Rietumu presē ir papilnam rakstu par to, kā Krievija nepieļaujami aizsteigusies priekšā polārajos reģionos. Publikāciju autori salīdzina Krievijas progresu ar ASV stāvokli un jau atklāti pieprasa: krievu tālāka nostiprināšanās aukstajos ūdeņos aiz Polārā loka nav pieļaujama, portālā RIA Novosti stāsta Sergejs Savčuks.
Plašai publikai stāsta par virkni notikušu faktu. Piemēram, par to, kā krievi pilnā sparā īsteno transarktiskās zemūdens optiskās sakaru līnijas projektu Murmanska-Vladivostoka. 12,5 tūkstošus kilometru garā maģistrāle "Polārais ekspresis" 2026. gadā savienos Teribeka ciemu Murmanskas apgabalā ar Vladivostokas ostu Tālajos Austrumos un nodrošinās stabilus mūsdienīgus sakarus. Tas nav atsevišķs projekts, bet gan valsts Ziemeļu jūras ceļa (ZJC) attīstības programmas elements, kam paredzēts atvēlēt 890 miljonus dolāru – pat bagātām valstīm tā ir vērā ņemama summa.
Krievija savus mērķus neslēpj. Valsts uzdevums ir būtiski celt Arktikas reģiona ekonomisko attīstību un perspektīvas. Atklāti deklarētie orientieri radījuši nopietnas bažas okeāna viņā krastā.
Ārvalstu analītiķi pievērš uzmanību vēl vienam kolektīvajiem Rietumiem nepatīkamam faktam. Arktiskajos Krievijas apgabalos dzīvo divarpus miljoni cilvēku – puse no visiem Arktikas iedzīvotājiem. Tātad katrs otrais aiz Polārā loka dzīvojošais ir krievs. Krievijā šo rajonu zemo apdzīvotību bieži raksturo kā neveiksmi no civilizācijas un demogrāfijas viedokļa. Būtu muļķīgi noliegt negatīvās tendences, piemēram, iedzīvotāju aizplūšanu uz dienvidu reģioniem ar mīkstāku klimatu. Pie tam jāpatur prātā, ka Kanādā, kam raksturīgs visnotaļ skarbs klimats, 90% iedzīvotāju mīt dienvidos, gar ASV robežu. Karte rāda, ka uz ziemeļiem tālākais Kanādas anklāvs ir Alberta provinces centrs, bet tālāk – neapdzīvoti tuksneši. Viss kļūst labāk skaidrs salīdzinājumā.
Krievijas valsts sociālās iniciatīvas ir gana "slidena" tēma, kas varētu radīt liekus jautājumus pašmāju varasvīriem, tāpēc Rietumos cilvēkus vienkārši biedē ar Kremļa militāro mašīnu. Ziņots, ka Ziemeļu flotes sastāvā ir unikālā atomzemūdene K-329 "Belgorod", ka Krievijas jūrnieki Arktikā izmēģina kodoltorpēdu "Poseidon", ka Murmanskā uzbūvēta jauna armijas bāze, ka ik gadus FDD Robežsardzes dienesta jūras vienības saņem jaunus sardzes kuģus.
Galvassāpes sagādā arī Krievijas strauji augošā ledlaužu flote. Ierindā jau ir vairāk nekā četrdesmit kuģi, trijus patlaban būvē, nākamo 10 gadu laikā Maskava plāno uzbūvēt vēl vismaz desmit ledlaužus.
Šie dati raisa sašutumu, jo ASV rīcībā ir tikai divi šī tipa kuģi – "Polar Star" un "Healy". Pie tam pirmais jau labu laiku kā atzīmējis savu 30. dzimšanas dienu un turpina strādāt vienīgi pateicoties rezerves daļām, ko nomontē no viņa dvīņu brāļa "Polar Sea". Gada laikā tas veic vienu vienīgu reisu, piegādājot krājumus stacijai Antarktikā. "Healy" pat nav ledlauzis, tas ir ledus klases kuģis, un pērnā gada augustā uz tā īssavienojuma dēļ izcēlās spēcīgs ugunsgrēks.
Situācija ļoti spilgti ilustrē daudziem nepatīkamo faktu: dažu labu problēmu neizdodas atrisināt, vienkārši ieslēdzot dolāru drukas mašīnu. Jau Donalds Tramps programmas "Polar Security Cutter" piešķīra no budžeta galvu reibinošu summu – 1,2 triljonus dolāru jaunu ledlaužu izstrādei un būvei.
Bija plānots, ka jau 2024. gadā amerikāņu jaunie ledlauži pārvarēs izmēģinājumus jūrā, taču patlaban nekādas ziņas par to vispār nav atrodamas.
Vēl lielāku satraukumu, rūpīgi aizplīvurotu un noslēptu starp citiem procesiem, rada cits fakts.
Krievija izvērš plašu ģeoloģiskās izlūkošanas programmu polārajos ūdeņos. Augusta beigās zinātniski pētnieciskais ledus klases kuģis "Bavenit", viens no tehniski vislabāk aprīkotajiem kuģiem savā klasē, veica izlūkošanas urbumus agrāk neizpētītos rajonos Laptevu jūrā. Kuģis, kas spēj veikt ģeotehniskos grunts pētījumus līdz 300 m dziļos urbumos vairāk nekā pusotru kilometru dziļā ūdenī, veiks pētījumus plašā teritorijā. Runa ir par Karas jūras zonu (uz dienvidrietumiem no Severnaja Zemļa), Laptevu jūrā (uz rietumiem un ziemeļiem no Ļajova salām) un plašā teritorijā Austrumsibīrijas un Čukotskas jūrās,
ko nosacīti sadala Vrangeļa sala.
Vienlaikus šajā pašā maršrutā izgājis arī zinātniskais kuģis "Akademik Lazarev".
Te nu mēs tuvojamies galvenajam.
Globālos procesus nekādā gadījumā nevar vērtēt no atsevišķu notikumu viedokļa. Tādējādi sašaurinās uztveres apvārsnis, nav iespējams izprast visu ainu un notikumu dinamiku. Lai iedziļinātos notikumos, par ko klāsta mediji, jāpatur prātā, ka burtiski nedēļu pirms nesenā klimata samita Glāzgovā ES ierēdņi publicēja jau gatavu, iepriekš izstrādātu programmu, kas visā pilnībā aizliedz ģeoloģisko izlūkošanu un ieguvi Arktikā.
Lietuvas pārstāvis Eiropas Komisijā Virgīnijs Sinkēvičus nāca klajā ar "Arktikas stratēģiju", kas paredz Eiropas radikālu iejaukšanos visos klimatiskajos (domāts – energoresursu) procesos Arktikā, kā arī ieviest vispārēju moratoriju ogļūdeņražu tālākajai izlūkošanai un ieguvei. Stratēģija paredz atteikšanos no jebkādām teritoriālām pretenzijām uz naftu un gāzi saturošu šelfu no arktisko valstu puses. Interesanti, ka pieminēto valstu vidū nav ASV, toties ir Krievija, Kanāda un Dānija. Neticama nejaušība!
Tomēr Eiropas ekoloģijas aizstāvju interešu lokā ir ne tikai nafta un gāze. Pirmajā posmā EK vēlas atklāt pārstāvniecību Grenlandē, kuras dzīlēs, starp citu, ir daudz urāna.
Vai tad kāds brīnums, ka pēc tādiem eiroierēdņu pūliņiem laikā, kad "Bavenit" un "Akademik Lazarev" strādā auksto jūru akvatorijā, Krievijas prezidenta lēmums neapmeklēt Glāzgovu, varen aizkaitināja Vašingtonu. Maskavai sagatavoja kompleksu slazdu ar skaistiem dabas aizsardzības lozungiem, kurā iekrist, pieņemot noteikumus, un atteikties ne tikai no savām dabas bagātībām un polāro reģionu attīstības. Faktiski, Krievijai iesaka pamest zemes aiz Polārā loka, izbeigt sociālās, militārās un enerģētiskās programmas.
Glīto scenāriju sāka maitāt Briseles sabiedrotie. "Arktikas stratēģiju" asi kritizēja Norvēģijas premjerministrs Jonass Gārs Stēre. Politiķis paziņoja, ka Norvēģija, otrais lielākais dabasgāzes piegādātājs Eiropā, moratorija ieviešanas gadījumā negarantēs stabilas resursu piegādes, vēl vairāk – nepalīdzēs ES valstīm "zaļajā pārejā" pie enerģētikas bez ogļūdeņražiem.
Tāpat Oslo kategoriski atsakās apdraudēt Nacionālo pensiju fondu, kura aktīvi vērtējami 1,4 triljonu dolāru apmērā – to papildina dabasgāzes un naftas produktu tirdzniecības nestie ienākumi.
Mihailo Lomonosovs bija pārliecināts, ka Krievijas bagātības vairos Sibīrija, bet mēs varam droši konstatēt: galvenā cīņa par dabas bagātībām vēl ir priekšā, un tā notiks Arktikā. Jo lielākus panākumus tur gūs Krievija, jo skaļāk tai pieprasīs slēgt armijas bāzes, sadzīt ostās zinātniskos kuģus un apturēt ledlaužu būvdarbus.