RĪGA, 14. novembris - Sputnik, Andrejs Tatarčuks. "Nepilnu triju gadu laikā mūsu valstij nodarīts nopietnākais posts visu pēdējo trīsdesmit gadu laikā. Mēs atjaunosim Latviju pēc šī cunami," apliecina bijušais Latvijas premjerministrs un miljonārs Vilis Krištopāns. Viņš ir atgriezies politikā.
Viņš pastāstīja, ka pirms 22 gadiem aizgājis no politikas un domājis – uz visiem laikiem, bet vēlāk sapratis, ka nespēj mierīgi noskatīties, ko dara ar Latviju, kā degradējusi politika.
"Esmu nolēmis atgriezties. Droši vien tāpēc, ka esmu cilvēks no tās paaudzes, kas stāvēja uz barikādēm, stāvēja par neatkarīgo Latviju un domāja, kā uzlabot dzīvi mūsu cilvēkiem, nevis kaut kādas ģeopolitiskās savienības iedzīvotājiem. Esmu pārliecināts, ka Latvijai jābūt neatkarīgai un brīvai ES valstij, un es gribu, lai Latvija plauktu vairāk nekā citas ES valstis," Krištopāns paziņoja sarunā ar Sputnik Latvija.
"Kluba 21" atgriešanās
Krištopāns ir liela, ļoti liela figūra Latvijas mērogā. Atmodas laikā viņš bija viens no "Kluba 21" dibinātājiem, starp citu, kopā ar režisoru Juri Podnieku un toreiz vēl mazpazīstamo juristu no Minsteres Egilu Levitu.
Krištopāns ir valdības partijas "Latvijas ceļš" līdzdibinātājs, kas lēma valsts attīstības ceļu 90. gados un vēl ilgu laiku pēc tam. Viņš izveidoja Valsts ieņēmumu dienestu un, pēc būtības, visu Latvijas fiskālo sistēmu, trīs valdībās vadīja Satiksmes ministriju un sekmīgi attīstīja tranzītu, dzelzceļu satiksmi un jūras ostas.
Gadsimta sākumā viņš pameta politiku – viņam šķita, ka jādod ceļš jaunām personībām. Tagad viņš ir atgriezies. Partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV) redz Krištopānu finanšu ministra postenī.
Nesauksim uzvārdus – šis nav reklāmraksts vai "ģenerālās līnijas"antireklāma. Piezīmēsim tikai to, ka "Šlesera partija" cer saņemt līdz 30% vēlētāju balsu 14. sasaukuma Saeimas vēlēšanās 2022. gada oktobrī. Pašreizējais reitings pēc socioloģiskajām aptaujām – 4%. Taču līdz vēlēšanām vēl ir 11 mēneši.
Partija LPV cer atmodināt "pasīvās balsis", jo 13. sasaukuma Saeimas vēlēšanās 2018. gadā piedalījās 54,6% balsstiesīgo.
Elektorāts zaudē uzticību politikai. Šķiet, tas ir sliktākais Latvijas parlamentārisma attīstības scenārijs kopš 1991. gada.
Krištopāna ieskatā neprofesionālisms, vai, vēl ļaunāk, elites prettautiskums ar katru gadu atmet Latviju atpakaļ. Partija LPV ir apņēmusies lauzt lūzeru politisko sistēmu.
"Ne vienu vien reizi esmu teicis: kāpēc vienas valstis ES paliek nabagas, bet citas uzplaukst. Kāpēc 1991. gadā Baltijas valstis bija ekonomiski vienādos apstākļos, bet Lietuvas un īpaši Igaunijas attīstība apsteigusi Latvijas un Rumānijas rādītājus? Jau 30 gadus saku vienu un to pašu: igauņi visus 45 gadus Padomju Savienības laikā skatījās somu televīziju un 1991. gadā tūlīt sāka būvēt neatkarīgu ekonomiku pēc somu attīstības modeļa. Somi pelna, pateicoties priekšrocībām, ko dāvā kaimiņattiecības ar Krieviju, un saglabā neitralitāti. Igauņu tauta apsteigusi Latviju par daudziem gadiem, jo viņi no pirmās dienas bija gatavi kapitālismam. Ja salīdzināt Latvijas un Igaunijas budžetus, mums tagad ir katastrofa," saka Krištopāns.
Kāpēc cipari liecina par labu igauņiem?
Igaunija visos rādītājos, ieskaitot IKP un ienākumus per capita, apsteigusi pat dažas vecās ES valstis.
2022. gada Igaunijas valsts budžets ar 1,2 miljoniem iedzīvotāju sasniedz gandrīz 13 miljardus eiro, Latvijā ar 1,9 miljoniem iedzīvotāju – 12 miljardus. Tālāk: diemžēl Latvijā valsts budžets sastādīts ar milzīgu deficītu, bet Igaunijā 2022. gadā pat ārējais valsts parāds tiks samazināts no 6,6 līdz 6,2 miljardiem eiro.
Salīdzinājumam: Latvijas Finanšu ministrija prognozē, ka kopējais valsts parāda līmenis 2022. gadā sastādīs 17 miljardus eiro – 18 889 eiro uz katru darbspējīgo iedzīvotāju un var pārsniegt 50% no IKP.
Latvijā pat mazliet neierasta ir versija, ka valdība var atļauties lielāku neatkarības un brīvības pakāpi, piemēram, nacionālajos likumos, kas veido lietišķo vidi.
"Ziniet, eirocentrisma stratēģija – tas ir pareizi un lieliski, taču tas viss nav svarīgi, ja mūsu ekonomikas attīstība palēninās, jo mēs gaidām Briseles padomus. Jūs esat skeptiski, un es jūs saprotu – dažkārt es arī šaubos, vai var izlabot visas Latvijas politiķu kļūdas. Es saku Šleseram: kā tā, viss brūk, vai var visu pavērst uz labu? Bet viņš saka: Japānā pēc cunami un avārijas AES "Fukušima" visa piekraste gulēja gruvešos, bet pagāja daži gadi, un kļuva labāk nekā bija. LPV reformu plāns atspoguļojas mūsu partijas nosaukumā – Latvijai jābūt pirmajā vietā," uzskata Krištopāns.
Buldozera reformas 2.0
Jaunās partijas ekonomiskās attīstības plāns – buldozera reformas 2.0. Liberālas, potenciāli efektīvas un, ticiet man, pietiekami viegli īstenojamas.
"Mūsu reformu plāns ir vesels komplekss, man saprotams un vienkāršs. Kas jāmaina? Viens no blokiem – vispārēja zaļā gaisma mazajam ģimenes biznesam, kas jāatbrīvo no liekām izmaksām. Nāksies vienkāršot nodokļu sistēmu. Es radīju VID Valda Birkava valdības laikā un, ziniet, standartiem jābūt labvēlīgiem biznesam. Jārada apstākļi cilvēku biznesam, nebūvējot politiku ap vardarbīgām un represīvām darbībām. Pie tam jāatjauno valsts programma uzturēšanās atļauju piešķiršanai apmaiņā pret investīcijām," politiķis stāsta par saviem plāniem.
Krištopāns ir pārliecināts, ka uzturēšanās atļauju programmas restaurācija iespējama, īstenojot kompleksas reformas citās tautsaimniecības nozarēs un dzīves sfērās, piemēram, runa ir par banku sektora liberalizāciju, ko Latvijā mētā kā vieglu laiviņu vētrā.
Pēc smagā sodu pēriena virknei banku Latvijā anulēja licences. Legālais kapitāls no Krievijas, Baltkrievijas, Ķīnas, pat Ukrainas bieži nevar atvērt juridiskas personas kontu. Baņķieri ir iebiedēti – viņiem seko tūkstošiem acu.
Danninga-Krīgera efekts Brīvības ielā
"Kurš uzvarēja, kad no Latvijas aizgāja 10 miljardi eiro no nerezidentu kontiem. Notika normāla legāla banku darba demontāža, Igaunijas banku aktīvi šodien ir par 3 miljardiem eiro lielāki. Mums jāpanāk, lai juridisko personu kontus visi vērtu nevis Igaunijā un Lietuvā, kā tagad, bet Latvijā AML (Anti Money Laundering) visiem Eiropā ir vienāda, bet kāpēc investori iet uz Igauniju, Čehiju, Bulgāriju, tikai ne pie mums? Atjaunosim uzturēšanās atļauju privilēģijas nerezidentiem un biznesa klimata komfortu, un Latvijā ieradīsies tūkstošiem cilvēku. Bagātu cilvēku, ne tādu, kuri tagad caur dzeloņstieplēm lien no Baltkrievijas uz Poliju," saka Krištopāns.
Ekspremjers atzīmēja, ka gandrīz visa valsts pārvaldes sistēma Latvijā ir nerelevanta un neefektīva. Taču to iespējams mainīt. Krištopāns pats strādā biznesā kopš Gorbačova laikiem un uzskata tā: ja tev trīs darbinieki dara divu cilvēku darbu, viens ir jāatlaiž, bet diviem – jāpalielina alga. Tas – aparāta reformu kontekstā.
Arī citi partijas LPV aspekti ir uzmanības vērti. Ārpolitiskās attiecības ar Krieviju, pēc Krištopāna domām, tagadējā valdība pasliktinājusi līdz pēdējam, un propaganda to apraksta kā Kariņa-Levita efektu, lai arī patiesībā tas ir Danninga-Krīgera efekts (jeb formula "jo sliktāk, jo labāk").
Kā iznācis, ka jūras ostas Latvijā stāv dīkā, VAS "Latvijas dzelzceļš" atlaidis jau pusi darbinieku, bet depresīvajā fonā jāiemirdzas dārgajam projektam "Rail Baltica"?
"Iekļausim vēl 100 vai 1000 cilvēkus ES melnajos sarakstos, tad varbūt tranzīts parādīsies?" – ironizēja Vilis Krištopāns. - Ministru prezidents izturas tā, it kā Latvija atrastos starp Meksiku un Kanādu. Stāsta, "tranzīts mums nav vajadzīgs". Kā tā? Varbūt Kariņam vajadzētu aizbraukt uz lielo Roterdamas ostu, kurā pārkrauj miljonu tonnu kravu dienā, un tur pateikt stividoriem, ka viņiem tranzīts nav vajadzīgs. Ja mēs pieturamies pie stratēģijas, kas paredz attiecību pasliktināšanu ar Krieviju, Latvijā nekad nebūs ari ķīniešu kravu. Ari kravu no Kazahstānas, no Baltkrievijas, Dienvidaustrumāzijas valstīm un Klusā okeāna reģiona – tur skatās, kas notiek. Laiks aiziet tāpat kā kravas," konstatēja uzņēmējs.
Viņš atzīmēja, ka daļa kravu, protams, novirzītas uz Primorsku, Ustjlugu un citām ostām, tomēr daļu vēl iespējams atgūt, ja attiecības būs siltas, tādas kā Krievijai ir ar Vāciju un Nīderlandi.
"Jūs sakāt, tas ir neiespējami? Bet kāpēc tas iespējams Somijai, ar ko mūsu Latvija ir sliktāka par somiem? Somijas prezidents aicina Baidenu un Putinu tikties savā pilī, vai Levits varētu rīkoties tik drosmīgi?" vaicāja Krištopāns.
"Fair Play" 11 mēnešus pirms vēlēšanām
"Buldozeru partija" saista cerības ar pārmaiņām novecojušajā un, atklāti sakot, nedemokrātiskajā Latvijas vēlēšanu sistēmā.
Kā zināms, tagad visus 100 Saeimas deputātus ievēl no partiju sarakstiem un sistēmu noslogo milzīgi sistemātiski riski, arī korupcijas riski pašos partiju sarakstos.
Vietējā politikā pārāk bieži iekļūst populisti vai vienkārši nejauši garāmgājēji, kam algu indeksācija vai bezmaksas autostāvvieta ir svarīgākas par tautas un valsts interesēm. Partija LPV popularizē progresīvu vēlēšanu ideju pēc jauktās sistēmas – no partiju sarakstiem un reģioniem.
Starp citu, tāds balsošanas modelis darbojas daudzās demokrātiskās valstīs, ieskaitot Krieviju, bet vēlēšanas no partiju sarakstiem aizvien vairāk atgādina vēlēšanas kolhoza pārvaldē.
"Bijušais vides un reģionālās attīstības ministrs, pieķerts sīkā zādzībā, izdarīja visu vajadzīgo ar reģionu reformu – Latvija administratīvi sadalīta 36 novados un 7 republikāniskās pakļautības pilsētās. Cilvēki var izvēlēties vienu deputātu no sava novada – cilvēku, kam uzticas, un no partiju sarakstiem. Piemēram, Saeimā būs valdošā koalīcija no 70 deputātiem, bet Nacionālā apvienība, tas pats Bordāns ar 4% pilsoņu uzticību, zaudēs savu mūžīgo "zelta akciju". Nezinu, kas notiks ar "Saskaņu" līdz 2022. gada 1. oktobrim. Svarīgi, ka jauktās balsošanas modelis nostiprinās visu mūsu valsts politisko sistēmu. Ziniet, kas tagad ir galvenais oligarhs Latvijā? Partija "Jaunā Vienotība" un valdošo partiju akcionāri. Mēs nāksim un visu mainīsim," rezumēja Krištopāns.
Jāpiebilst, ka Šlesera partiju gaida ļoti sarežģīts priekšvēlēšanu periods – tas saistīts ar pašu sekmīgāko politisko monopolu visu 30 gadu laikā kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas brīža. Monopolista galvenais noteikumus te, tāpat kā jebkurā biznesā, - monopolijas un savu investīciju aizsardzība ar jebkādiem līdzekļiem un spēkiem, taču, ja konkurence nepārkāpj tiesiskuma robežas, godīga cīņa ir tikai apsveicama.