Gaidīja triecienuzbrukumu. Nesagaidīja. Bet vakarā Angela Merkele piezvanīja Aleksandram Lukašenko. Iznāk, viņa rīkojās tā, kā ieteica Vladimirs Putins, atzīmēja radio Sputnik autors Mihails Šeinkmans.
Būtu labāk bijis uzbrukums, poļi pavisam aptrakuši vēlmē izgāzt uz kādu savas dusmas. Citādi tak nevar saprast, kas pasaulē darās. Viņi starp citu, arī Vāciju glābj no Minskas-Kremļa "hibrīdbēgļiem", bet vācu "Mutter" teju vai telefona tubrālības ar baltkrievu "Vater" rīko. Labi, būtu norājusi, atmaskojusi, pieprasījusi, piedraudējusi un nometusi klausuli. Nē – veselas 50 minūtes. Tātad ne tikai runāja, bet arī klausījās. Ja nu vēl pat ieklausījās?
Vārdu sakot, Varšavai jau bija aizdomas, ka migrācijas krīze var neaiziet pēc viņu scenārija. Tāpēc nolēma, negaidot beigas, iet uz priekšu. Polijas Centrālā banka jau paziņoja, ka plānots paātrināti laist klajā piemiņas monētu un banknoti "Polijas austrumu robežas aizsardzība".
Jādomā, aizsardzība ir triumfāla, nevar taču naudu veltīt sakāvei. Patiešām, poļi neizbrīna. Viņiem vienmēr ir gribējies izliet metālā un ierakstīt hronikās kaut ko lepnu, kaut ko žečpospolītisku. Tagad ir īstā reize kalt, kamēr karsts.
Galu galā, ja pats sevi neuzlielīsi, neviens neuzlielīs. Visi tikai vārdos atbalsta, bet jēgas no tā nav nekādas. ES Tiesa par visām poļu ciešanām pat nav atcēlusi sodus par disciplīnas pārkāpumiem. Un tie, starp citu, nav nekādi mazie – pusotrs miljons eiro dienā. Tagad būs vismaz kaut kāda balva par drosmi.
Jau kopš krīzes pirmajām dienām bija skaidrs, ka histērijai, ko poļi iedēvējuši par "robežas aizsardzību", ir sava cena. Par goda banknotes nominālu informācijas vēl nav. Tam arī nav nozīmes – lai kāda tā būtu, ir skaidrs, ka tā ir tukša lielība.
Piedevām vēl iekšzemes lielība, jo goda banknote būs zlots. Ir tikai neliela norāde uz vienu pasaules valūtu – šajā "Polijas austrumu robežas aizsardzībā" ir kaut kas līdzīgs "In God we trust" – šitie tāpat aizsargā kā tie tic Dievam: kaut kā velnišķīgi, kā īsti cilvēknīdēji.
Un vakar viss aizgāja pa burbuli. "Te jums būs Merkeles pārrunas ar Lukašenko. Te jums – migrācijas krīzes risinājums. Te jums humanitārais koridors," poļi noteikti murmināja, ar baudu aplejot bēgļus no ūdensmetējiem. Kā nu ne – viņi taču ir paši galvenie, pasaules centrs. Izskatās, ka tas radījis lieluma māniju.
Tāds nu ir viņu stāvoklis – ideoloģijas aspektā tā ir īsta zelta dzīsla. Ar to var jaunu varonīgu eposu saorganizēt par šļahtas varoņdarbiem un slavu cīņās ar Putina kurdiem. Citādi no vecās slavas tikai "nāves fabrikas" vairs palikušas. Tagad, redzot viņu iedzimto "viesmīlību" ar ūdensmetējiem un asaru gāzi, rodas šaubas: interesanti, vai koncentrācijas nometnes nosauktas par poļu nometnēm tikai ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ vien?