Viedoklis

Pentagons sadumpojies pret Baidenu. Uz spēles likts kodolkarš

Pielietot vai nepielietot kodolieročus pirmajiem? Tagad šis jautājums ir viens no aktuālākajiem Savienotajās Valstīs, kur darbs pie jaunās kodolstratēģijas tuvojas finišam un kaislības verd aizvien aktīvāk.
Sputnik
Pie tam šajā strīdā prezidents Džo Baidents savu "vanagu" fonā izskatās kā īsts "miera balodis". No pirmā acu uzmetiena, dokuments "Kodolpolitikas apskats" (Nuclear Posture Review, jeb NPR) nav nekāds liktenīgais akts. Galu gala, tas nav likums vai akmenī iekalts postulāts, tas pat nav noteikti jāapstiprina. Tradīcija apstiprināt un atjaunot šo stratēģiju līdz ar katras jaunās administrācijas nākšanu pie varas parādījās 1994. gadā, kad beidzās aukstais karš un Vašingtonai parādījās jautājums, kāpēc vajadzīgs kodolarsenāls pēc galvenā pretinieka sabrukuma. Kopš tā laika ik pēc astoņiem gadiem stratēģija tiek pārskatīta, pielāgojot jaunajai realitātei un izaicinājumiem, portālā RIA Novosti stāsta Vladimirs Korņilovs.
Viedoklis
ASV prezidents Eiropā: kā Krieviju piespiedīs maksāt un nožēlot grēkus
Pēdējo reizi tamlīdzīgs dokuments izstrādāts salīdzinoši nesen (2018. gadā), taču būtu dīvaini, ja Džo Baidens, kurš teju visu savu politisko karjeru veltījis kodolatbruņošanās un drošības pārrunām, neuzdotu Pentagonam sagatavot jauno "pēctrampa" dokumentu. Darbs pie tā tuvojas noslēgumam, plānots dokumentu apstiprināt un publicēt nākamā gada sākumā.
Jo tuvāk nāk publikācijas datums, jo asāki strīdi izceļas ap preventīvā kodoltrieciena ideju, pret ko Baidens iebilda jau senatora postenī. Šim jautājumam viņš veltīja arī savu viceprezidenta atvadu runu nedēļu pirms aiziešanas no Baltā nama.
Cita starpā Baidens toreiz paziņoja: "Ņemot vērā mūsu konvencionālo potenciālu un pašreizējo draudu raksturu, grūti iedomāties reālistisku scenāriju, kura apstākļos Savienotajām Valstīm būtu nepieciešams pielietot kodolieročus pirmajām. Mēs ar prezidentu Obamu esam pārliecināti, ka mēs varam savaldīt konvencionālos draudus ar citām metodēm un aizsargāt no tiem sevi un savus sabiedrotos." Aicinot Donalda Trampa administrāciju izstrādāt apsvērtu stratēģiju, viceprezidents apliecināja, ka vienīgais šī bruņojuma pielietošanas mērķis var būt vienīgi atbilde uz kodoluzbrukuma draudiem ASV.
Baidens atsaucās arī uz saviem strīdiem ar "sirmojošo padomju premjerministru" Alekseju Kosiginu 1979. gadā, kad amerikāņu politiķis bija vien 36 gadus vecs. Būtu neloģiski, ja, stājoties prezidenta postenī, Baidens krasi mainītu savu seno pieeju problēmai. Tomēr, spriežot pēc visa, Baidena nodoms oficiāli atteikties no preventīva kodoltrieciena idejas ir saskāries ar asu pretestību Baltajā namā un aiz ASV robežām.
Video
Politologs: ASV nolaiž "dzelzs aizkaru" Krievijas priekšā
Izdevums Financial Times noskaidroja, ka vesela virkne Amerikas sabiedroto (avīze nosauca Francijas, Lielbritānijas, Vācijas, Japānas un Austrālijas valdības) aktīvi cenšas panākt, lai Vašingtona NPR saglabātu preventīva uzbrukuma iespēju. Argumenti ir tradicionāli: atteikšanās no šīs iespējas "būtu liela dāvana Ķīnai un Krievijai". Kādi tad vēl "argumenti" vajadzīgi, ja gribi pamatot kaut kādu ideju Rietumos?
Izrādās, ja Baidens paziņos, ka nepielietos kodolbumbu pirmais, "tas dāvās drosmi Krievijai un Ķīnai". It kā Pekinu un Maskavu no kodolkara atturētu tikai pāris teikumi Pentagona dokumentā. Tiklīdz tie pazudīs, nekavējoties sekos uzbrukums kādam ASV sabiedrotajam. Viņi nu ir tā nobijušies, ka, spriežot pēc FT avotiem, krituši "kolektīvā panikā".
Avīze klāsta, ka informācijas avots meklējams Kongresā. Tātad ar informācijas noplūdi par "sabiedroto dumpi" (iedomātu vai īstu) saistīti Baidena idejas pretinieki Vašingtonā. Britu avīzei The Guardian radušās aizdomas, ka pret Baidena ieceri iebilst "vanagi no Pentagona". Pie tam amerikāņu ģenerāļi nekad nav slēpuši savu attieksmi pret tādu pieeju.
Par to, ka aizkulišu cīņa ap NPR ir saasinājusies, liecina par dokumenta sagatavošanu atbildīgās personas – Leonoras Tomero atstādināšana. Viņas postenis – aizsardzības ministra palīga vietnieks kodolpolitikas jautājumos – vienkārši likvidēts. Un tas notika jaunās stratēģijas izstrādes fināla stadijā.
Viedoklis
"Maskava un Pekina to negaida": Pentagons gatavo jaunu spiediena instrumentu
Tomero jau vairākkārt atbalstījusi "kodolieroču lomas samazināšanu nacionālās aizsardzības stratēģijā" un Baidena ideju atteikties no preventīvā kodoltrieciena. Šajā kontekstā Baltā nama ierēdņiem šķita, "viņas viedoklis rada risku Krievijas un Ķīnas kodolsasniegumu priekšā". Ekspertu ieskatā Pentagons nevēlas, lai tam būtu kaut kas kopīgs ar personām, kas plāno popularizēt Džo Baidena viedokli par kodolmodernizāciju".
Tādējādi var konstatēt, ka ASV virspavēlniekam stājas pretī viņa paša Aizsardzības ministrija. Un noplūde Financial Times par sabiedroto "neapmierinātību", domājams, radusies tāpēc, ka iekšējie pretinieki vēlas novelt atbildību uz ārieni: sak, mēs jau neiebilstam pret prezidenta seno ideju, tomēr mums taču jāņem vērā viedoklis, ko pauž mūsu partneri NATO, tagad – arī partneri AUKUS. Savukārt Baidens pēc strīda ar Franciju par šīs alianses radīšanu demonstrē īpašu jūtīgumu par sabiedroto domām.
To apstiprina Baidena atzīšanās par Vašingtonas "neveiklību" attiecībās ar Parīzi. Acīmredzot, "vanagi" Pentagonā nolēmuši likt lietā Baidena šaubas un vienlaikus aiz viņa muguras piespiež pie sienas potenciālos domubiedrus Baltajā namā. Tātad laikā, kad nāks klajā asi diskutētais dokuments, prezidents, iespējams, tajā neatradīs nevienu no savām senajām idejām.
Amerikāņu mediji īpaši vairo kaislības par neseno hiperskaņas bruņojuma izmēģinājumu Ķīnā. Amerikāņu reakcija ir teju vai histēriska. Ne velti Štābu priekšnieku apvienotās komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Marks Millijs salīdzināja Ķīnas raķetes palaišanu ar "Sputņika momentu" – paniku, kas sākās ASV pēc pirmā padomju satelīta palaišanas 1957. gadā. Tagad gandrīz visi gaidāmā ASV kodolstratēģijas pārskata apskati atsaucas uz jaunajiem draudiem, kas it kā parādījušies ASV pēc Ķīnas raķetes izmēģinājumiem.
Pasaulē
Krievija un Ķīna uzskata, ASV militāri bioloģiskās iestrādes ir bīstamas
Komentētājus ne mazākajā mērā nemulsina fakts, ka Ķīna ir viena no valstīm, kas atteikušās no preventīva kodoltrieciena iecerēm. Nez kāpēc Pekinas saistības nemaina amerikāņu "vanagu" viedokli, kuri pierāda, ka minētā punkta parādīšanās viņu stratēģijā kaut ko krasi mainīs.
Lai pamatotu savas bažas, amerikāņi atsaucas uz kāda Ķīnas ģenerāļa senu izteikumu, – viņš 2005. gadā paziņoja, ka Pekina pielietos kodolieročus, ja ASV iejauksies konfliktā ar Taivānu. Neskatoties uz Ķīnas skaidrojumu par to, ka ģenerāļa privāto viedokli neapstiprina oficiāla doktrīna, Pentagons to vēl aizvien pastāvīgi izmanto saviem nolūkiem. It īpaši apstākļos, kad ģenerālis Millijs apstiprināja ASV nodomu "aizsargāt Taivānu no Ķīnas", lai arī oficiāli Vašingtona uzskata salu par daļu no Ķīnas.
Skaidrs, ka nekādas izmaiņas Pentagona dokumentā, kam nav pat likuma spēks, netuvinās un neattālinās kodolkara draudus un totālu vispārēju iznīcību, - risku, par ko nesen runāja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Jāpievērš uzmanība vēl vienai bīstamai pēdējo gadu tendencei: "vanagi" strādā ne tikai pie formāliem dokumentiem, viņi aktīvi apstrādā sabiedrisko viedokli ar mērķi samazināt minēto draudu uztveres psiholoģisko barjeru. Rietumu medijos parādās aizvien vairāk rakstu par to, ka kodolkarš nav nemaz tik briesmīga lieta, tātad tas ir pieļaujams.
Aizvien biežāk parādās publikācijas un pat grāmatas par to, ka kodolziema ir padomju VDK izdomājums, kas organizējusi teicamu operāciju rietumu sabiedrības dezinformēšanai 80. gados. Arī Eiropas politiķi jau bieži jo bieži izmanto Krievijas vai Ķīnas "kodolsavaldīšanas" terminu. Ko vērts jau ir skandāls ap Vācijas aizsardzības ministra paziņojumu šajā kontekstā. Pat Krievijai nedraudzīgi noskaņotās Vācijas "zaļo"partijas pārstāvji bija spiesti atzīt, ka tam nav nekāda sakara ar savaldīšanu: "Šajā gadījumā pārkāpta robeža, kas pat aukstā kara gados tika uzskatīta par neapspriežamu."
Viedoklis
Krievija un Ķīna mainījušas Āziju. Tagad Amerika to zaudē
Mūsu planētas drošību visvairāk apdraud tamlīdzīgu robežu trūkums. Brīdī, kad pazudīs bailes no kodolpogas, Zeme pārvērtīsies par trauslu stikla lodi. Tāpēc cīņa ap ASV kodolstratēģiju – tā nav cīņa tikai par Pentagona un aizsardzības kompleksa budžetu miljardiem, tā ir cīņā arī par psiholoģiskajām bremzēm, kas neļauj pasaulei nogrimt kodolkatastrofā. Bažas rada arī fakts, ka šajā cīņā ģenerāļi pat nedomā pakļauties pašas spēcīgākās pasaules valsts virspavēlniekam un spēlē paši savu spēli. Un viņi var apdraudēt visu uz Zemes.