. Skandāls ar Austrālijai paredzētajām zemūdenēm izjaucis Parīzei nozīmīgu diplomātisko operāciju, ar kuras palīdzību Francijas ĀM cerēja uzlabot attiecības ar Vašingtonu. Šī gada septembrī apritēja Česapīkas kaujas 240. gadadiena. Francijas flote 1781. gadā sakāva britus, radot lūzumu ASV Neatkarības karā.
Franču flotes komandieris kontradmirālis grāfs de Grass toreiz rīkojās savas valsts interesēs, kas naidojās ar Britu impēriju. Viņam ne prātā nenāca, ka gandrīz divarpus gadsimtu vēlāk cīņas dalībnieku tālajiem pēctečiem nāksies turpināt cīņu, tikai tagad – par tiesībām dēvēties par Savienoto Valstu tuvāko sabiedroto.
Francijas vēstniecība par godu jubilejai iecerēja svinīgu banketu, lai atgādinātu partneriem savus senos nopelnus. Taču toreiz Francijas vēstnieku atsauca uz Parīzi, un pasākumu atcēla. Makrons nobijās un par tālāku konfrontāciju neizšķīrās. Francijas prezidents saviem uzbrukumiem izvēlējās padevīgo Austrālijas premjerministru.
Acīmredzot, ir vajadzīga Šarla de Golla mēroga figūra, lai nopietni strīdētos ar ASV. Viņš varēja atteikties no dolāra, padzīt no savas valsts NATO galveno mītni un amerikāņu bāzes, patstāvīgi vienoties ar Ķīnu un PSRS. Tādu ģenerāļu Rietumeiropā nav, tāpēc nav arī neviena, kas spētu komandēt "Eiropas apvienoto armiju", par ko Parīze, Brisele un Berlīne sapņo jau pasen. Ir tikai vēlme.
Tiklīdz amerikāņi paziņoja, ka pamet Afganistānu, eiropieši atkal saskārās ar rūgt bezpalīdzības sajūtu un aptvēra, cik lielā mērā ir atkarīgi no ASV. "Eiropa var un, acīmredzot, tai jābūt spējīgai un gatavai darīt vairāk patstāvīgi. Mums ir vajadzīga Eiropas aizsardzības savienība," savā programmas runā paziņoja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.
Jau maijā 14 ES valstu aizsardzības ministri ieteica veidot apvienotos ātrās reaģēšanas spēkus – 5000 kareivjus, ko būtu iespējams izmantot kritiskās situācijās, piemēram, kā tas notika Kabulā, kad eiropieši nespēja saviem spēkiem evakuēt savus pārstāvjus un vienkāršos pilsoņus bez ASV palīdzības. Ideja par vienotiem bruņotajiem spēkiem Eiropā pirmo reizi parādījās 1999. gadā. 2007. gadā tika izveidota operatīvo cīņas grupu kolektīvā sistēma (1500 kareivji), taču tā ne reizi nav izmantota.
Samits "Eiropas aizsardzības" jautājumos ieplānots Briselē nākamā gada pirmajā pusē. Tomēr, grozi kā gribi, militārie trumpji vēl aizvien ir NATO rokās, kuras galvenā mītne tāpat atrodas Beļģijas galvaspilsētā. Proti, atkal daudz kas atkarīgs no ASV. Kamēr Eiropas politiķi saņem dūšu, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs jau decembrī nāks klajā ar ES un Ziemeļatlantijas alianses attiecību atjaunoto koncepciju. Viņa viedoklis ir labi zināms: septembrī intervijā britu izdevumam "The Sunday Telegraph" viņš paziņoja, ka ES bruņotie spēki varot novājināt viņa vadīto bloku un pat "sašķelt Eiropu", bet vienotie ātrās reaģēšanas spēki varot radīt kaitējumu NATO sabiedroto "pieticīgajiem resursiem". ASV saglabā militāru kontroli pār Eiropu. Pēc uzlidojumiem Dienvidslāvijai, kas ne tikai pārkāpa jebkādus likumus un normas, bet arī kaitēja pašai Eiropai, Balkānos, Kosovā parādījās amerikāņu milzīgā armijas bāze Bondstila. ASV jau sen atbīdījušas malā francūžus un vāciešus, pārņēmušas varu Kijevā un tagad rotaļājas ar Ukrainas detonatoru. Ja tur kaut kas sāksies, bēdīgi klāsies visai Eiropai.
Prezidents Makrons var pēc sirds patikas izrunāties par to, ka "NATO smadzenes ir mirušas", dodot mājienu par aizokeāna hegemonu. Problēma ir cita – pašiem eiropiešiem ir bail. Pie tam nākas daudz ko norīt un noklusēt. Amerikāņi norāda, būvēt "Ziemeļu straumi 2" vai nebūvēt, bet pēc tam savus tankkuģus ar Eiropai apsolīto SDG pavērš uz Dienvidaustrumāziju, jo viņiem tā ir izdevīgāk.
Vienīgā "piekāpšanās" no Baidena puses – amerikāņi tomēr piekrita atcelt Trampa ieviestos tarifus par alumīniju un tēraudu no Eiropas. Pareizāk sakot, ASV noteica kvotas tērauda un alumīnija beznodevu importam no Eiropas, tāpēc eiropiešiem radusies iespēja atjaunot agrākos piegādes apjomus, kas šajos gados kritušies uz pusi. Tomēr iespēju apjomus palielināt nav.
Baidena administrācija līdz pēdējam "stiepa gumiju" tarifu atcelšanas jautājumā. Dāvana tika pasniegta G20 samitā Romā mēnesi pirms tam, kad Eiropai vajadzēja dubultot importa nodevu amerikāņu motocikliem un viskijam, kas faktiski pielīdzinātu abu pušu zaudējumus. Jāpatur prātā, ka par katru "labas gribas soli" amerikāņu kombinatori parasti prasa "virkni sīku pakalpojumu". Tie viņiem būs vajadzīgi stratēģiskajā Ķīnas virzienā.
"Iespējams, mēs bijām pārlieku naivi savā pieejā sadarbībai ar dažiem partneriem," paziņoja no federālā kanclera posteņa aizejošā Angela Merkele. Piedevām 2016. gadā Ķīna kļuva par Vācijas lielāko tirdzniecības partneri un veicināja valsts ekonomikas stabilu izaugsmi. Jaunajai koalīcijas valdībai ar "tumšo zirdziņu" Šolcu priekšgalā jau uzspiestas ziemeļatlantiskās nostādnes Taivānas, Honkongas un Sinczjanas jautājumā. Iespējams, pakļaujoties tendencei, Vācija, pretēji savām ekonomiskajām interesēm, iebildīs pret ES un Ķīnas savstarpējo investīciju līguma ratifikāciju. Dokuments tika parakstīts 2020. gadā par lielu nepatiku amerikāņiem, taču EP ratifikāciju iesaldēja.
Londona vēl aizvien ir Vašingtonas galvenais sabiedrotais amerikāņu iniciatīvu virzīšanā. Tā jau pirms vairākiem gadiem sāka ierobežot kopprojektus ar Ķīnu. Pēc komandas briti nosūtīja savu aviācijas bāzes kuģi uz Dienvidaustrumāziju. Jau Trampa prezidentūras laikā briti lauza līgumu ar Ķīnas kompāniju Huawei par 5G tīkla attīstību. Vēl aizvien nav skaidrs, ko viņi par to saņēma. Līgumu par brīvo tirdzniecību ar Savienotajām Valstīm Džonsons nedabūja. Strīdā ar Eiropas Savienību par Ziemeļīriju, kas Brexit sasteigtā darījuma dēļ tagad ekonomiski izkrīt no Apvienotās Karalistes, Londona nesaņem nekādu atbalstu no ASV. Lielbritānijas Ministru kabineta pienākums ir ievērot parakstīto Īrijas protokolu, vairākkārt uzsvēris Džo Baidens, pēc izcelsmes – īrs.
Donalds Tramps tā sabiedēja Eiropu, ka tur dievināja viņa pēcteci. Tagad Londonas avīžu stils ir mainījies. Viena no lielākajām avīzēm, "The Daily Mail" pastāstīja lasītājiem, ka amerikāņu prezidentam, izrādās, ir nopietnas veselības problēmas: "Baidenam divas reizes diagnosticēta galvas smadzeņu asinsvadu aneirisma, tāpat viņam ir problēmas ar miokardu, kas pārlieku ātri saraujas, izraisot reiboņus un apjukumu." Mazliet vēlāk izdevums izgaršoja aculiecinieku stāstus par to, kā "brīvās pasaules līderis" samaitājis gaisu sarunā ar britu troņmantinieka prinča Čārlza dzīvesbiedri Kornvolas hercogieni: "Tas bija gari un skaļi." Tā kā incidents novērots klimata samitā, "no viņa gaidīja emisijas samazināšanu..." Piedzīvojusī Kamila nelikās manot, nevar taču radīt šaubas par premjera Džonsona glaimīgajiem vārdiem, ka Baidens esot "liels svaiga gaisa malks", vai ne?
Nākas elpot pilnu krūti, nepārkāpjot sen veidoto attiecību sistēmu. Baidens vai kāds cits - tam nav ne mazākās nozīmes. Tagadējā ASV prezidenta personīgajām īpašībām ir vien sekundāra nozīme: pagaidām viņš daudz ko var atļauties Eiropas sabiedrībā un nebīties skandāla.