Apkures jautājumi nav nekāda joka lieta. Globālā sasilšana pagaidām it nemaz neatceļ aukstas ziemas, tāpēc rūpes par karsto ūdeni mājās vienmēr ir aktuālas, konstatēja radio Sputnik autors Aleksejs Krasiļņikovs. Tikai nenāktu par ļaunu parūpēties arī par to, lai apkure būtu viscaur droša.
Protams, Ukraina pūlas apgādāt pilsoņus ar siltumu un elektrību. Šim nolūkam ķeras pie visdažādākajiem soļiem, arī palielina slodzi AES. Tomēr izskan viedoklis, ka AES slodze valstī jau ir pārāk lieta. To izpaudis Ukrainas IeM atvaļinātais ģenerālleitnants Genādijs Moskaļs. Vietējās televīzijas ēterā viņš atklāti konstatēja: "Vajag svecīti iedegt par to, lai... neuzsprāgtu, jo viss ir novecojis."
Patiesībā piekasīties nevar, it kā jau droši: tā jau nav gāzes elektrostacija, caurule nav samaitāta, svecīti patiešām var uzlikt. Tikai gāzesvads atmiņā nav uzausis tāpat vien. Galvenais tehniskais iemesls, kāpēc Ukrainas gāzes transporta sistēmai uzticības nav, ir tās nolietojums. Viss ir vecs!
Tieši tādi paši apstākļi ir arī Ukrainas atomenerģētikā. Viss ir nolietots. Laikam jau nav vajadzības skaidrot, ar ko draud veci katli – vienalga, katlu mājā, vai AES.
Tiesa, pat vecums atomenerģētikā nav galvenais ekspertu satraukuma iemesls. Pavisam nesen Enerģētikas ministrs Germans Galuščenko jau apliecināja, ka kodoldegvielas pietikšot pusotram gadam. Bet degvielas jautājums biedē. Lieta tāda, ka tagad degvielu ved no ASV un izmanto pēc padomju šabloniem būvētajās stacijās. Tātad tā nav īsti piemērota ekspluatācijai no kodoldrošības viedokļa.
Tātad nevar droši teikt, ka no aukstuma šoziem glābs atomenerģētika, jo nav zināms, cik ilgi strādās Ukrainas vecās AES. Nedod Dievs, ja vienā brīdī tās atzīs: "Piedod, mīļais, nu ir cauri." Neviens, protams, nevēlas piedzīvot otru Fukušimu, otru Černobiļu vai otru Trimainailendu.